7.septembrī Latviju pāršalca slikta vēsts. Krievijā, dodoties uz spēli ar Minskas Dinamo, avarēja lidmašīna, kurā atradās Jaroslavļas Lokamativ hokeja komanda, lidmašīnā atradās arī latviešu hokejists Kārlis Skrastiņš. Šajā dienā internets bija pilns ziņu, kurās ietverts K.Skrastiņa vārds. Rīgā mūsu dzelzs vīra piemiņai tika rīkots gājiens. Un arī Gulbenē puisis vārdā Matīss Obrumāns aicināja novadniekus pieminēt K.Skrastiņu 7.septembra vakarā 21:00 aizejot uz pilsētas stadionu. Viņš pulcināja cilvēkus ar portāla draugiem.lv palīdzību. Kad uzzināju par to, ko viņš dara, arī es centos apziņot vairākus cilvēkus, ierakstot sociālajā tīmeklī twitter.com par Matīsa ideju, kā arī apzvanīju vairākus draugus.

Rezultāts mani pārsteidza. Stundas laikā stadionā bija savākušies vairāk nekā 60 jaunieši. Tas šķita apbrīnojami. Mēs visi pulcējāmies pie vietas, kur stadionā ziemā tiek spēlēts hokejs. Gaisotne bija cieņas pilna, jo K.Skrastiņš bija labs hokeja spēlētājs. Mirušā hokejista piemiņai tikai aizdegtas vairākas sveces. Puisis Matīss, kas visu bija noorganizējis, pat bija paspējis vēl izdomāt runu, kurā visi klausījās, neviens netrokšņoja. Pēc tam pieminējām K.Skrastiņu ar klusuma brīdi un beigās vēl nodziedājām valsts himnu, lai godinātu izcilo latviešu hokejistu. Dziedāja visi, neviens nekautrējās, kā tas dažkārt mēdz būt himnas dziedāšanas laikā. Mēs jaunieši K.Skrastiņu pieminējām godam.

Paldies Matīsam Obrumānam, kurš nebaidījās īstenot savu ideju! Kā arī paldies visiem tiem jauniešiem, kas šo ideju atbalsīja!

Ance Lauva-Salnāja