Tā var apgalvot visi pirmsskolas un sākumskolas bērni, jo tas ir Sveču mēnesis, Margaritas Stārastes mēnesis, sniegavīru mēnesis, zaķa – kaķa ( šogad) mēnesis, Sirsniņu mēnesis, Lietuvas un Igaunijas mēnesis, kā arī Meteņu mēnesis, kad pēdējo reizi šajā mācību gadā pārģērbjamies maskās un rībinām, klaudzinām, modinām augšā zemi. Lai mostas, jo ziemai drīz būs gals, visi jau gaida pavasari.

Druvienas pamatskolas pirmsskolas grupiņas „ Pūcīte" un 1.klases bērniem februārī bija ļoti daudz svētku un iezīmdienu, kaut arī bieži bijām pamatīgi ieputināti un lielā aukstuma nobiedēti...

Sveču dienā noskaidrojām visu par sveču maģisko enerģiju un to krāsu sargājošo nozīmi, kā arī – no kā sveces lej. Apskatījām skolotājas Andas dažādo sveču kolekciju: sveces var būt kā muciņas, oliņas, sirsniņas, puķītes, sniegavīri, rūķi, pie tam, ļoti, ļoti maziņas un ļoti lielas. Gatavojām arī paši sveces, tikai šoreiz no kartona ruļļiem un krāsaina papīra, izrotājot ar zīmējumiem, dekoratīviem rakstiem vai aplikācijām. Mums pašiem ļoti patika! No māla gatavojām svečturus.

Jau janvārī sākām gatavot no dažādiem materiāliem sniegavīrus, kas nekūst: no māla, plastikas, plēsta un griezta papīra. Arī zīmējām, tā kā Margarita Stāraste savā „ Balto, tīro sniegavīru" grāmatā – lai katrs sniegavīrs būtu savādāks. Bērnu darbos sniegavīri atšķīrās ar cepurēm, deguniem, ar to, ko viņi tur rokā. Sniega vīru parāde rotā mūsu skolas gaiteni un arī Druvienas pagasta bibliotēkas bērnu lasītavas sienu. Bērniem par to prieks!

Visvairāk bērni gatavojās Margaritas Stārastes 97.dzimšanas dienas pasākumam Druvienas pagasta bibliotēkā. Pārskatīja savus un skolas bibliotēkas grāmatu plauktus, meklējot rakstnieces grāmatas. Daži bērni pat lūdza vecākiem un vecvecākiem nopirkt vēl kādas mīlās mākslinieces grāmatiņas. M.Stāraste ir ilustrējusi gandrīz 50 citu bērnu autoru darbus ( arī svešzemju), bet vairāk nekā 20 grāmatiņas ir pati uzrakstījusi. Un kur tad vēl pasaku kalendāri, apsveikumu kartiņu kolekcijas, pastmarkas un pat uz „ Laimas" šokalādes papīriem bijuši viņas zīmējumi. Mums kopā ar Druvienas pagasta bibliotēkas vadītāju Daigu Apsīti izdevās savākt un iekārtot bagātu M.Stārastes grāmatu izstādi. Bija jauki sēdēt starp pasaku varoņiem – zaķīšiem, vāverēm, lācīšiem, putniņiem, kukainīšiem u.c. Bērni runāja tautasdziesmas, dzejoļus, tekstus no M.Stārastes grāmatiņām. Mūzikas skolotājas Līgas vadībā bērni dziedāja un gāja rotaļās. No skolotājas Mārītes stāstījuma bērni uzzināja daudzas interesantas ziņas par Margaritas Stārastes bērnību, par pirmajiem puķu zīmējumiem uz vecmāmiņas palodzēm 4 gadu vecumā, par pirmo dzejoli „ Zemeņu ziedi" . to publicēja žurnālā „ Zeltene", kad Margaritai bija tikai 10 gadi. Visi apskatījām jauno M.Stārastes pasaku kalendāru ar mīlīgo mēnestiņu uz vāka. Izrēķinājām, ka pēc 3 gadiem māksliniecei būs 100 gadi. Visi vēlējām māksliniecei labu veselību, lai ilgi zīmē mums mīļas grāmatiņas.

Tā kā noslēdzās „ Balto, tīro sniegavīru" konkurss, tad bibliotēkas vadītāja Daiga apbalvoja visus mūsu bērnus ar M.Stārastes zīmēta sniegavīra medaļu, ar cerību, ka bērnu darinātie sniegavīri neizkusīs, bet paspēs izglābties.

Bērni, nākot uz bibliotēku, bija iejutušies kāda mākslinieces zīmēta zvēriņa vai putniņa lomā, tāpēc 1.klases skolotāja Valda uzdāvināja katram atbilstošu rotaļlietu.

Februāra vidū ir Sirsniņdiena. Izrādās, ka sensenos laikos latvieši bijuši patiesi sirsnīgi, viņu sisrsnība stiepusies līdz tālākai zvaigznei un visdziļākai koka saknei. Kur gājuši latvieši, tur viss pārvērties sirsniņās ( pat koku lapas), satiktie cilvēki, dzīvā radība kļuvuši sirsnīgi. Kas un kāpēc šīs spējas samazinājušās, nav zināms. Bet 14.februāri, Valentīndienu, Latvijā mēs dēvējam par Sirsniņu dienu vai Sirsnīgo dienu. Visiem bērniem patīk zīmēt, aplicēt, locīt, krāsot sirsniņas gan ar sejiņām, gan rociņām, gan kājiņām. Bet galvenais – tās dāvināt ar bučām, mīļiem vārdiem saviem mīļajiem cilvēkiem.

Zaķa – kaķa gada sākšanās laikā mazie bērni no „ Pūcītes" un 1.klases cītīgi meklēja, grieza no veciem žurnāliem, katalogiem sev patīkamas, vajadzīgas lietas, uz sarkanas, lielas lapas uzlīmēja vidū savu fotogrāfiju, uzrakstīja savu vārdu, tad apkārt līmēja visu, ko gribētu sev apkārt dzīvē. Šis darbs jānes mājās, jātur savā tuvumā un jāvēro, lai tas piepildās. Zīmējām un izkrāsojām arī kaķīšus un zaķīšus, lai pielabinātu. Šis darbs bija jautrs, aizraujošs un maģisks.

16.februārī bija Lietuvas valsts dzimšanas diena, bet 24.februārī – Igaunijas dzimšanas diena. Bērni prot atrast mūsu kaimiņzemes kartē, zina, kā sauc kaimiņvalstu galvaspilsētas. Noskaidrojām šo valstu karogu krāsas, ģerboņus, simbolus. Uzzinājām viņu nacionālos dabas simbolus – visvairāk bērniem patika, ka Latvijas baltā cielava ir tikpat čakla kā Igaunijas bezdelīga un Lietuvas stārķis.

Februāra sākumā skolotāja Valda 1.klases skolēniem iedeva interesantas salocītas ( kā sniega kalns) baltas grāmatas „ Mani Meteņi" , kurās jāsavāc viss, ko bērni uzzina, sameklē par Meteņdienu Latvijā. Grāmatiņas izdevās ļoti interesantas. Izrādās, ka senlatviešu gadskārtu svētku zīmēs arī Meteņiem ir savs apzīmējums – it kā mazs Austras kociņš sniega kalnos. Vai zinājāt, ka Latvijā Meteņdienai ir 12 nosaukumi? Pazīstamākie ir Vastalāvis, Vatslavānis, Vastavāgs, Miesmetis, Aizgavēnis, Pīrāgdiena. Uzzinājām, ka senlatviešiem Meteņos bija gadu mija, latviskā gada sākums. Jo ziema met kūleni, mēs viņu pavadām un sagaidāmsvētību un auglību nākošam gadam, gatavojamies nākošajiem pavasara darbiem.

Meteņos jābūt lielai jautrībai, lai aizbaidītu ļaunos lietuvēnus un pievilinātu veiksmi. Bet, lai nākošajā gadā viss labais piepildītos, vajag skaļi lielīties. Tāpēc Druvienā jautrojās un lielījās gan lieli, gan mazi. Pirmsskolniekiem visvairāk patika blēņošanās ar Meteņu maskām un rotaļas, kā arī konfekšu lietus no skolas augšstāva loga. Bet jautrība bija vēl skaļāka, kad reizēm uzšļakstījās „ istais" lietus. Ja Meteņos ir daudz sniega uz jumtiem, tad vasarā mežā būs daudz ogu un sēņu. Visi dziedāja un apdziedāja viens otru. Visskaļākās balsis bija folkloras skolotājas Daces un dziedāšanas skolotājas Līgas vadītajiem budēļiem. Arī uz lielā kalna jautrība nebeidzās. Visi, jauns vai vecs, liels vai mazs, brauca ar ragavām, pannām, plēvēm, salmu maisiem,. Visiem šajā dienā bija priecīgi un jautri, jo aiz lielajiem sniega kalniem jau jūtams pavasaris un saulīte.

Tik tiešām, februāris Druvienā bija ļoti bagāts ar daudziem pasākumiem, kas raisīja labas domas un priecīgu prātu.

Druvienas pamatskolas skolotājas Mārīte, Valda, Anda