Viens no iemesliem, kāpēc nonācām krīzē, bija nepelnītu līdzekļu šķērdēšana. Mazāk cerot uz to, ka kāds cits visu vērsīs par labu, bet vairāk strādājot ar sevi un uzsākot izmaiņas savā ģimenē, iespējams mainīt apstākļus sev apkārt. Krīze ir pārvarama tikai ar sabiedrības līdzdarbošanos. Tā Gulbenē secināja eksperti vakar notikušajā, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Krīze: samelstais un faktiskais”.

Ar Gulbenes iedzīvotājiem diskusijā tikās vairāki eksperti: Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla priekšsēdētāja Inete Ielīte, filozofe Maija Kūle un diskusijas vadītājs Igors Šuvajevs. Diskusijas mērķis bija paraudzīties pašiem uz sevi, apzinoties savu nostāju un risināmās problēmas.

Filozofe Maija Kūle norādīja: „Kapitālisma sistēmā liela loma ir cilvēka alkatībai un morāles trūkumam. Dažus gadus atpakaļ mēs sākām iegrimt šajā alkatībā, neskatoties uz to, ka nebijām nopelnījuši tos līdzekļus, ko varēja viegli iegūt. Tagad mums nepieciešama pašcieņa un gūtās mācības izmantošana. Jāsāk katram pašam ar sevi – tas ir veids, kā cīnīties pret krīzi.”

Ineta Ielīte uzskata, ka valsts vara ir jāsadala līdzvērtīgi starp sievietēm un vīriešiem, lai pieņemtie lēmumi nestu labumu ilgtermiņā. Turpina I.Ielīte: „Piekrītu, ka cilvēkam ir jāsakopo savi spēki, lai cīnītos pret krīzi, bet šobrīd daudzus lēmumus cilvēks viens pats nevar pieņemt zināšanu trūkuma dēļ. Kā arī, daudzus gala iznākumus valsts lēmumiem nevar paredzēt, kaut vai apkures cenu sadārdzināšanos. Pa šiem gadiem esam kļuvuši arī izšķērdīgi, un no tā ir jāatradinās.”

Rūta Dimanta uzskata, ka krīze ir vai nu mūsu galvās, vai arī tā ir bijusi mūsu iepriekšējās rīcībās. Tagad cīņai ir maz jēgas, vairāk jādomā, kā radīt ko jaunu. Turpina Rūta Dimanta: „Savā darbā esmu ievērojusi, ka latvieši māk viens otram palīdzēt. Tie iedzīvotāji, kurus krīze nav tik smagi skārusi, ir gatavi dalīties un sniegt palīdzību citiem, kurus krīze skārusi smagāk. Tas parāda, ka krīze ir pārvarama ar sabiedrības līdzdalību. Un nav vajadzības domāt, ka krīze beigsies, kad izmainīsies citi. Jāsāk pašam ar sevi, ar savu ģimeni.” Tāpat kā valsts politiku var sakārtot, lai nebūtu karš, var sakārtot arī valsts ekonomiku.

Eksperti secina, ka dažādi trūkstošie mehānismi, kas vai nu nav ieviesti, vai ieviesti nepareizi, lai palīdzētu krīzē nonākušajiem, norāda uz nepietiekamu rīcību. Pašai sabiedrībai ir jādara, jācīnās, un, ja nekas netiek darīts, tad vai nu sabiedrība tam nav gatava, vai arī neuzskata to esam par svarīgu.

Uzziņai:

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā jau kopš 2006.gada piedāvā sabiedrībai dialogu par Latvijai Eiropas Savienībā nozīmīgām tēmām neformālā gaisotnē, kas apvienotas sarunu ciklā Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases.

2009.gadā sarunu cikla ietvaros norisinājās 7 diskusijas Rīgā, kā arī 9 diskusijas Latvijas reģionos.

Diskusiju cikla aktivitātēm iespējams sekot arī:

http://twitter.com/eiropa

http://ec.europa.eu/index_lv.htm

http://www.esmaja.lv/

Informāciju sagatavoja:

EK pārstāvniecības Latvijā

Reģionālo diskusiju cikla „Eirodzīve – kāpēc?”

Sabiedrisko attiecību konsultante

Lauma Ozoliņa

Tel. 26397999

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu