jeb par optometrista profesiju jauniešiem, viņi vecākiem un optikas klientiem

Gaisā jau jūtams pavasaris. Paies visu mīlētāju diena, un tad jau jauniešiem būs pavisam nopietni jāsāk domāt, kur studēt, kādu profesiju izvēlēties. Tādēļ aicināju uz sarunu mazāk dzirdētu profesiju pārstāvi – optiķi, optometristu, Sergeju Petručeņu no SIA „Baltijas optika” optikas salona Gulbenē. Patiesībā šis būs stāsts ne tikai par profesiju, bet arī par krīzi, biznesu un ieklausīšanos vienam otrā.

Pastāstiet, lūdzu, kas ir optometrists.

Optometrista pamatuzdevums ir noskaidrot redzes funkcijas un kvalitāti. Atšķirībā no acu ārsta optometrists strādā ar pacientiem, kuriem ir veselas acis. Ja rodas aizdomas par medicīniskiem traucējumiem, tad optometrists iesaka apmeklēt oftalmologu (acu ārstu).
Optometrists ir pirmais un visvieglāk pieejamais speciālists, ar kuru var aprunāties par redzi, konsultēties par briļļu nepieciešamību vai kontaktlēcu nēsāšanu. Viņš labi pārzina gaismas fiziku, optikas nianses un var konsultēt par briļļu piemērotību.
Konsultācijas laikā optometrists pārbauda redzi, kas ietver sevī: redzes asumu, divu acu draudzīgu sadarbību ar smadzenēm un acs optiskās rezerves.

Jūs pieminējāt gaismas fiziku, bet ir dzirdēts, ka optometrista profesiju izvēlas, domājot, ka tā ir saistīta ar dizainu, modernu briļļu ietvaru izvēli ....

Optometrista profesija – tā, pirmkārt, ir redzes aprūpes specialitāte, šeit vairāk jādomā par cilvēka fizioloģiju un redzes funkcijām. Ar modi un dizainu optometrista profesijai nav nekādas saistības, par ietvaru dizainu domā optikas pārdevēji – konsultanti. Optometristam ir jāpārzina optiku kā fizikas nozari, jāiemācās ātri operēt ar matemātiskiem aprēķiniem, lai izrakstītu briļļu recepti, un izgatavotās brilles būtu komfortablas pacientam. Šī profesija ir savdabīga ar to, ka tajā apvienojas humanitāro un eksakto zinātņu nozare. Šim speciālistam ne tikai jākonsultē cilvēkus, bet arī jāsaprot skaitļi un fizikāli lielumi. Optometriju var apgūt Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.

Tātad šajā darbā ir svarīga gan fizika un matemātika, gan psiholoģija?

Jā, optometrista amatam ļoti svarīga ir komunikācija, jo tāpat kā ārstam jāspēj izveidot kontaktu ar cilvēku, radīt uzticamības atmosfēru un izprast cilvēka problēmu.

Piemēram, gadījums no kolēģu pieredzes. Optikas salonā brilles pasūta aktrise, sakot, ka viņai nepieciešamas brilles darbam. Brilles darbam optometristu izpratnē ir brilles lasīšanai, rakstīšanai. Te parādās komunikācijas barjera, jo katram ir sava izpratne par to, ko nozīmē brilles darbam – aktrisei darbs ir uz skatuves, kur jāskatās tālumā, lai redzētu publiku, optometrists darbu izprot kā skatīšanos tuvumā. Neizrunājoties un neieklausoties otrā cilvēkā, sanāk pārpratums, jo aktrisei izgatavotās brilles neder. Tāpat jau bieži sanāk arī dzīvē.

Jūsu vizītkartē ir rakstīts ne tikai optometrists, bet arī optiķis. Kas nepieciešams šīs profesijas apguvei?

Pirmkārt, jābūt vēlmei izgatavot skaistas un izturīgas brilles. Pēc tam rodas zināšanas un pieredze. Optiķa profesiju nevienā skolā nemāca. Tiek izstrādātas programmas optiķu apmācībai, bet pašreiz briļļu izgatavošanas tehnoloģija kā priekšmets ir iekļauta mācību programmā optometristiem.

Tomēr prasmi izgatavot un remontēt brilles vislabāk iemācīties pie strādājošiem meistariem.

Ir dzirdēts, ka optiķim ir vajadzīga liela pacietība...

Jā, par piemēru, kopš padomju laikiem brilles izgatavoja vairāk sievietes. Šis ir tehnisks un ļoti precīzs darbs, un vīriešiem parasti nepatīk ilgi sēdēt pie viena sīkuma, pie tam vēl neveiksmes gadījumā atkārtot visu no jauna. Izgatavojot brilles, ir ļoti daudz momentu, kur var kļūdīties un sabojāt briļļu lēcas.

Šobrīd ir krīze, un jauniešiem svarīgi izvēlēties profesiju, kurā var arī nopelnīt. Vai Jūs redzat nākotni optometrista un optiķa profesijai mazpilsētā?

Jā, optometristi ir un būs pieprasīti. Ir paredzams, ka arī nākotnē optometristiem būs daudz darba. Ja ir pieprasīts amats, tad darba devēji maksā algu, kaut bieži nelielu. Optiķi nav tik pieprasīti, jo modernās tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka ar aparatūras palīdzību var izgatavot brilles ātri un kvalitatīvi. Viens optiķis var paspēt izgatavot brilles visam novadam. Paliek neaizpildīta niša „briļļu remonts”. Pie manis griežas daudzi klienti, jo diemžēl ne katrs optiķis vēlas veikt briļļu remontu, tā kā tas ir laikietilpīgs un maz apmaksāts darbs.

Un tomēr, cik tad var nopelnīt optometrists?

Optometrista alga var būt līdz 600 LVL, bet mazpilsētā šobrīd krīzes laikā nepietiek klientu un alga var būt minimālā vai mazāk par to.

Vai jaunietim, apgūstot optometrista profesiju, ir reāla iespēja izveidot savu biznesu, atverot mazpilsētā jaunu optiku un konkurēt ar jau esošajām?

Praktiski nav iespējams izveidot savu biznesu bez pieredzes optikas jomā, turklāt krīzes laikā ir būtiski krities pieprasījums.

Bet jūs izveidojāt savu biznesu..

Jā, jo man pirms tam bija 6 gadu darba pieredze.

Tātad biznesa uzsākšanai ir svarīga pieredze profesijā?

Jā, viennozīmīgi – pieredze un vēlme. Protams, svarīgs ir ari sākuma kapitāls. Kad es atvēru optiku, man sākuma kapitāla nebija, bet bija iekšēja pārliecība, ka es to spēju, un ka pienāks labāki laiki. Šobrīd ir daudz grūtāk ar iespēju saņemt kredītus, nekā piecus gadus atpakaļ, tomēr es esmu optimists, un esmu pārliecināts, ka būs labāki laiki mūsu valstī.

Gribas pajautāt par profesionālo pieradumu. Jūs ikdienā sastopaties ar cilvēkiem, kuri nēsā brilles. Vai jūs pievēršat uzmanību briļļu dizainam, tam, kā tā izgatavotas?

Protams, katrā amatā rodas profesionālais ieradums. Piemēram, skatos vakarā televizoru un uzreiz pievēršu uzmanību tiem cilvēkiem, kuriem ir brilles, uzreiz redzu, ja brilles ir šķības. Cenšos atturēties pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem piedāvāt palabot, pielocīt brilles, vai arī izteikt viedokli par nekvalitatīvu izgatavošanu.

Cilvēki nāk pie Jums uz optiku izgatavot brilles, visbiežāk viņi domā par briļļu rāmja izvēli...

Nē, nedaudz savādāk, cilvēki, pērkot brilles, vispirms domā par rāmja dizainu un cenu, un uzskata, ka lēcām jābūt lētākajai briļļu sastāvdaļai. Jābūt ir tieši otrādi, jo brillēm pamata funkcija ir, lai cilvēks labi redz. Tāpēc vispirms jādomā par lēcu kvalitāti. Labas, kvalitatīvas lēcas mēdz būt dārgākas par briļļu ietvaru. Bet briļļu lēcu piedāvājums pasaulē ir tik plašs, ka izvēlei nepieciešama speciālista konsultācija.

Kā jūs kā speciālists raugāties uz kontaktlēcu lietošanu. Pavasaris ir mīlestības laiks, mīlestība saistās arī ar domām par to, kā es izskatos, un dažreiz jaunieši negrib valkāt brilles. Tomēr vecāki uzskata, ka valkāt kontaktlēcas ir kaitīgi.

Protams, kontaktlēcas – tas ir svešķermenis acī. Un nedrīkst teikt, ka tas ir absolūti bez ietekmes. Bet, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir izveidotas tik kvalitatīvas kontaktlēcas, ka ļaunumu veselībai tās nenodara. Satrauc cits fakts – par nenopietnu attieksmi pret kontaktlēcu kopšanu. Jauniešiem sastopamas acu slimības, ko izraisa nehigiēniska kontaktlēcu valkāšana. Visbiežāk tās ir  infekcijas, kas ienestas acī ar netīrām rokām vai rūpīgi nekoptām kontaktlēcām. Tāpēc kontaktlēcas iesakām valkāt jauniešiem no 17, 18 gadu vecuma, kad cilvēks nobriest psiholoģiski un spēj nopietni rūpēties par higiēnu.

Drīz tuvojas eksāmenu laiks, vai no ilgstoša psihiska sasprindzinājuma var pasliktināties redze?

Jā esmu sastapies ar to, ka jauniešiem aktīvu studiju laikā parādās neliela tuvredzība, kura pāriet pēc aktīvo studiju beigšanas. Tomēr vienmēr ir svarīgi konsultēties ar speciālistu par šīm izmaiņām.

Paldies Jums par sarunu, vēl tikai gribēju jautāt, vai jaunieši, kam vairāk interesē optometrista un optiķa profesijas var griezties pie Jums pēc informācijas? Jā, manus kontaktus un papildus informāciju var skatīt mājas lapā: www.baltijasoptika.lv

Evita Petručeņa