Skolu psihologs ir palīgs bērniem, vecākiem un skolotājiem, lai risinātu un novērstu problēmas, kas rada traucējumus mācību procesā.

Gulbenes novada domes

Izglītības, kultūras un sporta nodaļas

psihologi

Adrese

40. kabinets

Ābeļu iela 2

Gulbene, LV4401

Inese Stradiņa

mob.t. 2612845

t. 64497721

e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Līga Amosova

mob.t. 26147027

t. 64497721

e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Piesaiste skolām

Inese Stradiņa

1. Daukstu pamatskola

2. Galgauskas pamatskola

3. Gulbīša vidusskola

4. Gulbīša vidusskolas filiāle „Siltāju pamatskola"

5. Lejasciema vidusskola

6. Litenes pamatskola

7. Lizuma vidusskola

8. Stāķu pamatskola

9. Stāmerienas pamatskola

Līga Amosova

1. Druvienas pamatskola

2. Gulbenes vidusskola

3. Gulbenes 2. vidusskola

4. Gulbenes Bērzu sākumskola

5. Kr. Valdemāra pamatskola

6. Ozolkalna pamatskola

7. Rankas pamatskola

8. Tirzas pamatskola

Skolu psihologs konsultē un risina grūtības šādās jomās

• strādā ar ģimenēm un bērniem individuāli;
• palīdz atrisināt konfliktus un domstarpības mācību procesā;
• sniedz padomus bērniem, vecākiem un skolotājiem problēmsituācijās;
• palīdz iemācīties un apgūt veiksmīgas saskarsmes iemaņas;
• palīdz un apmāca vecākus un skolotājus, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir uzmanības un uzvedības traucējumi;
• sniedz psiholoģisko atbalstu skolai un ģimenei krīzes situācijās;
• palīdz pārvarēt depresiju un vardarbības sekas;
• piedāvā skolotājiem un vecākiem efektīvākas un veselīgākas metodes, kā risināt skolēnu mācību un uzvedības problēmas.

Psihologs novērtē

• mācību iemaņas;
• mācīšanās spējas;
• personības attīstību;
• emocionālo stāvokli;
• sociālās iemaņas;
• mācību vidi un skolas „klimatu”.

Raksturīgākās problēmas, kas skolēnus nomāc

 Bailes no skolas

 Neticība savām spējām

 Neprasme plānot savu laiku

 Sekmju pasliktināšanās vai nesekmība

 Depresija un nomākts garastāvoklis

 Pārdzīvojumi, kas saistīti ar nesaskaņām vai nelaimēm ģimenē

 Pusaudžu, attiecību un dzimumidentitātes problēmas

 Alkohola, tabakas un narkotiku lietošana

 Domas par pašnāvību

Kā psihologs palīdz

Konsultēšana notiek galvenokārt sarunas veidā, taču tiek izmantotas arī citas metodes. Sadarbībā ar bērniem psihologs izmanto – konsultēšanu, novērojumus, intervijas, testus, praktiskas nodarbības, dažādus uzdevumus, psiholoģiskās metodes un spēles u.c., kā arī izvērtē, kura no tām būtu vispiemērotākā katrai personībai un individuālajām vajadzībām. Vecāki dod atļauju psihologa darbam ar bērnu.

Psihologs stingri ievēro konfidencialitātes principu.

Klients pats izvēlas, cik daudz viņš ir gatavs stāstīt, ko viņš vēlas risināt un kādā tempā atklāt savas grūtības.

Konsultācijas ir abpusējas sadarbības process. Psihologs palīdz klientam izprast un pārdomāt savu dzīves stilu, konstatēt tās likumsakarības, kas viņam traucējušas piepildīt savas ieceres. Vajadzības gadījumā psihologs palīdz pieņemt lēmumus, kas veiktu pozitīvas izmaiņas klienta nākotnē. Psihologs apzinās un pārzina to attīstības procesu, kas jāveic klientam, lai viņš spētu sevī ko mainīt.

Konsultāciju laikā sākotnēji tiek uzstādīti mērķi turpmākām nodarbībām. Nereti problēmas noskaidrošana un mērķu izvirzīšana aizņem vairākas konsultācijas. Nodarbību gaitā mērķis var mainīties, var parādīties arī citi neskaidri jautājumi. Turpmākajā konsultēšanas procesā tiek meklēti veidi, kā tikt galā ar problēmu, tiek meklēti resursi un sniegts atbalsts.

Parasti sesijas ilgums ir 45 - 50 minūtes. Tikšanās var būt vienreizēja, taču parasti to skaits ir no dažām līdz pat vairākiem desmitiem - atkarībā no problēmas specifikas. Daži klienti domā, ka, apmeklējot psihologu, rezultāts būs tūlītējs, bet tikai atsevišķos gadījumos var palīdzēt pāris vizītēs. Ja klientam tiek piedāvāta ilgstošāka sadarbība, viņš vai viņa tuvinieki bieži vien uzskata, ka tad jau klients ir ļoti slims, bet parasti tā nav slimība, bet klienta un psihologa sadarbība stabilas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Konsultācijas visbiežāk notiek vienu reizi nedēļā.

Cilvēki apmeklē psihologus arī tad, kad viņiem nav īpašu raižu, lai uzlabotu attiecības ar citiem cilvēkiem, kļūtu par saprotošākiem vecākiem, veicinātu personisko izaugsmi utt.