Līgo pagasts izveidots pēc 2.Pasaules kara, atdalot šo teritoriju no Jaungulbenes pagasta. Centrā atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, veikali. Kādreiz Jaungulbenes muižas "pusmuižu gals", Līgo pagasts ir izteikti lauksaimniecisks, kaut arī paprāvu daļu aizņem meži un Lielais Mārku purvs.

Jauks ir arī otras pagasta lielākās apdzīvotās vietas nosaukums- Siltais. Te atrodas viena no vecākajām rajona skolām- Siltāju pamatskola, dibināta 1875.gadā kā Jaungulbenes Ministrijas skola. Skolā bēgļu gaitu gadu- 1916/17.- kā skolotājs pie sava brāļa nodzīvojis dzejnieks Vilis Plūdons. Skolā mācījusies aktrise Antra Liedskalniņa, kurai šis pagasts bija dzimtā puse. Ar 2009. gada 31. jūlija Gulbenes novada domes lēmumu Siltāju pamatskola vairs atsevišķa mācību iestāde - tā ir pievienota Jaungulbenes pagasta Gulbīša vidusskolai. Audzēkņi turpina mācības nu jau bijušās Siltāju pamatskolas telpās.

Pašā pagasta malā, pie robežas ar Lubānas pagastu, atrodas akmens, kas liecina par 1920.gada atentātu pret toreizējo Ministru prezidentu Kārli Ulmani.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis atrodas Ušuru ezera Līņsaliņā. 1964.- 65.gados arheologs J.Apals pierādīja, ka šeit atradusies t.s. klāstu jeb ezermītne- pamatota liecība, ka tagadējā Līgo pagastā cilvēki mīt jau gadu tūkstošiem ilgi. Tieši ar šādām mītnēm saistāmas latviešu teikas par "nogrimušajām pilīm".