2011. gada 3. maijā, plkst.13.00 notika diskusija „Skolu loma pašvaldības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā". Diskusija tika organizēta starptautiskās nedēļas „Izglītība visiem" ietvaros, kuru Latvijā koordinēja UNESCO Latvijas Nacionālā komiteja. Diskusijas mērķis bija noteikt iespējamo izglītības iestādes lomu pašvaldības attīstībā; noskaidrot sadarbības mehānismus un atbilstību dažādu iedzīvotāju grupu interesēm un vajadzībām.

Diskusijas sākumā Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls atzīmēja, ka „Jāstiprina skolas vieta un loma pašvaldībā, lai padarītu tās atvērtākas sabiedrībai, jo tikai tā ir iespējams ietekmēt pašvaldības attīstību. Skolu lomu pašvaldības kontekstā nedrīkst nenovērtēt, jo tās misija, darbība daudzējādā ziņā var palīdzēt pašvaldībai augt un attīstīties. Šobrīd „mazo" skolu piedāvājums lielā mērā neatbilst vietējās sabiedrības interesēm un tās turpina pastāvēt kā sava veida slēgta sistēma, kas ilgtermiņā ir drauds to pastāvēšanai. Līdz ar to jāaktualizē jautājums par skolu kā sociālu institūciju, kur, samazinoties bērnu skaitam, tiek sniegti pakalpojumi dažādām sabiedrības grupām. Skolai jābūt atvērtai neformālajai, interešu izglītībai, aktivitātēm dažādu vecumu un sagatavotības cilvēkiem. Ja „maza" skola savā darbībā un sadarbībā ieslēdz „autopilotu", tad tā agri vai vēlu, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, vienkārši pazudīs."

Arī Aija Tūna, Soroso Fonda-Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja skolām" vadītāja uzsvēra, ka „Domājot par izglītības sistēmu Latvijā un tās nākotni, vislielākais sasniegums būtu tas, ja mēs visi varētu vienoties un panākt, ka izglītības sistēma ir viena no vissvarīgākajām un sekmīgākajām radošajām industrijām. Izglītība NAV brīnumlīdzeklis, kas atrisina visas problēmas, bet tai ir būtiska loma sabiedrības attīstībā un ikdienā visās tās jomās un izpausmēs. Agrāk ražošanas līdzekļi bija zeme, tad kapitāls. Mūsdienās ražošanas pamatlīdzekļi ir kaut kas neliels un pelēks – tās ir cilvēka smadzenes. Politika ir nopietna lieta, lai to atstātu tikai politiķu ziņā. Vēl jo vairāk izglītība ir pārāk nopietna lieta, lai to atstātu tikai pedagogu ziņā".

Tieši tādēļ diskusijā piedalījās ne tikai Gulbenes novada izglītības iestāžu pārstāvji, bet arī novada deputāti, skolu vecāku padomju priekšsēdētāji, jauniešu un uzņēmēju pārstāvji. Līdz ar to sarunās bija daudz viedokļu, uzskatu un pat strīdu, jo bija tik dažādi cilvēki, tik dažādas pieredzes un tik dažādas izpratnes un sociālās lomas. Diskutējot par projektu kā vienu no mūsdienu darba formām, bija pat diametrāli pretēji viedokļi, sākot no tā, ka tas ir skolas attīstības instruments un beidzot ar to, ka projekts deformē uzņēmējdarbības vidi. Toties sarunā par to, ko skola un pašvaldība sagaida viena no otras, gandrīz var savilkt paralēles – viena no otras gaida lielāku uzdrīkstēšanos, skaidrāku mērķu un prioritāšu definēšanu, lielāku atbildības uzņemšanos un konstruktīvu rīcību. Redz, viens no otra gaida, bet neviena puse nebija tā īsti gatava pateikt, kura tad kuru funkciju uzņemsies...... Savukārt diskutējot par to, kā tad skola var palīdzēt pašvaldības attīstībā, tika nodefinēti lieli un grūti mērķi:

Lai skola veidotos kā pašvaldības resurss, tā:

1. Definē prioritātes un piedāvā alternatīvas (darba, etniskās u.c.) programmas un specializācijas iespējas;

2.organizē aktivitātes komunikācijas prasmju un sadarbības veicināšanai un palielināšanai;

3. ceļ savu kapacitāti ārpus formālās izglītība;

4. organizē vecāku izglītošanu un iesaistīšanu sociālās, kultūras, izglītojošās un veselību veicinošās aktivitātēs;

5. skola veidotos kā vietējās kopienas centrs, uzņemoties koordinējošo, organizatorisko un darošo lomu (funkciju).

6. nodarbojas ar vietējās identitātes un pašcieņas un lokālā patriotisma sekmēšanu;

7. kultivē pozitīvismu;

8. organizē praktisko iemaņu un prasmju apguvi visiem kopienas locekļiem;

9. Tic un popularizē domu, ka „Darbs ir goda lieta. Veselība ir goda lieta. Izglītība ir goda lieta."

Ik pa laikam gan diskusijas ziņojumos, gan sarunās tika uzsvērta sadarbības loma kā 21. Gadsimta attīstības un pastāvēšanas garants. Bieži latvietim ir viegli pateikt, ka nepieciešama sadarbība, tomēr ļoti grūti ir sadarbību veidot reālu, darbīgu un ilgstošu.....

Jāatzīst, ka diskusija bija spraiga un intensīva. Lai gan tā bija pirmssvētku diena, diskusiju dalībnieki palika ilgāk nekā bija paredzēts un turpināja runāt un argumentēt. Protams, diskusijas laikā netika atrasti zelta risinājumi, bet tāds jau arī nebija mērķis. Svarīgi bija sanākt kopā dažādiem novada iedzīvotājiem un runāt par sevi, savu pagastu, novadu un skolu – visām tām lietām ar kurām tik cieši saistīts ir katrs mūsu novada iedzīvotājs.

Tādēļ vēl jo svarīgāka šķiet Arņa Šķēla izteiktā doma, ka „pašai skolai ir jāsaprot, ka tā ir viena no pašvaldības pamatstruktūrām, kas lielā mērā var virzīt un ietekmēt pašvaldības attīstību. Pašvaldība ir līdzatbildīga par to, lai administratīvajā teritorijā būtu spēcīgas izglītības iestādes ar savu vietu un lomu tajā", jo tā kārtējo reizi atgādina, ka attīstības spēks ir sadarbībā un nevis gaidīšanā vienam uz otru.

Diskusijas „Skolu loma pašvaldības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā" Gulbenes novadā apkopojums

Saruna: skola pašvaldībā – kā resurss attīstībai

Mērķis - analizēt, kāda ir skolas loma pašvaldības attīstībā, kā tiek izmantoti pašvaldībā esošos resursi, lai veidotu sabiedrības (dažādu mērķgrupu) interesēm atbilstošus izglītības piedāvājumus.

Moderators - Svetlana Ziepniece

KOPSAVILKUMS

Ko sagaidām ?

no pašvaldības

1. skaidri formulētās izglītības politikas nostādnes, prioritātes;

2. ieinteresētību skolas attīstībā;

no skolas

1. atvērtību;

2. lielāku atsaucību sabiedrības vajadzībām;

3. drosmīgus un pārdomātus lēmumus;

Ko saprotam ar skolas attīstību vai runa ir tikai par tīkla optimizāciju?

Vai skolu vajag „atvērt", ko ar to saprotam"? Skolas pamatfunkcija – izglītojošā.

Kas traucē skolas attīstību?

1. pedagogu pašpietiekamība – ar mums viss ir kārtībā;

2. direktoru nevēlēšanās risināt problēmas;

3. pašvaldības izvairīšanās no nepatīkamu problēmu risināšanas;

Ieteikums – organizēt deputātu un skolu „apaļos galdus".

Jaunas iespējas, risinājumi

1. formālā izglītība:

- audzināt atbildīgus cilvēkus, tendētus uz rezultātu;

- tehniskās ievirzes programmas;

- profesionālās ievirzes/amatu programmas

2.neformālā izglītība:

- dažādas programmas iedzīvotājiem (vajadzības!);

- projekti;

- neformālās grupas

3. atpūšanās iespējas (nejaukt ar interešu izglītību!)

Mērķgrupas – ģimenes, lauku teritoriju iedzīvotāji, jaunieši u.c.

4.citi priekšlikumi:

- skolai jāiekļaujas kopienā, t.i. katrā vietā sava situācija

- skolai nav jākonkurē ar kultūras namu, jābūt sadarbībai

- skolai jāveicina sadarbība ar citām iestādēm, NVO u.c. , „jāiet" sabiedrībā.

Domu graudi diskusijas laikā:

Kā skolu atvērt?

• Izzināt vajadzības un uz to reaģēt

• Būt tik jūtīgiem, lai reaģētu ātri arī ejot sabiedrībā

• Direktori nav gatavi sadarbībai savā starpā runāt par problēmām

• Jauni piedāvājumi

• mūžizglītība – ātri reaģēt uz pieprasījumu

• „vienkāršot" piedāvājumu, darīt mazas lietas, bet ar jēgu – kā iespēja veidoties par darba tirgū un sabiedrībā nepieciešamu personību (attīstošās, motivējošās programmas)

• pieaugušo, arī ģimenes domāšanas mainīšana

• neformālo grupu veidošana – kopas, pašdarbnieku pulciņi

• Sadarbošanās - skola + kultūras nams. Nevajadzētu būt situācijai, kad skola un kultūras nams sāk konkurēt. Ir jābūt sadarbībai

• Skolai iet sabiedrībā

• Uzņemties ideju ģenerēšanas f-ju.

Ko darīt?

• Deputātu tikšanos ar direktoriem (kad skolā uz vietas ir nodefinētas problēmas)

• Noskaidrot pasūtījumu

• Pārstrukturēt skolu (1.-6.; 1.-4....)

• Pilnveidot programmas ar profesionālo ievirzi

• Vai skola ir administratīvās teritorijas pašvaldības centrs?

• Skola nav kultūras centrs

• Skola ir slēgta vide

• Ir negatīva pieredze, apvienojot skolu un bibliotēku

Saruna: labās prakses, iniciatīvas un ieguvumi

Mērķis - izvērtēt un atcerēties, kas noticis ar dažādiem projektiem, kuros ir bijusi iesaistīta skola, ko tie ir devuši skolas un pašvaldības attīstībai, kas ir noticis ar projekta rezultātiem pēc tam, kad projekts ir beidzies? Kāda ir iespēja mobilizēt šo projektu laikā uzkrāto pieredzi, zināšanas un labās prakses piemērus (projekta rezultātus) tālākai virzībai?

Moderators – Kristīne Ļeontjeva

KOPSAVILKUMS

Projekts ir kā:

1. Iespēja ielikt citas funkcijas skolā

2. Iespēja idejām

3. Līdzeklis ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, kurš atbilst vajadzībām

4. Sadarbības formu un iespēju paplašinātājs - skola, pašvaldība, NVO, sabiedrība, bērni, uzņēmēji...)

5. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka pašreiz bieži vien projekts ir izslēdzošs, kā „ielāps", kas aktualizē jautājumu - kas notiks, kad nauda beigsies? Bet nākotnē projektam būtu jābūt iekļaujošam un ilglaicīgam.

6. iespējamais modelis kā diskusijas dalībnieki redz projektu kā iniciatīvas un labās prakses instrumentu ir :

- materiāli tehniskā bāze ir pašvaldības, valsts kompetencē;

- projekti nodrošina izglītības un aktivitāšu daudzveidību skolā un vietējā kopienā;

- projekts apvieno un paaugstina cilvēkresursu kapacitāti - sabiedrība, vecāki, uzņēmēji......

- ar projektiem palielināt, daudzveidot interešu un neformālās izglītības skolā, kas atbilst vajadzībām, interesēm un talantiem dažādām sabiedrības grupām, nodrošinot mūžizglītības konceptu;

- skola dibina biedrības

Domu graudi diskusijas laikā:

Pieredze

1.projekts (materiāli tehniskā bāze +aktivitāte)

2.dominē materiāltehniskās bāzes uzlabošana

3.ar projektu (programmu) palīdzību izglīto pieaugušos

4.skolēnu mācību uzņēmumi

5.projekts kā skolas attīstības sastāvdaļa + ieraksts CV

Iespējas

1. Skolotājs, cilvēks, kurš zina, māk un dara

2. Tematiskas nodarbības interešu un neformālās izglītības nodrošināšanai

3.Uzņemt skolā jaunos pedagogus no „Iespējamās misijas"

4.Bērni māca vecākiem un vecāki māca bērniem- vasaras skola (finansē– interešu izglītība?)

5.Skolas (vai pašvaldības vadītājs) dibina biedrības, lai iesniegtu projektus

6.Projekti, kas saved kopā skolēnus un uzņēmējus

7.Projekti, kuri izkopj talantus, prasmes

Skeptiķu domas

1.Vajadzība izdzīvot – projekts tiek izmantots kā iespēja

2. Projekts kā „haļava"

3. Projekts sačakarē tirgu.

Saruna: ilgtspējīgās attīstības iespējas – ieceres un risinājumi

Ilgtspējīgai attīstībai pamatā ir sociālās, ekonomiskās, kultūras un dabas vides sabalansētība. Izglītība ir iespēja rast inovatīvus risinājumus ilgtspējas izaicinājumiem un problēmām, tāpēc aicinām sarunas moderatorus virzīt diskusiju tā, lai tā ļauj sarunas dalībniekiem paraudzīties plašāk uz skolu iespējām pārmaiņu laikā - paplašināt savu piedāvājumu, piesaistīt jaunu mērķauditoriju, attīstīt jaunas partnerības, vienlaicīgi aicinot domāt par pašvaldības attīstību kopumā, lai tā sekmētu lokālo pašapziņu un izaugsmi.

Moderators – Aija Tūna

KOPSAVILKUMS

Lai skola veidotos kā pašvaldības resurss, tā:

1. Definē prioritātes un piedāvā alternatīvas (darba, etniskās u.c.) programmas un specializācijas;

2. organizē aktivitātes komunikācijas un sadarbības prasmju veicināšanai un palielināšanai;

3. ceļ savu kapacitāti ārpus formālās izglītība;

4. izglīto un iesaista vecākus sociālās, kultūras, izglītojošās, veselību veicinošās aktivitātēs;

5. veidotos kā vietējās kopienas centrs, uzņemoties koordinējošo, organizatorisko un darošo lomu (funkciju). Pašvaldība paredz tam finansējumu;

6. nodarbojas ar vietējās identitātes, pašcieņas un lokālā patriotisma sekmēšanu;

7. kultivē pozitīvismu;

8. organizē praktisko iemaņu un prasmju apguvi visiem kopienas locekļiem;

9. Tic un popularizē domu, ka „Darbs ir goda lieta. Veselība ir goda lieta. Izglītība ir goda lieta."

Domu graudi diskusijas laikā:

1. Skolēnu mērķi un sabiedrības mērķi - lai mācīšanās nav pašmērķis.

2. Cilvēki dodas prom, bet tad atkal atgriežas

3. Vācijas pieredze: attīstīt mazo uzņēmējdarbību!!! Atbalsts jaunajām ģimenēm laukos (līdz 40 g), kas nāk ar savām idejām

4. Valstij nav pieprasījuma uz profesijām – ko darīt?

5. Skolas neveselīgi konkurē pēc skolēniem.

6. Ne visiem skolēniem būtu jāmācās vidusskolas, bet arodskolās mācīties viņi negrib, jo nezina vai pēc to beigšanas būs darbs.

7 . Vidusskolā sniedz tikai akadēmiskās zināšanas un arī arodizglītībā vairāk ir teorija, mazāk prakse.

8. Kādi ģimenē ir mērķi; ko viņi vēlas no saviem bērniem?

Vai vecāki seko līdz laikam? Vecāku izglītošana, bet tas būtu jādara pašvaldībai. Līdz 6 gadiem ģimene ieliek pamatus, ja vecāki interesējas, bērniem veicas. Pašvaldības pienākums uzņemties vecāku izglītošanu.

9. Noturēt Gulbenē „stipros prātus".

10. skola, kurā apvienojas - Darbs, prieks, mērķis

- lai bērns, jaunietis ar prieku ietu uz skolu,

- skola ir darbs – ar pienākumiem un ar atbildību,

- skolā ir darbinieki, kas paši grib k-ko sasniegt.

11. Pārprasts Bērnu tiesību likums interpretējot to, kā, ka „bērnu vest uz skolu ir morāla vardarbība"

12. Vai izglītībai sabiedrībā ir vērtība?

13. Kā paņemt darbā vasarā (nevar legāli)?

14. Nepieciešamas praktiskas, elastīgas profesionālas programmas.

15. Skolas neizmanto visas iespējas un resursus vietējā kopienā.

16. Svarīgs ir darbs ar uzdevumu, kurš ir vērsts uz rezultātu.

Anita Birzniece

Gulbenes novada domes

Izglītības, kultūras un sporta nodaļas

Izglītības darba speciāliste