Rankas pagasta mājas lapa

Par Rankas pagasta izcelšanos liecina romantiska liecība: kādreiz Tālavas valdniekam Tālivaldim bija dēls Rameķis, kuram tēvs piešķīris zemes, kur apmesties. Rameķis kalnā uzcēlis pili. No tā laika Rameķa zemi sauca viņa vārdā, kas pamazām kļuva par Ramku. Pilskalnu pazīst tagad kā Kaudžu pilskalnu. Arī otra liecība, kas liecina par Rankas pagasta seno izcelšanos ir tā, ka Rankas pamatskola (bij. Lutera) dzīvo ar ļoti senām tradīcijām - ēka vien ir pāri par 100 gadu veca. Tikpat sena un vēsturiska bija Rēveļu (bij. Elizabetes) pamatskola, kura tika slēgta ar Gulbenes novada domes 2009. gada 31. jūlija lēmumu.

Pagastā ir 2 bibliotēkas un kultūras nams, rancēniši dziedājuši jau 1.Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1873.gadā.

Gadu desmitos iesniedzas rancēniešu saimniekotprasme. To apliecina arī šodienas darbošanās Rankas piensaimnieku sabiedrībā "Rankas sieri", kurai ir vairāki veikali, piemēram, Gulbenē, Rankā, Lizumā, Rīgā.

Gleznainajā Gaujas krastā, kur izveidojusies otra lielākā pagasta apdzībotā vieta Rēveļi, savulaik atradās Rankas kartonfabrika.

Kādreiz lepnā Rankas muižas pils iet bojā, bet tur 1920-tajos gados, nodibinoties Rankas mājturības skolai, likti šodienas lauksaimniecības skolas pamati.

1994.gadā dzimtajā pusē pārapbedīts dzejnieks Ēriks Raisters. "Pakalniešos" dzimis Ernests Bauers- Tautas Padomes, Satversmes Sapulces loceklis, 1. un 2.Saeimas deputāts, 1923.-24.g. zemkopības ministrs.