Pedagogiem ir tāds jēdziens- ,,atgriezeniskā saikne", tas nozīmē iespēju pēc kāda laika saskatīt sava darba augļus. Lieliski, ja, atskatoties uz paveikto, rodas padarīta darba apziņa.

Klāt pavasaris, kad mostas daba, kad mežs atgriežas pie savas rotas. Šajā laikā sākas arī meža atjaunošanas darbi. Mēs visi esam dzirdējuši, ka tas Latvijā notiek regulāri pavasaros, bet, kā to dara, mums nebija ne jausmas. Tāpēc 26 Rankas pamatskolas skolēni atsaucās uz ielūgumu pasākumam „Izzini mežu"' un š.g.28.aprīlī devās uz Gunta Grīnšteina meža īpašumu „Veclazdupi – 1", kur norisinājās organizētais seminārs.

Atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas aicinājumu, Rankas pamatskolas 5. un 9.klases skolēni nolēma piedalīties patriotiskās dzejas konkursā „Mans dzejolis Latvijas karavīram”.

Lai rastos iedvesma, nolēmām sākumā noskatīties videofilmas par latviešu karavīru dzīvi, jo ne jau visi spējam iedomāties, kādu misiju veic karavīrs.

Paldies visiem skolēniem, kuri atbalstīja šo konkursu un veltīja savus vakarus, lai iepriecinātu Latvijas karavīrus, veltot viņiem savus sacerētos dzejoļus. Četru skolēnu – Raitas Ivanovas (5.kl.), Selīnas Rigondas Balodes (5.kl.), Ērika Jerumāna (9.kl.), Gata Andrejeva (9.kl.) dzejoļi tika nosūtīti uz Aizsardzības ministriju.

Tuvojās Latvijas valsts svētku diena, visi bijām aizņemti ar gatavošanos šiem svētkiem, par konkursu bijām pat aizmirsuši, bet te nu „nāca’’ lielais pārsteigums – zvans no Aizsardzības ministrijas. Mūsu skolas skolniekam Gatim Andrejevam 173 skolēnu konkurencē 5. – 9.kl.grupā 3.vieta.

Gatis 18.novembrī devās uz Rīgu, kur uz Jūras spēku flotiles kuģa M – 05 „Viesturs” klāja notika uzvarētāju godināšana. Dalībnieki uzklausīja aizsardzības ministra Arta Pabrika apsveikumu, saņēma turpmāko zināšanu un talantu attīstīšanai noderīgas balvas, kā arī apskatīja kuģi.

Mēs visi esam gandarīti, ka Gata Andrejeva un noteikti arī pārējo mūsu dalībnieku darbi aizceļoja pie karavīriem uz Afganistānu.

Tatjana Vovere

/Rankas pamatskola/

Kareivja izjūtas

Dodoties kaujā, skatos...

Briesmās es skatos,

Nāvei acīs es skatos.

Kaut sevī drosmi rastu,

Spētu aizmirst par nāvi un bailēm

Ko jūtu,

Kaut drosmīgs es būtu!

Jūtu, kā dzīvības avoti sīkst,

Jūtu, kā lodes gar ausīm man švīkst,

Jūtu, ka drauga plecs man var trūkt,

Ai, kaut par burvi es spētu kļūt,

Sevi ziedojot, draugu atpakaļ gūt!

Dodoties kaujā, skatos...

Briesmās es skatos

Un jautāju sev –

Vai dzīvības spēsim glābt?

Vai kritušos spēsim apraudāt?

Vai spēsim tos atmiņu kamolos tīt

Un Dzimtenes akmenī

Viņu vārdus vīt?

Gatis Andrejevs, 9.kl.skolnieks, Rankas pamatskola