APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2009. gada 17. jūlija sēdē (protokols Nr.4, 1.§),
saistošie noteikumi Nr. 1.

GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2009. gada 13. augusta sēdē (protokols Nr.6, 31.§),

saistošie noteikumi Nr. 4;

Gulbenes novada domes 2009. gada 26. augusta sēdē (protokols Nr.8, 62.§),

saistošie noteikumi Nr. 6;

Gulbenes novada domes 2009. gada 24. septembra sēdē (protokols Nr.10, 14.§),

saistošie noteikumi Nr. 12;

Gulbenes novada domes 2009. gada 28. decembra sēdē (protokols Nr.17, 38.§),

saistošie noteikumi Nr. 26,

Gulbenes novada domes 2011. gada 30. jūnija sēdē (protokols Nr.10, 24.§),

saistošie noteikumi Nr. 14.

Saistošie noteikumi

Gulbenes novada pašvaldības nolikums

Izdoti pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 1.punktu un 24.pantu.

I. PAŠVALDĪBAS TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS, PAŠVALDĪBAS

DOMES UN ADMINISTRĀCIJAS STRUKTŪRA

1. Gulbenes novada pašvaldības teritorijai ir šāds iedalījums:

1.1. novada pilsēta - Gulbene;

1.2. novada pagasti – Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Litenes, Lizuma, Līgo, Rankas, Stāmerienas, Stradu, Tirzas.

2. Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – Gulbenes novada dome (turpmāk tekstā – dome), kas pieņem lēmumus; nosaka pašvaldības institucionālo struktūru; lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi; izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

3. Dome sastāv no 17 deputātiem.

4. Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības deputātiem ievēl:

4.1. finanšu komiteju 7 locekļu sastāvā;

4.2. sociālo un veselības jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;

4.3. izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;

4.4. tautsaimniecības komiteju 7 locekļu sastāvā.

5. Pašvaldības dome ir izveidojusi šādas iestādes:

5.1. Gulbenes novada pašvaldības administrāciju, kas tiek reģistrēta ar nosaukumu „Gulbenes novada dome”;

5.2. Gulbenes novada Gulbenes pilsētas pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.2.1. Gulbenes pilsētas sabiedriskā tualete;

5.2.2. kapi Miera ielā 12, Gulbenē;

5.2.3. kapi Miera ielā 14, Gulbenē;

5.2.4. kapi „Tanslavas” Daukstu pagasts, Gulbenes novads.

5.3. Gulbenes novada Beļavas pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.3.1. Beļavas pagasta bibliotēka;

5.3.2. Beļavas feldšeru – vecmāšu punkts;

5.3.3. Ozolkalna feldšeru – vecmāšu punkts;

5.3.4. Beļavas tautas nams.

5.4. Gulbenes novada Daukstu pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.4.1. Daukstu pagasta bibliotēka;

5.4.2. Daukstu pagasta Staru bibliotēka;

5.4.3. Staru sporta nams;

5.4.5. Staru kultūras nams;

5.4.6. Daukstu feldšeru – vecmāšu punkts;

5.4.7. Staru feldšeru – vecmāšu punkts;

5.4.8. Krapas sociālo pakalpojumu punkts.

5.5. Gulbenes novada Druvienas pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.5.1. Druvienas pagasta bibliotēka;

5.5.2. Druvienas kultūras nams;

5.5.3. Tautas nams „Silmaču muzejs”;

5.5.4. Druvienas feldšeru – vecmāšu punkts;

5.5.5. Druvienas Vecā skola – muzejs.

5.6. Gulbenes novada Galgauskas pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.6.1. Galgauskas pagasta bibliotēka;

5.6.2. Galgauskas kultūras nams;

5.6.3. Galgauskas feldšeru – vecmāšu punkts.

5.7. Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.7.1. Jaungulbenes pagasta bibliotēka;

5.7.2. Jaungulbenes Tautas nams.

5.8. Gulbenes novada Lejasciema pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.8.1. Lejasciema pagasta bibliotēka;

5.8.2. Lejasciema pagasta Mālu bibliotēka;

5.8.3. Lejasciema kultūras nams;

5.8.4. Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrs;

5.8.5. Lejasciema veco ļaužu māja;

5.8.6. Lejasciema jauniešu centrs.

5.9. Gulbenes novada Litenes pagasta pārvaldi, kuras sastāvā šādas struktūrvienības:

5.9.1. Litenes pagasta bibliotēka;

5.9.2. Litenes tautas nams;

5.9.3. Gulbenes novada Litenes pagasta pārvaldes Litenes bērnu patversme.

5.10. Gulbenes novada Lizuma pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.10.1. Lizuma pagasta bibliotēka;

5.10.2. Lizuma kultūras nams;

5.10.3. Lizuma sporta zāle.

5.11. Gulbenes novada Līgo pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.11.1. Līgo pagasta bibliotēka;

5.11.2. Līgo kultūras nams;

5.11.3. Līgo feldšeru – vecmāšu punkts.

5.12. Gulbenes novada Rankas pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.12.1. Rankas pagasta Gaujasrēveļu bibliotēka;

5.12.2. Rankas pagasta bibliotēka;

5.12.3. Rankas kultūras nams;

5.12.4. Rankas pagasta Jauniešu iniciatīvas centrs „B.u.M.s.";

5.12.4. Rankas pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centrs.

5.13. Gulbenes novada Stāmerienas pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.13.1. Stāmerienas pagasta bibliotēka;

5.13.2. Stāmerienas pagasta Kalnienas bibliotēka;

5.13.3. Kalnienas tautas nams;

5.13.4. Stāmerienas klubs;

5.13.5. Stāmerienas veco ļaužu mītne „Saulstari”.

5.14. Gulbenes novada Stradu pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.14.1. Stradu pagasta bibliotēka;

5.14.2. Stradu pagasta Stāķu bibliotēka;

5.14.3. Stradu feldšeru – vecmāšu punkts;

5.14.4. Stāķu feldšeru – vecmāšu punkts.

5.15. Gulbenes novada Tirzas pagasta pārvaldi, kuras sastāvā ir šādas struktūrvienības:

5.15.1. Tirzas pagasta bibliotēka;

5.15.2. Tirzas ambulance;

5.15.3. Tirzas kultūras nams.

5.16. Gulbenes novada valsts ģimnāziju;

5.17. Gulbenes vidusskolu;

5.18. Gulbenes 2.vidusskolu;

5.19. Gulbīša vidusskolu;

5.20. Lejasciema vidusskolu;

5.21. Lizuma vidusskolu;

5.22. Gulbenes Bērzu sākumskolu;

5.23. Daukstes pamatskolu;

5.24. Druvienas pamatskolu;

5.25. Galgauskas pamatskolu;

5.26. K.Valdemāra pamatskolu;

5.27. Litenes pamatskolu;

5.28. Ozolkalna pamatskolu;

5.29. Rankas pamatskolu;

5.30. Stāķu pamatskolu;

5.31. Stāmerienas pamatskolu;

5.32. Tirzas pamatskolu;

5.33. Gulbenes vakara maiņu vidusskolu;

5.34. Sveķu speciālo internātpamatskolu;

5.35. Gulbenes mūzikas skolu;

5.36. Gulbenes mākslas skolu;

5.37. Gulbenes novada Bērnu un jaunatnes sporta skolu;

5.38. Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādi,

5.39. Gulbenes 2. pirmsskolas izglītības iestādi „Rūķītis”;

5.40. Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādi „Auseklītis”;

5.41. Beļavas pirmsskolas izglītības iestādi;

5.42. Jaungulbenes pirmsskolas izglītības iestādi „Pienenīte”;

5.43. Lejasciema pirmsskolas izglītības iestādi „Kamenīte”;

5.44. Litenes pirmsskolas izglītības iestādi;

5.45. Stāķu pirmsskolas izglītības iestādi;

5.46. Rankas pirmsskolas izglītības iestādi „Ābelīte”;

5.47. Gulbenes bibliotēku;

5.48. Gulbenes sporta centru, kura sastāvā ir struktūrvienība „Gulbenes stadions”;

5.49. Gulbenes kultūras centru;

5.50. Gulbenes labiekārtošanas iestādi;

5.51. Gulbenes novada Sociālo dienestu;

5.52. Jaungulbenes sociālās aprūpes centru;

5.53. Tirzas sociālās un veselības aprūpes namu „Doktorāts”;

5.54. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju;

5.55. Gulbenes veco ļaužu dzīvojamo māju;

5.56. Gulbenes novada jauniešu centru „Bāze”.

5.57. Gulbenes novada būvvaldi;

5.58. Gulbenes novada dzimtsarakstu nodaļu;

5.59. Gulbenes pilsētas bāriņtiesu;

5.60. Gulbenes novada Litenes bāriņtiesu;

5.61. Gulbenes novada Lejasciema bāriņtiesu;

5.62. Gulbenes novada Rankas bāriņtiesu;

5.63. Gulbenes novada Lizuma bāriņtiesu;

5.64. Gulbenes novada Jaungulbenes bāriņtiesu.

Šo iestāžu nolikumus apstiprina pašvaldības dome.

6. Pašvaldības administrācija ir pašvaldības iestāde, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu, un tā sastāv no:

6.1. Finanšu un ekonomikas nodaļas;

6.2. Juridiskās un personālvadības nodaļas;

6.3. Izglītības, kultūras un sporta nodaļas;

6.4. Sociālās un veselības nodaļas;

6.5. Tehniskās nodaļas;

6.6. Informācijas nodaļas;

6.7. Attīstības un īpašumu nodaļas.

Pašvaldības administrācija darbojas uz domes apstiprināta nolikuma pamata. Administrācijas struktūrvienības darbojas, pamatojoties uz administrācijas nolikumu un administrācijas struktūrvienību nolikumiem, ja dome tādus ir apstiprinājusi.

7. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās pašvaldības kapitālsabiedrībās:

7.1. SIA „Gulbenes autobuss”;

7.2. Gulbenes novada SIA „Gulbenes nami”.

8. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās privātajās kapitālsabiedrībās:

8.1. SIA „Alba”;

8.2. SIA „Gulbenes-Alūksnes bānītis”;

8.3. SIA „Zeltaleja”;

8.4. (izslēgts ar 30.06.2011)

8.5. SIA „Ziemeļvidzemes olimpiskais centrs”;

8.6. SIA „Alba 5”;

8.7. SIA „Lauksaimnieks”.

8.8. SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”.

9. Pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās (nodibinājumos):

9.1. biedrībā „Latvijas Pašvaldību savienība”;

9.2. biedrība „Sateka”;

9.3. biedrība „Latvijas pilsētu savienība”;

9.4. biedrība „Latvijas izpilddirektoru asociācija”;

9.5. biedrība „Latvijas bāriņtiesu asociācija”;

9.6. biedrība „Latvijas Piļu un muižu asociācija”;

9.7. Eiropas Reģionālā attīstības biedrība;

9.8. biedrība FK „Gulbene 2005”;

9.9. biedrība „Gulbenes buki".`

10. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem vai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem izveido šādas komisijas:

10.1. Vēlēšanu komisiju 7 cilvēku sastāvā;

10.2. Administratīvo komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.3.(izslēgts ar 30.06.2011);

10.4. Dzīvesvietas reģistrācijas un anulācijas komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.5. Iepirkuma komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.6.(izslēgts ar 30.06.2011);

10.7. Civilās aizsardzības komisiju 11 cilvēku sastāvā;

10.8. Sabiedriskā transporta komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.9. Maršrutu (reisu) apsekošanas komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.10. Autoceļu (ielu) fonda komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.11. Licencēšanas komisiju 3 cilvēku sastāvā;

10.12. Sporta komisiju 7 cilvēku sastāvā;

10.13. Tūrisma komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.14. Pedagoģiski medicīnisko komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.15. (izslēgts ar 30.06.2011);

10.16. Pamatlīdzekļu un inventāra norakstīšanas komisiju 3 cilvēku sastāvā;

10.17. Zemes komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.18. Novērtēšanas un izsoļu komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.19. Vides aizsardzības jautājumu komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.20. Uzņēmēju sadarbības komisiju 5 cilvēku sastāvā;

10.21. Interešu izglītības programmu izvērtēšanas un mērķdotāciju sadales komisiju 5 cilvēku sastāvā.

11. Komisiju darbību reglamentē pašvaldības domes apstiprināts nolikums. Nolikumā norāda:

11.1. komisijas izveidošanas kārtību;

11.2. komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, ja tāds ir;

11.3. komisijas kompetenci;

11.4. komisijas organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas kārtību;

11.5. domes pastāvīgo komiteju, amatpersonu vai citu institūciju, kuras padotībā atrodas izveidotā komisija;

11.6. citus jautājumus, kurus pašvaldības dome uzskata par svarīgiem.

12. Dome var lemt par citu komisiju un darba grupu izveidošanu atsevišķu pašvaldības uzdevumu veikšanai. Šādas komisijas un darba grupas tiek izveidotas noteiktu uzdevumu veikšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par vienu kalendāro gadu. Izveidotās komisijas un darba grupas darbojas uz pašvaldības domes vai domes priekšsēdētāja apstiprināta nolikuma pamata atbilstoši 10.punktam vai to kompetence var tikt noteikta domes lēmumā, ar kuru tā tiek izveidota.

II. DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA, PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKA

UN IZPILDDIREKTORA PILNVARAS

13. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājs:

13.1. vada domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās;

13.2. pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;

13.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

13.4. domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;

13.5. vada finanšu komitejas darbu;

13.6. dod saistošus rīkojumus vietējās pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

13.7. atver un slēdz kontus banku iestādēs;

13.8. ierosina jautājumu izskatīšanu domē un komitejās;

13.9. sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

13.10. atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome;

13.11. var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata;

13.12. amata zaudēšanas gadījumā nodrošina dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;

13.13. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

14. Domes priekšsēdētājam ir viens vietnieks. Domes priekšsēdētāja vietnieks:

14.1. pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus likumā paredzētajos gadījumos;

14.2. koordinē komisiju darbību;

14.3. pēc komisiju priekšsēdētāju priekšlikuma, nosaka komisiju sēžu norises vietu un laiku;

14.4. iesniedz domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas savu pienākumu un tiesību realizācijai, iesaistot tajās pašvaldības administrācijas, iestāžu, uzņēmumu, pieaicinātos speciālistus un pašvaldības teritorijas iedzīvotājus;

14.5. organizē fizisku un juridisku personu iesniegumu apriti pašvaldības struktūrvienībās;

14.6. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

14.7. darbojas domes pretkorupcijas pasākumu un pašvaldības darba atklātības uzlabošanas, interešu konflikta novēršanas un ētikas noteikumu ievērošanas jomā.

14.8. veic citus domes priekšsēdētāja uzdotus uzdevumus.

15. Pašvaldības izpilddirektors šajā nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Pašvaldības izpilddirektors:

15.1. īsteno pašvaldības administrācijas vadītāja kompetenci, ko nosaka pašvaldības administrācijas nolikumā un kas izdodams saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 8.punktu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta otro daļu un 28.pantu;

15.2. īstenojot pašvaldības administrācijas vadītāja kompetenci, pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus, to saskaņojot ar domes priekšsēdētāju;

15.3. saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, paraksta koplīgumu ar pašvaldības darbiniekiem;

15.4. organizē domes saistošo noteikumu un lēmumu izpildi, ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus domes pastāvīgajās komitejās;

15.5. organizē un iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

15.6. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

15.7. ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba vietējās pašvaldības administrācijas darbiniekus;

15.8. organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;

15.9. iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

15.10. domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, izdod pilnvaras pašvaldības administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem saimniecisko jautājumu risināšanai;

15.11. ir tiesīgs piedalīties domes un komiteju sēdēs un jautājumu apspriešanā;

15.12. veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

16. Pēc kārtējām pašvaldības domes vēlēšanām un pašvaldības domes priekšsēdētāja amata zaudēšanas gadījumā, domes priekšsēdētājs nodrošina un izpilddirektors organizē dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam pašvaldības domes priekšsēdētājam. Divu nedēļu laikā tiek sastādīts nodošanas-pieņemšanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudējušais domes priekšsēdētājs, jaunais domes priekšsēdētājs, izpilddirektors un Finanšu un ekonomikas nodaļas pārstāvis.

17. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un citas vēlētas pašvaldības amatpersonas, kā arī izpilddirektors un citi pašvaldības administrācijas darbinieki saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu saskaņā ar „Gulbenes novada pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikumu”.

III. DOMES PASTĀVĪGO KOMITEJU KOMPETENCE,

TO DARBA ORGANIZĀCIJA UN NODROŠINĀJUMS

18. Vēlot komiteju locekļus, priekšroka tiek dota principam, ka deputāts izvēlas komiteju atbilstoši interesēm un vēlmēm. Ja domstarpību gadījumā šo principu nav iespējams ievērot, komitejās ievēl pēc proporcionalitātes principa.

19. Lēmumu projektus, kas saistīti ar finansiālajiem jautājumiem, nodod izskatīšanai finanšu komitejai. Finanšu komiteja:

19.1. nodrošina pašvaldības budžeta projekta izstrādāšanu, izskata citu pastāvīgo komiteju sagatavotos budžeta projekta priekšlikumus un iesniedz tos izskatīšanai domes sēdē;

19.2. sniedz atzinumu par budžeta projektu, tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

19.3. sniedz atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

19.4. sniedz priekšlikumus par pašvaldību īpašumu apsaimniekošanu;

19.5. sniedz atzinumus par pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu;

19.6. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, valžu, komisiju, darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus;

19.7. sniedz atskaiti domei par pašvaldības budžeta izpildi, iesniedzot informāciju par līdzekļu izlietojumu līdz 1.jūlijam, 1.oktobrim un 1.janvārim.

19.8. pēc deputātu rakstiska pieprasījuma, atbilstoši Valsts kases noteiktajai formai, izsniedz ikmēneša atskaiti par budžeta izpildi;

19.9. izstrādā gada pārskata projektu.

20. Sociālo un veselības jautājumu komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

20.1. par sociālo palīdzību;

20.2. par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā;

20.3. par dzīvojamo telpu izmantošanu;

20.4. par veselības aprūpi un aizsardzību;

20.5. savas kompetences ietvaros, izskata amatpersonu, iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju un darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un iesniedz tos Finanšu komitejā.

21. Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

21.1 par izglītību, kultūru, sportu un brīvā laika nodarbībām;

21.2. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju un darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un iesniedz tos finanšu komitejā.

22. Tautsaimniecības komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus par:

22.1. teritorijas attīstības plānu un apbūves kārtību;

22.2. zemes lietām;

22.3. īpašumu un teritorijas izmantošanu;

22.4. teritorijas apstādījumu plānošanu;

22.5. vides pārvaldes struktūru un budžeta izmantošanu attīstības mērķiem;

22.6. starptautisko sadarbību un tūrismu;

22.7. investīciju projektu sagatavošanu un realizāciju.

23. Domes pastāvīgajām komitejām un deputātiem, pildot savus pienākumus, ir tiesības:

23.1. iepazīties ar pašvaldības administrācijas, departamentu, iestāžu, kapitālsabiedrību dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komiteju sēdēs;

23.2. saņemt no pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.

24. Domstarpību gadījumus starp pastāvīgajām komitejām, deputātiem un pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām izskata domes priekšsēdētājs vai dome. Domes priekšsēdētājs izvērtē, kādos gadījumos domstarpības izskata dome.

25. Komiteju sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Komiteju sēdes ir atklātas. Komitejām un tās priekšsēdētājam ir tiesības uz sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības. Komitejas var noturēt kopīgas sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar vairāku komiteju kompetenci. Komiteju priekšsēdētāji vienojas, kurš no viņiem vadīs kopīgo sēdi.

26. Komitejas sēžu norises laiku un vietu nosaka komitejas priekšsēdētājs, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju un paziņojot domes attiecīgajiem speciālistiem, kas veic komitejas organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Komiteju sēdes nedrīkst būt tajā pašā laikā, kad ir domes sēdes.

27. Komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina: Finanšu komitejai - Finanšu un ekonomikas nodaļas darbinieki, Sociālai un veselības komitejai – Sociālās un veselības nodaļas darbinieki, Izglītības, kultūras un sporta komitejai – Izglītības, kultūras un sporta nodaļas darbinieki, Tautsaimniecības komitejai – Attīstības un īpašumu nodaļas darbinieki.

Veicot komiteju apkalpošanu attiecīgo nodaļu darbinieki:

27.1. paziņo komitejas locekļiem par komitejas kārtējām un ārkārtas sēdēm šajā nolikumā noteiktā kārtībā;

27.2. tehniski sagatavo dokumentus jautājumu izskatīšanai komiteju sēdēs;

27.3. nodrošina komitejas sēžu protokolēšanu un sagatavo komitejas sēžu protokolus;

27.4. sagatavo domes lēmumu projektus par jautājumiem, kas tiek izskatīti komitejā;

27.5. kārto komitejas lietvedību, veic dokumentu uzskaiti un nodrošina to saglabāšanu atbilstoši lietvedības noteikumiem;

27.6. sagatavo un izsniedz komitejas lēmumus;

27.7. veic citus uzdevumus komitejas darba tehniskai nodrošināšanai komitejas priekšsēdētāja vai, viņa prombūtnes laikā, vietnieka uzdevumā.

28. No komitejas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu var ievēlēt komitejas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda komitejas priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā.

29. Komitejas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks:

29.1. vada komitejas darbu, ir atbildīgs par komitejas lēmumu un uzdevumu izpildi;

29.2. izstrādā komitejas sēdes kārtību;

29.3. sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes;

29.4. pārstāv komitejas viedokli domes sēdēs, komisijās un citās institūcijās;

29.5. veic citus pienākumus saskaņā ar šo nolikumu.

30. Par komitejas sēžu vietu, laiku un darba kārtību domes sekretārs informē deputātus ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās komitejas sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes.

31. Komitejas darba kārtību, komitejas lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus nogādā domes deputātiem uz viņu norādītajām adresēm ne vēlāk kā vienu dienu pirms komitejas kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes vai nosūta tos uz deputātu norādīto e-pasta adresi.

32. Komiteja var izskatīt jautājumus, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komitejas sastāva. Komiteja pieņem lēmumus ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Ja, balsojot par lēmumu, balsis sadalās vienādi, izšķiroša ir komitejas priekšsēdētāja balss. Komitejas sēdes protokolu paraksta visi klātesošie komitejas locekļi.

32.¹ Komiteju sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā 7 (septiņas) minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

32.² Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā 3(trīs) minūtes.

33. Ja uz komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc trim un ne vēlāk kā pēc septiņām dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājam par to jāpaziņo domei.

34. Komitejas locekļus un priekšsēdētāju var izslēgt no komitejas sastāva ar domes lēmumu, kā arī gadījumos, ja komitejas loceklis trīs reizes pēc kārtas neattaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz komiteju sēdēm vai citos gadījumos, kas tiek izvērtēti katrā konkrētā gadījumā.

35. Domes deputāti var veidot deputātu frakcijas. Katrā frakcijā ir jābūt ne mazāk kā trīs domes deputātiem. Par frakcijas sastāvu tās vadība rakstiski informē domi nākošajā sēdē pēc frakcijas izveidošanas.

36. Pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem (un viņu vietniekiem) ar pašvaldības lēmumu var noteikt iedzīvotāju pieņemšanas laiku ne retāk kā vienu reizi mēnesī pašvaldības telpās. Attiecīgās pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs jautājumu izskatīšanā savos pieņemšanas laikos ir tiesīgs uzaicināt jebkuru pašvaldības administrācijas darbinieku, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju vai tā vietnieku un izpilddirektoru.

IV. PAŠVALDĪBAS LĒMUMU PROJEKTU SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA

UN LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

37. Domes sēdes darba kārtību nosaka domes priekšsēdētājs. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauts jebkurš jautājums, kas iesniegts domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms kārtējās domes sēdes. Par citu jautājumu iekļaušanu domes darba kārtībā likumā noteiktajā kārtībā lemj dome. Izskatot domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ziņojuma sniedzējs informē domi par lēmumu projektu izskatīšanas secību un saņemtajiem atzinumiem.

38. Domes lēmumu projekti jāiesniedz rakstveidā, tajos jābūt norādītam:

38.1. kas un kad šos lēmuma projektus ir gatavojis;

38.2. kādās institūcijās projekts izskatīts;

38.3. kas ir projekta iesniedzējs, projekta iesniedzēja paraksts un datums;

38.4. no kādiem līdzekļiem tiek paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums, ja jautājumu izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu;

38.5. kad projektu vēlams izskatīt domes sēdē.

39. Domes lēmumu projektus, pirms to iekļaušanas sēdes darba kārtībā, nodod izskatīšanai un rakstveida atzinuma sniegšanai domes juridiskās nodaļas darbiniekam un pašvaldības institūcijām vai tās darbiniekiem atbilstoši kompetencei. Pašvaldības saistošo noteikumu projektam, kas izstrādāts, lai pašvaldība varētu pildīt autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu, papildus šo noteikumu 38.punktā minētajam, izskatīšanai domes sēdē jāiesniedz pašvaldības jurista atzinumu par saistošo noteikumu projekta atbilstību augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem un juridiskās tehnikas noteikumiem.

40. Lēmumu projekti un materiāli, kas izskatāmi domes sēdē, jāiesniedz domes sekretāram, kurš tos iereģistrē un nodod domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs izskata iesniegto lēmuma projektu un nosaka pastāvīgo komiteju (ja projekts netiek virzīts no komitejas vai ja tas attiecas uz vairākām komitejām) un pašvaldības institūciju vai tās darbinieku, kam jāizskata un papildus jāsniedz rakstisks atzinums par sagatavoto projektu.

41. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu lemj pašvaldības dome. Pasākumi, kas nav saistīti ar gada budžeta pieņemšanu, nevar tikt uzsākti, kamēr pašvaldības dome nav piešķīrusi nepieciešamos finanšu līdzekļus un izdarījusi attiecīgus grozījumus budžetā. Ja šādi pasākumi ir paredzēti ar likumu vai citu ārēju normatīvu aktu, tad tie var tikt uzsākti bez pašvaldības domes iepriekšēja pilnvarojuma, bet pēc tam steidzami šāda atļauja jāsaņem.

42. Ja pastāvīgā komiteja nepiekrīt sagatavotajam lēmuma projektam, tad komitejai jāiesniedz domei cits lēmuma projekta variants. Par pastāvīgajās komitejās izskatītajiem lēmuma projektiem domes sēdē ziņo pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem.

43. Domes sēdes darba kārtību, lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus domes deputātiem dara pieejamus nosūtot elektroniski uz deputātu norādītām e-pasta adresēm vai rodot iespēju iepazīties pie domes sekretāra ne vēlāk kā trīs dienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

44. Ja pastāvīgajā komitejā izskata administratīvā akta projektu, kas personai liedz tiesības vai uzliek tai pienākumus, tad komitejas priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

45. Līgumus pašvaldības vārdā slēdz domes priekšsēdētājs vai izpilddirektors, vai cita amatpersona uz domes lēmuma vai domes priekšsēdētāja rīkojuma vai pilnvaras pamata.

Līgumi tiek reģistrēti domes lietvedības noteikumos noteiktajā kārtībā.

Līgumus sastāda pašvaldības Juridiskā un personālvadības nodaļa. Visi līgumi pirms parakstīšanas tiek nodoti saskaņošanai domes Finanšu un ekonomikas nodaļai.

Ja tiek gatavoti līdzīga veida līgumi (piemēram, nekustamā īpašuma noma), darbinieks, kura kompetencē ir minētais jautājums, sagatavoto līgumu, pamatojoties uz Juridiskās un personālvadības nodaļas izstrādāto līgumu paraugu. Pirms līguma nodošanas parakstīšanai, līguma projekti jāiesniedz izskatīšanai un saskaņošanai domes Finanšu un ekonomikas un Juridiskajai un personālvadības nodaļai. Katru līgumu un tam pievienoto tāmi, tehnisko specifikāciju un citus pielikumus saskaņo arī atbildīgais darbinieks par līguma saistību izpildi.

Ja līguma projekts apstiprināts ar domes lēmumu, pašvaldības administrācijas darbinieku saskaņojums uz līguma nav nepieciešams.

46. Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir tiesīgs parakstīt:

46.1. sadarbības līgumus ar citu valstu, citu novadu, citām juridiskām un fiziskām personām;

46.2. darba līgumus ar domes izpilddirektoru, pašvaldību kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļiem;

46.3. nodomu protokolus, konceptuālos līgumus par projektu realizāciju, saimnieciskos līgumus:

46.4. nolikuma 48.punktā minētos līgumus domes izpilddirektora prombūtnes laikā vai gadījumos, kad domes izpilddirektors, ievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikumus un ētisku apsvērumu dēļ tos nevar parakstīt.

47. Domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai gadījumos, kad domes priekšsēdētājs, ievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikumus un ētisku apsvērumu dēļ nevar parakstīt 45.punktā minētos līgumus, tos paraksta domes priekšsēdētāja vietnieks.

48. Domes izpilddirektors domes vārdā paraksta:

48.1. privāttiesiskos līgumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldību administrācijas darbību;

48.2. darba līgumus ar pašvaldības administrācijas darbiniekiem un pašvaldības iestāžu vadītājiem;

48.3. uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus (pirkuma līguma, būvdarbu līgumi, līgumi par pakalpojumu sniegšanu, piegādes līgumi, patapinājuma līgumi, iepirkuma līgumi) pašvaldības apstiprinātā budžeta izdevumu tāmes ietvaros.

49. Par sadarbības līgumu slēgšanu ar citām valstīm, pašvaldības nekustamā īpašuma nomas, pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas līgumu slēgšanu lemj pašvaldības dome.

Dome, ar lēmumu vai līgumu deleģējot savas pilnvaras pieņemt lēmumus domes administrācijai vai citām pašvaldības institūcijām pašvaldības autonomās kompetences jomā, nosaka deleģētās funkcijas izpildei slēdzamo līgumu noslēgšanas kārtību.

50. Ja lēmumu par līgumu noslēgšanu pieņem pašvaldības dome, tad lēmumā norāda līguma noslēgšanas datumu.

V. DOMES DARBA REGLAMENTS

51. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas.

52. Domes kārtējās sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

53. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Video un audio ieraksti, kas ir saistīti ar domes sēdes darba nodrošināšanu, sēžu zālē ir atļauti, citos gadījumos ierakstīšana atļauta ar domes piekrišanu.

54. Pašvaldības administrācijas darbinieki reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Domes sēdēs jāpiedalās domes izpilddirektoram, nodaļu vadītājiem, domes priekšsēdētāja vai izpilddirektora norīkotam pašvaldības juristam. Citu pašvaldības darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina attiecīgās nodaļas vadītājs.

55. Domes priekšsēdētājs:

55.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

55.2. dod vārdu ziņotājam;

55.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

55.4. vada debates;

55.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

55.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

55.7. nodot sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs.

56. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

56.1. ziņojums;

56.2. deputātu jautājumi;

56.3. debates;

56.4. ziņotāja galavārds;

56.5. priekšsēdētāja viedoklis,

56.6. balsošana;

56.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

57. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu. Sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus izskata divos lasījumos, ja to rakstiski līdz domes sēdes sākumam pieprasa vismaz pieci deputāti.

58. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no domes sēdes norises telpas.

59. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

60. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdēs, kā arī citiem pašvaldības iedzīvotājiem, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē domes sēdes.

61. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

62. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā.

63. Domes izpilddirektors domes sēdes sākumā sniedz īsu pārskatu par veikto darbu un par pieņemto lēmumu izpildes gaitu attiecīgajā periodā. Pēc pārskata deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

64. Ja kāds no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, domes priekšsēdētājs vai tā vietnieks sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts. Šādas atskaites ir obligāti iekļaujamas domes sēdes darba kārtībā.

65. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

66. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

67. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

68. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā septiņas minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

69. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā trīs minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

70. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pavairotiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

71. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

72. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā

balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

73. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

74. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

75. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

76. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

77. Ja balsošana notiek aizklāti, tad no deputātiem tiek ievēlēta balsu skaitīšanas komisija 3 cilvēku sastāvā. Šajā gadījumā balsu skaitīšanas komisija balsu skaitīšanas rezultātus iesniedz domes priekšsēdētājam, kurš paziņo balsošanas rezultātus.

78. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

79. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami. Informācijas pieejamību nodrošina domes Informācijas nodaļa.

80. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu un piecu dienu laikā pēc sēdes izteikt pretenzijas par to. Ja šo piecu dienu laikā pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus. Ja kāds nepiekrīt ierakstam, tad viņam ir tiesības prasīt protokola apstiprināšanu nākamajā domes kārtējā sēdē.

81. Pašvaldības sekretārs pēc domes sēdes sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamas sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas.

82. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz domes sekretāram. Deputātu pieprasījumi tiek izskatīti kārtējā domes sēdē un pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību. Atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz trīs darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, tad atbilde jāsniedz ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, par to paziņojot iesniedzējam trīs dienu laikā no iesnieguma saņemšanas.

83. Pašvaldības saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc parakstīšanas elektroniski un rakstveidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Pašvaldības saistošie noteikumi stājas spēkā likumā „Par pašvaldībām” noteiktā kārtībā. un tiek publicēti laikrakstā „Gulbenes novada ziņas”.

84. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt laikrakstā, kura nosaukums tiek norādīts aktā.

VI. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU

IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

85. Domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam divas reizes nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiki - pirmdienās no plkst.10.00 - 16.00 un ceturtdienās no plkst.13.00 – 17.00, izpilddirektoram ir pieņemšanas laiks pirmdienās no plkst.10.00 – 16.00.

Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk kā reizi divos mēnešos, par ko informācija izliekama uz informācijas stenda un publicējama domes interneta mājas lapā.

Institūciju vadītāji un domes atbildīgie darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar domes priekšsēdētāja apstiprinātu apmeklētāju pieņemšanas sarakstu, kurš izliekams uz informācijas stenda un publicējams domes interneta mājas lapā.

86. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem pēc tam, kad tos parakstījis domes priekšsēdētājs, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību, ko persona var darīt arī mutvārdiem.

87. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”.

88. Iesniegumu reģistrēšanu organizē pašvaldības sekretārs. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās nosaka domes izdoti iekšēji normatīvi akti.

89. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

90. Saņemot anonīmu iesniegumu, vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kartībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei ir reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

91. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

92. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

93. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar pašvaldības domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizētas publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

93.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

93.2. par pašvaldības attīstības programmām un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

93.3. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

94. Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šā nolikuma 93.punktā, izņemot jautājumus, kas:

94.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;20

94.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

94.3. saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

94.4. budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

94.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

95. Par publiskās apspriešanas rīkošanu, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas, attiecīgās pašvaldības dome var lemt:

95.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

95.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

95.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

95.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas pašvaldības domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

96. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

97. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

97.1. tās datumu un termiņus;

97.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

97.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

97.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

97.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir domes izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

VIII. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

98. Pašvaldības administrācija un pašvaldības iestādes var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

99. Privātpersonu iesniegumus par darbinieku, iestāžu un komisiju izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu un faktisko rīcību izskata dome.

Domes lēmums par darbinieku, iestāžu un komisiju izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.

Par pašvaldības iestāžu apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību dome uzklausa procesa dalībniekus un pieņem galīgo lēmumu, kas pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā

100. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj pašvaldības dome, pirms tam jautājumu izskatot Finanšu komitejā.

IX. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

101. Gulbenes novada pašvaldības nolikums stājas spēkā nākošā dienā pēc tā parakstīšanas.

Pielikums

Gulbenes novada kopējā administratīvā struktūrshēma

Domes priekšsēdētāja S.DUĻBINSKA