|
Miķeļdienas tirdziņš Stāķu pamatskolā ir piedzīvojis gan ziedu laikus, gan, kā pašiem likās norietu, bet šogad satrauktās sirdis nomierinājās – tirdziņš un tam piederošās tradīcijas tomēr ir dzīvas. Pēc 5. stundas skolā sākās īpaša rosība – galdu nešana, preču noformēšana. Dažs satraukumā zvana vecmammai, cits meklē, kur nozudis brālis ar pārdodamo cepumu kasti, steidzas mammas ar tikko tapušajiem vēl gluži siltiem gardumiem, tēti dod padomus, kā ērtāk salikt pārdodamās lietas un kā piesaistīt pircēju uzmanību.
|
|
Šogad jaunu sparu un lustīgumu noteikti ieviesa pirmklasnieki. Bērni jau vairākas dienas iepriekš kala plānus, ko pārdos, kādi kulināri un speciālisti tiks iesaistīti pārdodamās preces gatavošanā, kādas taps cenu zīmes utt. Es pieļauju, ka tāds pats satraukums Miķeļdienas tirdziņa priekšvakarā valdīja katrā pirmīša mājā. To varēja secināt pēc preču sortimenta, pārdodamās preces vizuālā noformējuma un jauno pārdevēju ietērpa.
Tiesa gan, visi bērni uz tirdziņu atnāk milzum bagāti. Viņiem pieder vecāku gādība un prieks par panākumiem. Bērniem pieder tās stundas, ko viņi pavada kopā ar vecākiem strādājot un atpūšoties. Viņiem pieder tā siltā liesmiņa, kas mirdz vecāku acīs, uzlūkojot viņus. Šī ir lielākā bagātība, ko vecāks var dot savam bērnam. Protams, ja kopdarbā tapušais gardums, rotaslieta, mājas dekors vai košais rudens lapu rotājums nes līdzi taustāmu labumu, arī nav peļama lieta.
„Dodot gūtais neatņemams!" – šis varētu būt tas sakāmvārds, kas raksturo Miķeļdienas tirdziņu. Paldies visiem pārdevējiem un viņu vecākiem, paldies visiem tiem, kam savos dārzos izaudzēja un uz izstādi atnesa raženos, interesantos un amizantos dārzeņus. Paldies tiem diviem 9.klases puišiem, kas rada laiku un spēku, lai noorganizētu kafejnīcu. Paldies visiem pircējiem. Paldies visiem, kas bija kopā ar mums Stāķu pamatskolā!
Inese Bodunova
Stāķu pamatskolas skolotāja |
Stāķu pamatskola 
