Tirzas pagastu gan sadala, gan apvieno Tirzas upe, kas tam devusi savu vārdu.

Tirzas upe sākas Piebalgas paugurainē kā Vaskupīte un iztek no Ezernieku ezera un, tikai paskrējusies kādu gabalu uz māsas Gaujas pusi, iegūst Tirzas vārdu. Tirzas upei savus ūdeņus atdod Aiša, Virāne, Alkšņupīte, Vijata, Lāčupīte Sudaliņa, ietekot labajā krastā, bet Vilaune, Azanda un Gosupe no kreisās puses. Tirzas upes garums - 80 km.

Vienā krastā, Tirzaslejā, atrodas 19.gs. celtā baznīca, svētavots, te bijusi muiža, otrā krastā miera vieta- Kancēnu kapsēta. Te atdusas Tirzmaliete, K.Skalbes vecāki, M.Vētras vecvecāki. Kapsētas uzkalnā- piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Tirzas draudzes locekļiem.

Pāri pagasta centram, citā uzkalnā, dominē kādreizējais Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams. Te šodien izvietojies pagasta administratīvais un kultūras centrs: pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka un informācijas centrs, pasts, Tirzas pagasta Attīstības biedrība, Tirzas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība.

Tirzas skola- kādreizējā draudzesskola, tagad pamatskola (1867./68.), saistās ar ievērojamu cilvēku vārdiem- skolotāju Dzelzkalnu dinastijām, mācītāju P.E.Šacu ar daudzajiem skolēniem.

Tirzas pagastā dzimuši rakstnieks, mācītājs, politiķis Andrievs Niedra, gleznotājs Ludolfs Liberts, rakstniece Aīda Niedra, teologs Voldemārs Maldonis, dzejniece Elza Ķezbere.

Tirzas "Krācēs"- latviešu bibliogrāfijas pamatlicēja Jāņa Misiņa mājas. Pie Dārtiņmuižas- piemiņas akmens, uzstādīts 20.gs. 80.gados, tur dzimušajam operdziedātājam un rakstniekam Marisam Vētram (Moricam Blumbergam).

Tirzas centrā - Novadnieku birzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem.

Pagastā ilgus gadus darbojās lauku slimnīca, tagad tā pārveidota par Gulbenes novada Tirzas sociālās un veselības aprūpes namu "Doktorāts".

Senas tradīcijas ir mežniecībai.