APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2009. gada 28. decembra sēdē ( prot. Nr. 17, 15. §),

saistošie noteikumi Nr. 23.

GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2010. gada 26. marta sēdē (protokols Nr. 4, 19. §),

saistošie noteikumi Nr. 8.

GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013. gada 24. oktobra sēdē (protokols Nr. 16, 25. §),
saistošie noteikumi Nr. 16

 GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2014. gada 29. maija sēdē (protokols Nr. 12, 41. §),
saistošie noteikumi Nr. 16

Aktuālā redakcija

Gulbenes novada kapsētu apsaimniekošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma ‘’Par pašvaldībām’’ 15. panta pirmās daļas 2. punktu un 43. panta trešo daļu.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Saistošie noteikumi „Gulbenes novada Kapsētu apsaimniekošanas noteikumi”, turpmāk tekstā – Noteikumi, regulē kapsētu izveidošanas un uzturēšanas kārtību Gulbenes novadā.

1.2. Noteikumos lietotie termini:

1.2.1. Kapsēta – īpaša teritorija, kas, kas plānota vai tiek izmantota mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem, tā var ietvert arī ēkas un citas būves.

1.2.2. Atvērta kapsēta -kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

1.2.3. Daļēji slēgta kapsēta- kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

1.2.4. Slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

1.2.5. Kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai, kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu sastādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

1.2.6. Ģimenes kapa vieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kurā blakus izmantotai kapa vietai atrodas rezervētas kapa vietas apbedītā tuviniekiem;

1.2.7. Kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ierādīts zemes iecirknis kapsētā kapavietas (ģimenes kapavietas) izveidošanai un kopšanai;

1.2.8. Kapavietas nomnieks – fiziska persona, ar kuru noslēgts beztermiņa nomas līgums par kapavietas vai ģimenes kapavietas izveidošanu un kopšanu.

1.2.9. Kapsētas apsaimniekotājs–juridiska persona, kura uz kapsētu īpašnieka līguma vai lēmuma pamata veic kapsētu apsaimniekošanu, pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus, nodrošina šo noteikumu ievērošanu

1.2.10. Kapliča - ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas rīkošanas;

1.2.11. Apbedīto reģistrs- kapsētā apglabāto uzskaites dokuments, kuru veido mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu shēmas, kartotēkas, par kuru atbild kapsētas apsaimniekotājs.

1.2.12. Neuzraudzīta kapavieta – kapavieta, kura netiek kopta kopš apbedīšanas brīža vai, kas netiek kopta vismaz piecus gadus pēc kārtas

1.2.13. Kapu apsaimniekošanas speciālists – vada kapu saimniecības darbību, pamatojoties uz amata aprakstu.

1.2.14. Kapsētas pārzinis – persona, kuru izvirzījis kapu apsaimniekotājs, kas pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu.

1.2.15. Virsapbedijuma kapavieta – apbedījums, kas noteiktajā kārtībā tiek veiks uz jau esoša apbedījuma.

1.2.16. Aktētā kapavieta – Gulbenes pilsētas daļēji slēgtajā kapsētā no jauna ierādīta kapavieta.

1.2.17. Apbedījuma vieta – viena mirušā apbedīšanai nepieciešamā teritorija kapavietā

1.3. Gulbenes novada teritorijā atrodas 14 kapsētas:

1.3.1. Gulbenes novada domes īpašumā esošas:

1.3.1.1. Atvērtās kapsētas:

Tanslavu kapi – Gulbenes pilsētas jaunie kapi Daukstu pagastā;

Ušuru kapi – Līgo pagastā;

Mierakalna kapi – Jaungulbenes pagastā;

Kancēna kapi – Tirzas pagastā;

Galgauskas kapi – Galgauskas pagastā;

Druvienas kapi - Druvienas pagastā;

Rankas kapi – Rankas pagastā;

Lejasciema kapi – Lejasciema pagastā

Stāmerienas kapi – Stāmerienas pagastā;

Litenes kapi -Litenes pagastā;

Pededzes kapi – Stradu pagastā.

1.3.1.2. Daļēji slēgtās kapsētas:

Gulbenes Vecie kapi- Gulbenes pilsētā.

1.3.2. Velēnas evaņģēliski - luteriskās draudzes īpašumā un valdījumā:

1.3.2.1. Atvērtās kapsētas:

Sila kapi – Lizuma pagastā.

1.3.1.2. Daļēji slēgtās kapsētas:

Velēnas kapi – Lizuma pagastā.

.

1.4. Saskaņā Gulbenes novada domes lēmumu kapsētas ierīkošanai tiek piešķirta pašvaldības īpašumā esoša zemes dabas pamatnes teritorija, reģistrējot zemesgrāmatā zemes gabala izmantošanas veidu. Citu juridisku vai fizisku personu īpašumā esošās zemes, pēc viņu ierosinājuma, var tikt izmantotas kapsētas ierīkošanai, ja ir pieņemts Gulbenes novada Domes lēmums par kapsētas ierīkošanu, šajās zemēs un ir saskaņots ar visām nepieciešamajām institūcijām.

1.5. Zemes īpašnieks atbild par kapsētas teritorijas reģistrēšanu Zemesgrāmatā un kapsētu apsaimniekošanu.

1.6. Gulbenes novada pašvaldības kapsētas vai tās daļa, pēc atsevišķu reliģisko organizāciju, konfesiju vai citu juridisko un fizisko personu pieprasījuma, vienojoties ar Gulbenes novada pašvaldību par kapsētas nodošanas kārtību, var nodot šo organizāciju apsaimniekošanā. Pirms tam jāveic teritorijas inventarizācija un jāsastāda apbedījumu vietu shēma. Mirušo reģistrācijas grāmatas un visi ar apbedīšanu saistītie dokumenti tiek nodoti saskaņā ar aktu. Pārņēmējs samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas vai tās daļas nodošanu.

1.7. Kapsētu īpašnieks uzdod kapsētu apsaimniekotājam veikt Gulbenes novada kapsētu teritorijā esošo atsevišķo kapavietu, pasaules karos, Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas karavīru, nacionālo partizānu, citu valstu karavīru brāļu kapu un kara upuru kapu apsaimniekošanu atbilstoši sarakstam, kas pievienots kapu apsaimniekošanas Līgumam.

1.9. Kapsētas statusu nosaka vai maina Gulbenes novada Dome, saskaņojot ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

1.10. Aprēķinot kapsētu platību perspektīvā, jārēķinās ar 1,2 m2 uz vienu administratīvās teritorijas iedzīvotāju.

1.11. Gulbenes novadā kapu apsaimniekošana ir teritoriālās pārvaldes (pilsētas un pagasta) pienākums.

1.12. Kapu apsaimniekotājs savu darbību kapu saimniecības jomā veic saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot Gulbenes novada domes lēmumus.

1.13. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā tiek pārtraukta. Ne vēlāk kā gadu pirms kapsētas slēgšanas, Gulbenes novada domei jāsniedz oficiāla informācija presē.

1.14. Kapsētu vai tās daļu var likvidēt ar Gulbenes novada domes lēmumu tikai pēc 25 gadiem no pēdējās apbedīšanas šajā kapsētā vai tās daļā.

1.15. Kapsētās sniegto maksas pakalpojumu apmēru apstiprina tās īpašnieks.

2. KAPSĒTU DARBA REŽĪMS

2.1. Kapsētas atvērtas apmeklētājiem bez ierobežojumiem.

2.2. Apbedīšanas pieteikumu noformēšana (1.pielikums) notiek teritoriālo pārvalžu (pilsētas, pagasta) darba laikā.

2.3. Apbedīšana notiek otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien, sestdien no pulksten. 9.00 līdz 17.00.

2.4. Valsts svētkos, pirmdienās un svētdienās kapsētas apbedīšanai ir slēgtas.

2.5. Izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar kapu apsaimniekotāju, apbedīšanai var noteikt citu laiku.

2.6. Kapsētās tiek noteiktas šādas mirušo atceres dienas – Kapu svētki, Svecīšu vakars, Mirušo piemiņas diena.

2.7. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētas darba režīmu nosaka kapsētu apsaimniekotājs

3. KAPSĒTU IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI

3.1. Gulbenes novada kapsētas apmeklētājiem, kapu kopējiem u.c. personām, kuras atrodas kapu teritorijā, jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka, apsaimniekotāja vai pārziņa norādījumi.

3.2. Bērni līdz 10 gadu vecumam drīkst apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā, kuri uzņemas par viņiem atbildību.

3.3. Apmeklētājiem kapsētās aizliegts:

3.3.1. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām, motocikliem u.tml.;

3.3.2. braukt ar automašīnām, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja vai pārziņa atļauja.

3.3.3. atskaņot un spēlēt mūziku, skaļi klaigāt;

3.3.4. sēdēt un kāpt uz kapa vietām.

3.3.5. ievest dzīvniekus;

3.3.6. piegružot kapsētas teritoriju un izmest atkritumus, nenorādītās vietās; izmest kapos līdzatnestos sadzīves atkritumus.

3.3.7. ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;

3.3.8. traucēt kapsētas apmeklētājus un apbedīšanas ceremoniju norisi;

3.3.9. jebkādā veidā bojāt vai iznīcināt kapu saimniecības ēkas (būves), kapliču, solus un citu kapsētas aprīkojumu, ūdens ņemšanas vietas, visa veida stādījumus;

3.3.10. aizliegts patvaļīgi mainīt kapu ierādītās kapavietas teritorijas robežas;

3.3.11. sniegt apbedīšanas, labiekārtošanas un amatnieku pakalpojumus /kapakmeņu, pieminekļu, piemiņas plākšņu un kapu apmaļu uzstādīšanu, gravēšanu u.c./ bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju par darbu veikšanu;

3.3.12. tirgoties, izņemot 2.7. punktā minētos gadījumus, kad tirdzniecība ir atļauta kapu apsaimniekotāja ierādītajās vietās, to saskaņojot ar pilsētas vai pagasta pārvaldi un nomaksājot tirdzniecības nodevu.

3.3.13. veikt cita veida kapsētas videi kaitīgas un traucējošas darbības.

3.4. Šīs nodaļas noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko fiziskajām personām var piemērot naudas sodu līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

4. KAPSĒTU ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI

4.1. Zemes īpašnieks atbild par kapsētu teritorijas reģistrēšanu Zemesgrāmatā un kapsētu apsaimniekošanu.

4.2. Kapsētas īpašniekam ir pienākums:

4.2.1. veikt un finansēt kapsētu ēku un teritorijas labiekārtošanu ;

4.2.2. nodrošināt kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātiem projektiem;

4.2.3. veikt kapsētu topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

4.2.4. kontrolēt sanitāro normu un noteikumu ievērošanu;

4.2.5. pēc nepieciešamības veikt kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu saskaņā ar apstiprinātiem projektiem;

4.2.6. kantoru un saimniecības telpu, kapliču, koplietošanas laukumu, sētu un solu izbūvi un remontu, ūdens ņemšanas vietu izveidošanu, atjaunošanu.

5. KAPSĒTU APSAIMNIEKOTĀJA PIENĀKUMI

5.1. Kapsētu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

5.1.1. kapsētu kantoru un saimniecības telpu, kapliču, iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu un solu, uzturēšana un ārpus kapavietām esošo apstādījumu, zālienu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošana, atkritumu izvešana, ūdens ņemamo vietu uzturēšana;

5.1.2. kapsētu paplašināšana un jaunu kapsētu ierīkošana saskaņā ar apstiprinātiem projektiem un pašvaldības iedalīto finansējumu.

5.1.3. kapsētu arhitektūras un ainavu veidošana atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem un piešķirto finansējumu.

5.1.4. kapsētu sektoru un rindu plānošana, nospraušana un ierādīšana dabā. /Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās - 0,5 m;/

Ierādot kapavietas jāievēro, ka celiņu platums starp kapu vietām jābūt līdz 2 m, galveno kapsētas ceļu platumam jābūt līdz 3 m. Izbūvējot celiņus kapsētas iekšienē, kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs izdot rīkojumu par to, ka kapavietas uzturētājam jāatbrīvo, sakarā ar agrāk labiekārtoto kapavietu, aizņemtie ceļi.

5.1.5. kapa rakšanas uzraudzības veikšana;

5.1.6. kapavietas beztermiņa nomas līgumu reģistrācija, kurš noslēgta starp kapsētu apsaimniekotāju un kapa vietas nomnieku

5.1.7. kapsētu topogrāfiskā un vēsturiskā inventarizācija piešķirtā finansējuma ietvaros;

5.1.8. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīza uzskaite, kā arī šīs informācijas pieejamības nodrošināšana. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata (3.pielikums) un apbedījumu vietu kartotēka (4.pielikums), kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušu apbedīšanu;

5.1.9. sanitāro normu un noteikumu ievērošanas nodrošināšana;

5.1.10. kapsētas pārziņa vai kapsētas apsaimniekošanas speciālista nozīmēšana, viņa tiesību un pienākumu noteikšana.

6. KAPLIČU IZMANTOŠANA

6.1. Kapsētas apsaimniekotājs iznomā bēru rīkotājiem kapliču mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un sēru pasākumiem. Mirušā novietošanai kapličā iesniedzama miršanas apliecības kopija vai Dzimtsarakstu nodaļas izdota izziņa.

6.2. Kapličas drīkst apmeklēt tikai kopā ar kapu apsaimniekotāja pārstāvi darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

6.3. Atvadu ceremonijas ilgums Gulbenes Veco kapu kapličā nedrīkst pārsniegt 1 stundu, pārējos kapos 3 stundas.

7. APBEDĪŠANAS KĀRTĪBA

7.1. Kapavieta tiek piešķirta pamatojoties uz personas, kas veic apbedīšanu, iesniegumu dzimtsarakstu iestādes izdotu miršanas apliecību vai izziņu.

7.2. Kapu apsaimniekotāja pārstāvis ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo apbedīšanas laiku.

7.3. Par gaidāmo apbedīšanu kapu apsaimniekotājs jāinformē ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma.

7.4. Parasti katru mirušo apbedī atsevišķā kapā, tā garumam ir jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam līdz zārka vākam – 1,5 m. Apbedot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 metra dziļumā.

7.5. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1m līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

7.6. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā ģimenes kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi .

7.7. Apbedīšanas (izvadīšanas) pakalpojumus kapsētās sniedz bēru rīkotāja izvēlētas fiziskas vai juridiskas personas.

7.8. Apbedīšanas (izvadīšanas) laikā tiek ievērota ceremoniālā kārtība, ievērojot reliģisko konfesiju tradīcijas, kā arī mirušo tuvinieku vēlmes.

7.9. Apbedīšanu izdara ne agrāk kā 24 stundas pēc nāves iestāšanās brīža. Ja ir veikta mirušā ķermeņa pataloganatomiskā izmeklēšana vai tiesu medicīniskā izmeklēšana, šo termiņu var saīsināt.

7.10. Mirstīgo atlieku pārvietošana kapos atļauta speciāli šādam mērķim paredzētos zārkos vai urnā. Mirušā cilvēka apbedīšana bez zārka ir pieļaujama īpašos gadījumos, respektējot tautas un reliģiskās tradīcijas.

7.11. Mirušā mirstīgo atlieku pārvešanu apbedīšanai citā vietā var atļaut Gulbenes novada dome izņēmuma gadījumos, ievērojot attiecīgos sanitāros noteikumus un novada domes, policijas un sanitārās iestādes pārstāvim klātesot. Apbedīšanas reģistrācijas grāmatā izdara attiecīgu ierakstu.

7.12. Mirstīgo atlieku ekshumāciju pēc izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma izdara Latvijas kriminālprocesa noteiktajā kārtībā, par to izdara ierakstu apbedīšanas reģistrā. Ar infekcijas slimību miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas, glabāšanas un apbedīšanas kārtība noteikta LR normatīvajos aktos.

7.13. Kapsētā var tikt veidots speciāls sektors bezpiederīgo apbedīšanai.

7.14. Ja ir pagājuši 20 gadi kopš pēdējās apbedīšanas, kapu vietas īpašnieks var no jauna apglabāt savu tuvinieku agrāk ierādītajā kapavietā (veikt virsapbedījumu). Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam

7.15. Ierādāmo kapavietu izmēri:

Kapavieta

Platums

Garums, m

Laukums, m

Kapavietas zārkiem

Vienvietīga

1.75

3.0

5.25

Divvietīga

2,5

3.0

7,5

Trīsvietīga

4.0

3.0

12

Četrvietīga

5

3

15

Kapavietas urnām

Vienvietīga

0.75

3.0

2.25

Divvietīga

1.5

3.0

4.5

Trīsvietīga

2.17

3.0

6.5

8. Kapavietas nomas noteikumi

8.1.Kapavietas nomnieks iegūst kapavietas nomas tiesības, noslēdzot kapavietas beztermiņa nomas līgumu ar kapsētas apsaimniekotāju, samaksājot vienreizēju kapavietas nomas maksu saskaņā ar Gulbenes novada domes apstiprināto cenrādi.;

8.2 Ikgadējo nomas maksu aizvieto ar NOMNIEKA pienākumu kopt kapavietu un tai pieguļošo celiņu atbilstoši kapavietu uzturēšanas un kopšanas noteikumiem;

8.3. Kapavietas beztermiņa nomas līgumu var noslēgt, pamatojoties uz miršanas apliecību vai miršanas izziņu;

8.4. Kapsētas apsaimniekotājs un nomnieks noslēdz kapavietas beztermiņa nomas līgumu, pamatojoties uz noteikumu 8.3 un 8.9. punktiem;

8.5. Kapavietas nomnieks līgumā apņemas kopt iznomāto kapavietu, veicot šo darbu pats, vai algojot kapa vietas kopēju;

8.6. Noslēdzot kapavietas beztermiņa nomas līgumu, kapavietas nomniekam jāizvēlas un jānorāda viens no radiniekiem vai tuviem cilvēkiem, kurš būs kapavietas nomnieka saistību pārņēmējs;

8.7. Kapavietas nomniekam ir tiesības tikt apglabātam vai apbedīt savus piederīgos viņa nomātajā kapavietā, ģimenes vai dzimtas kapavietā;

8.8. Kapavietas beztermiņa līgumu var lauzt, ja:

8.8.1. kapavietas nomnieks atsakās no kapavietas nomas un pārtrauc nomas līgumu ar īpašnieku;

8.8.2. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

8.8.3. nepiesakās neviens kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs;

8.8.4. kapavieta uzskatāma par neuzraudzītu saskaņā ar šo noteikumu 10.1 punktu

8.9. Lai sakārtotu Gulbenes novada kapsētās apbedīto reģistru, esošo ģimenes vai dzimtas kapa vietu nomniekiem jānoslēdz beztermiņa kapavietas nomas līgums, pamatojoties uz:

8.9.1. pilnvarojumu par ģimenes vai dzimtas kapavietas nomas tiesību pārņemšanu;

8.9.2. kapavietas piešķiršanu apliecinošu ierakstu apbedīto reģistrācijas grāmatā vai citu šī fakta dokumentāru apstiprinājumu.

8.10. Esošo ģimenes vai dzimtas kapavietu nomnieki noslēdz beztermiņa kapavietas nomas līgumu , nemaksājot Gulbenes novada domes noteikto vienreizējo nomas maksu;

8.11. Beidzoties kapavietas beztermiņa nomas līgumam saskaņā ar 8.8. punkta nosacījumiem, kapsētas īpašnieks var lemt par kapavietas nomas tiesību piešķiršanu citai personai,

9. KAPA VIETU KOPŠANA

9.1. Kapavietas nomnieka pienākums ir viena gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to pastāvīgi kopt.

9.2. Kapavietas nomnieks var kopt vai labiekārtot kapavietu pats vai arī noslēgt līgumu par kapavietas apsaimniekošanu ar juridisku vai fizisku personu, kura savu darbību ir saskaņojusi ar kapsētas apsaimniekotāju.

9.3. Kapavietu nomniekiem aizliegts:

9.3.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

9.3.2. stādīt kapa vietās kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 3 m;

9.3.3. kapu vietās stādīt augstus un kuplus krūmājus, kas varētu traucēt blakus esošo kapu kopšanu. Krūmaugi, kas tiek audzēti kapu vietas teritorijas norobežošanai, nedrīkst būt augstāki par 0,7m, tos nedrīkst stādīt ārpus iezīmētās kapu vietas teritorijas un to zari nedrīkst sniegties pāri kapavietas robežām.

9.3.4. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju vai pārzini;

9.3.5. ierīkot apbedījumu vietām apmales, kuru augstums pārsniedz 20 cm;

9.3.6. bez kapsētas īpašnieka atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 12 cm;

9.3.7. bez saskaņošanas ar kapu apsaimniekotāju kapsētā ievest vai izvest birstošus materiālus (grants, augsne u.c.), patvaļīgi pārvietot grunti kapsētā, mainīt kapa vietas atrašanās reljefu.

9.3.8.kapavietas labiekārtošanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām;

9.3.9. veidot atkritumu kaudzes kapsētā citās vietās /nenorādītās vietās/, kapos izmest līdzatnestos sadzīves atkritumus. Visi būvatkritumi jāizved no kapu teritorijas.

9.4. Virs katras kapa vietas jābūt zemes uzbērumam līdz 0,2 m augstumam, vai arī kapu plāksnei, vai apmalēm;

9.5. Kapa aprīkojumu drīkst uzstādīt tikai kapavietas uzturētājs,/ nomnieks/ informējot par to kapu apsaimniekotāja pārstāvi.

9.6. Kapa aprīkojumam jābūt uzstādītam tā, lai varētu droši uzkopt kapu un netiktu bojāti blakus esošie kapi.

9.7. Ja kapu apsaimniekotājs konstatē, ka aprīkojums nav atbilstošs, kapa uzturētājs par to tiek brīdināts, norādot termiņu defekta novēršanai.

9.8. Atkritumi pēc kapu kopšanas jānogādā kapu apsaimniekotāja norādītajās atkritumu izbēršanas vietās. Aizliegts veidot atkritumu kaudzes kapsētā citās vietās /nenorādītās vietās/. Kapos aizliegts izmest līdzatnestos sadzīves atkritumus. Visi būvatkritumi jāizved no kapu teritorijas.

9.9. Atkritumus (sveču traukus, vāzes, stikla traukus, plastmasas pudeles) aizliegts mest nenorādītās vietās, bet tie jāliek speciāli tam paredzētos vietās.

9.10. Ģimenes kapa brīvo platību, kuras labiekārtošana (kopšana) gada laikā netiek veikta, pēc ierakstīta brīdinājuma nosūtīšanas, piešķir citiem. Brīdinājums izsūtāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms brīvās platības ierādīšanas citai personai.

9.11. Kapavietu, kas netiek kopta 5 gadus pēc kārtas, atzīst par neuzraudzītu. Kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs pēc 5 gadiem kapa kopiņu nolīdzināt, iepriekš par to paziņojot kapa vietas uzturētājam (ja tāds ir atrodams).

9.12. Neidentificēta mirušā kapavieta, ja neviens nav uzņēmies tās uzturēšanu, tiek saglabāta 5 (piecus) gadus.

10. NEUZRAUDZĪTO KAPAVIETU NOMAS TIESĪBAS

10.1.Kapavieta, kas netiek kopta piecus gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu.

10.2. Lai noteiktu neuzraudzītu kapavietu, katru gadu novembrī tiek sastādīts kapsētas īpašnieka un apsaimniekotāja izveidotas komisijas akts par kārtējā gadā neapkoptajām apbedījuma vietām.

10.3. Kapa vietas nomnieks, ja tas iespējams, tiek rakstiski brīdināts par iespējamo neuzraudzītās kapavietas nomas līguma vienpusēju laušanu, pamatojoties uz 8.8 punkta nosacījumiem. Kapsētas īpašnieks kapa kopiņu nolīdzina 1 (viena) gada laikā, skaitot no brīdinājuma izsūtīšanas brīža.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģiona inspektors izlemj jautājumu par neuzraudzītās kapavietas pieminekļa vai piemiņas zīmes saglabāšanu.

10.4. Ja nomnieks pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas izvēlas turpināt nomāt neuzraudzīto kapavietu, tam jānoslēdz jauns kapavietas beztermiņa nomas līgums, samaksājot novada domes apstiprināto vienreizējo kapavietas nomas maksu.

10.5. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar sanitārajiem dienestiem, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

11. AMATNIEKU UN KAPAVIETU KOPĒJU PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

11.1. Jebkādu profesionālu darbību, t.sk, kapa aprīkojuma uzstādīšanu un amatnieka pakalpojumu sniegšanu, drīkst veikt tikai ar kapsētu apsaimniekotāju atļauju.

11.2. Amatniekiem un kapavietu uzturētājiem, kas veic darbus kapsētā, pēc kapu apsaimniekotāja pārstāvja pieprasījuma jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

11.3. Personām, kas kapsētās sniedz pakalpojumus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba vietas jāsakārto, atkritumi jānokopj atbilstoši šo noteikumu prasībām un nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

11.4. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kas atbilst transporta līdzekļu izmēriem saskaņojot darbus ar kapu apsaimniekotāja pārstāvi.

11.5. Kā juridiskas, tā arī fiziskas personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapu apsaimniekotāja pārstāvi, var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

11.6. Šīs nodaļas noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu no 10 līdz 75 euro.

12. ATBILDĪBA UN ADMINISTRATĪVĀ SODA PIEMĒROŠANA

12.1. Personas par šo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi

12.2. Par kapu apgānīšanu tiek piemērota kriminālatbildība.

12.3. Ja personas, kuras kapsētās sniedz pakalpojumus, nepilda šo Noteikumu un citu reglamentējošu Gulbenes novada domes lēmumu prasības, kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības turpmāk aizliegt šīm personām sniegt pakalpojumus kapsētās.

12.4. Kontrolētšo noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus par to pārkāpšanu ir tiesīgi Gulbenes novada pārvalžu vadītāji, Gulbenes novada Pašvaldības policija, Gulbenes pilsētas Labiekārtošanas iestādes vadītāja.

12.5. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.

12.6. Administratīvā pārkāpuma lietas par Noteikumu pārkāpumiem izskata un lēmumus tajās pieņem:
12.6.1. Gulbenes novada Pašvaldības policijas priekšnieks;
12.6.2. Gulbenes novada domes Administratīvā komisija par pārkāpumiem, kurus izdarījušas nepilngadīgas personas.

12.7. Iekasētā administratīvā soda nauda tiek paredzēta kapsētu uzturēšanai un labiekārtošanai.

12.8. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo Noteikumu pārkāpējus no Noteikumu pildīšanas un ievērošanas, kā arī ar savu darbību vai bezdarbību nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

12.9. Domstarpības un strīdus starp kapavietas uzturētāju un kapsētas apsaimniekotāju izšķir kapsētas īpašnieks.

13. KAPSĒTU IZVEIDOŠANAS UN UZTURĒŠANAS FINANSĒŠANAS AVOTI

13.1. Kapsētas izveidošanas un apsaimniekošanas finansēšanas avoti ir līdzekļi, kurus kapu apsaimniekotājs iegūst no pakalpojumu sniegšanas kapos, ziedojumiem un Gulbenes novada piešķirtais finansējums.

13.2. Kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs vākt ziedojumus kapu labiekārtošanai, kapličas un citu kapos esošo būvju un ietaišu atjaunošanai, izbūvēšanai un uzturēšanai.

13.3. Izdevumus Gulbenes novada kapsētu uzturēšanai (apsaimniekošanai) sedz no Gulbenes novada budžeta līdzekļiem.

 

1.pielikums

_____________________.

_____________________.

_____________________.

________________________

Vārds,uzvārds

Pers.kods_________ _______

Adrese __________________

________________________

Telefons _________________

iesniegums

Lūdzu atļaut apglabāt __________________________________________________

Vārds, uzvārds

pilni gadi _______, personas kods ______________ ______________

________________________________________________________________kapos _____________________________________________ kapa vietā.

Iepriekšējie apbedījumi _________________________________________________

_____________________________________________________________________

Apliecinu, ka radiniekiem par apbedījumu pretenziju nebūs.

Apbedīšana 20__.gada ______ . _____________________ plkst. ________

Apbedīšanu veic___________________________________________________

20__.gada ______ . _____________

Paraksts: __________________