Par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā Gulbenes novadā

APSTIPRINĀTI ar Gulbenes novada domes 2016.gada 30.jūnija sēdes lēmumu, protokols Nr.10, 7.§,
saistošie noteikumi Nr.13

 

Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 panta trešo daļu” un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 6.panta otro daļu, 7.panta sesto daļu, 9.panta pirmās daļas 4.punktu, 14.panta pirmās daļas 6.punktu, 14.panta astoto daļu, 15.pantu, 17.panta pirmo daļu, 21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu”, 24.panta pirmo daļu, 25.pantu, 26.panta pirmo daļu, 27.panta otro daļu, un likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” 6.pantu, 10.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Gulbenes novada domes (turpmāk — pašvaldība) palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā (turpmāk — palīdzību), kā arī kārtību, kādā tā tiek sniegta.

2. Pašvaldības palīdzību var saņemt likumā „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” (turpmāk – likums), likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” un šajos saistošajos noteikumos noteiktās personas, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas Gulbenes novada administratīvajā teritorijā, un kuras ar pašvaldības lēmumu ir atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību. Dzīvojamo telpu var saņemt jebkurā Gulbenes novada administratīvajā teritorijā, taču priekšroka palīdzības saņemšanai konkrētā vietā ir personai, kura ir ne tikai deklarējusi savu dzīvesvietu, bet arī pastāvīgi tajā dzīvo.

3. Dzīvokļu jautājumu risināšanā pašvaldība sniedz palīdzību tai piederošā vai tās nomātā dzīvojamā fonda (turpmāk - dzīvoklis) ietvaros.

4. Saistošie noteikumi nosaka:

4.1. pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanu;

4.2. sociālā dzīvokļa izīrēšanu;

4.3. palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

4.4. palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

5. Lēmumu par iedzīvotāju reģistrēšanu palīdzības reģistros un izslēgšanu no tiem, kā arī palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem pašvaldība, ievērojot normatīvos aktus un šos saistošos noteikumus.

6. Katru gadu pēc stāvokļa uz 1.jūniju pašvaldība pieņem lēmumu par palīdzības reģistrā iekļauto datu precizēšanu un personu palīdzības kārtas numuru pārreģistrēšanu.

II. Personu kategorijas, kurām ir sniedzama palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā

7. Papildus likuma 14.pantā minētajām personām pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu pirmām kārtām:

7.1. personai, kura dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojusi dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

7.1.1. dzīvojamās telpas, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts, pamatojoties uz minētās mājas īpašnieka (izīrētāja) lēmumu veikt šīs mājas kapitālo remontu un remonta veikšana nav iespējama, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, un kopš īpašuma tiesību atjaunošanas ir pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kā arī dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) nav paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo māju (nedzīvojamo telpu). Denacionalizētai vai likumīgi atdotajai mājai nevar būt mainījies īpašnieks pārdošanas, dāvinājuma vai citu darījumu rezultātā.

7.1.2. mājas īpašnieks nepagarina dzīvojamās telpas īres līgumu, kaut gan persona pildījusi īres līgumā ietvertās saistības, un tā ir:

7.1.2.1. maznodrošināta ģimene, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

7.1.2.2. atsevišķi dzīvojoša persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir nestrādājoša persona ar invaliditāti un kurai nav likumīgo apgādnieku;

7.1.2.3. ģimene, kurā visi ģimenes locekļi sasnieguši pensijas vecumu vai ir nestrādājošas personas ar invaliditāti un kuriem nav likumīgo apgādnieku;

7.2. maznodrošinātai personai vai ģimenei, kuru īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī;

7.3. personai, kura audzina bērnu ar invaliditāti ar kustību traucējumiem un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības;

7.4. maznodrošinātas personas, kuras ir izveidojušas vairākas ģimenes, bet dzīvo un ir deklarētas vienistabas dzīvoklī uz viena īres līguma pamata.

7.5. personai, kurai tiek pārtraukta pakalpojumu sniegšana ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja tā pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojusi pirms iestāšanās ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā.

8. Vispārējā kārtībā palīdzības saņemšanai var tikt reģistrētas citas šajos noteikumos neatrunātās personas (ģimenes), izvērtējot konkrētos apstākļus, izskatot dzīvojamās platības nepieciešamību:

8.1. personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Gulbenes novada administratīvajā teritorijā nepārtraukti vismaz piecus gadus;

8.2. personas, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav pasliktinājušas dzīvošanas apstākļus (apmainījušas dzīvokli uz mazāku, iemitinājušas dzīvoklī personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, atļāvušas dzīvokli privatizēt trešajai personai, pārdodot vai dāvinot ģimenes locekļiem piederošu īpašumu) un tā rezultātā ir radusies iespēja prasīt pašvaldībai palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

8.3. personas, kuras pamatojoties uz tiesas spriedumu, kas stājies spēkā ir izliktas no tām piederošas dzīvojamās platības (dzīvoklis, privātmāja) par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā mājokļa iegādei, parādsaistību nepildīšanu.

9. Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kurai pašvaldības dome noteikusi speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ir tiesīga izīrēt, pašvaldības dibinātu iestāžu vai kapitālsabiedrību, kā arī veselības, kultūras, sporta, izglītības, sociālās, aizsardzības un iekšlietu jomā nodarbinātam kvalificētam speciālistam.

10. Lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu speciālistam pieņem Gulbenes novada dome.          Speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu izīrē personai, kura ir atzīta pat tiesīgu īrēt dzīvokli.

                Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgums tiek noslēgts uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem.

                Mēnesi pirms speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām dzīvokļa īrnieka pienākums ir iesniegt Gulbenes novada domei 14.9.apakšpunktā norādītos dokumentus.

                Ja pēc trim gadiem persona nav zaudējusi tiesības īrēt speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu, īres līgums tiek pagarināts.

                Lēmumu par dzīvojamās telpas īres pagarināšanu pieņem Gulbenes novada dome.

                Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgums netiek pagarināts, ja persona ir zaudējusi tiesības īrēt speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu.

                Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 21.4 pantu un likumu “Par dzīvojamo telpu īri.”.

III. Reģistrācijas kārtība palīdzības saņemšanai

11. Gulbenes novadā ir vienots reģistrs iedzīvotāju reģistrācijai pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā.

12. Pašvaldībā tiek izveidoti un kārtoti šādi palīdzības reģistri:

12.1. pašvaldības piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (Reģistrs Nr.1);

12.2. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanas reģistrs (Reģistrs Nr.2);

12.3. palīdzības īrētās dzīvojamās telpas vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu dzīvojamo telpu reģistrs (Reģistrs Nr.4).

13. Dokumentu iesniegšana:

13.1. Personas, kuras dzīvesvietu deklarējušas un pastāvīgi dzīvo Gulbenes novada pagastos visus iesniegumus un dokumentus, kas saistīti ar dzīvokļu jautājumu risināšanu iesniedz attiecīgajā pagasta pārvaldē. Pēc visu dokumentu saņemšanas pagastu pārvalde veic personu iesniegto dokumentu pirmapstrādi un lēmumprojektu iesniedz pašvaldībā.

13.2. Personas, kuras dzīvesvietu deklarējušas un pastāvīgi dzīvo Gulbenes pilsētā visus iesniegumus un dokumentus, kas saistīti ar dzīvokļu jautājumu risināšanu, iesniedz pašvaldībā.

14. Papildus šo saistošo noteikumu 13.punktā minētajam dokumentam, atbilstoši konkrētam palīdzības veidam, uz kuru persona pretendē, jāiesniedz šādi dokumenti, kas attiecās uz šo personu:

14.1. likuma 14.panta pirmās daļas 1.punkta „a” un „b” apakšpunktos, norādītās personas iesniedz:

14.1.1. tiesas sprieduma kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;

14.1.2. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecības kopiju;

14.2. likuma 14.panta pirmās daļas 1.1 punktā norādītās personas iesniedz:

14.2.1. politiski represētas personas apliecības kopiju;

14.2.2. tiesas sprieduma kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā kopija;

14.2.3. rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

14.3. likuma 14.panta pirmās daļas 2.punktā norādītās personas iesniedz:

14.3.1. tiesas sprieduma kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas gadījumos, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju vai remonta izdevumiem;

14.3.2. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecības kopiju vai;

14.3.3. politiski represētas personas apliecības kopiju un rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

14.4. likuma 14.panta pirmās daļas 4.punktā norādītās personas iesniedz:

14.4.1. repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

14.4.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas.

14.5. likuma 14.panta pirmās daļas 4.1 punktā norādītās personas iesniedz politiski represētas personas apliecības kopiju.

14.6. likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktā norādītās personas iesniedz brīvības atņemšanas vietas izdotu noteikta parauga izziņu, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks.

14.7. personas, kuras pretendē uz saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā norādīto palīdzību, iesniedz:

14.7.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

14.7.2. lēmuma kopiju par namīpašuma denacionalizāciju vai atdošanu likumīgajam īpašniekam vai tiesas nolēmumu kopiju par īpašuma tiesību atjaunošanu (iesniedz mājas īpašnieks);

14.8. personas, kuras pretendē uz saistošo noteikumu 4.3.apakšpunktā norādīto palīdzību, iesniedz:

14.8.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

14.8.2. vēlamās dzīvojamās telpas raksturojumu (telpas platību, labiekārtojuma līmeni, stāvu);

14.8.3. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli;

14.8.4. iztikas līdzekļu deklarāciju.

14.9. personas, kuras pretendē uz saistošo noteikumu 4.4.apakšpunktā norādīto palīdzību, iesniedz:

14.9.1. attiecīgas valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja iesniegumu, kurā izteikts lūgumus tās amatpersonu, darbinieku vai uzaicināto speciālistu nodrošināt ar dzīvojamo telpu uz darba tiesisko attiecību laiku;

14.9.2. rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Gulbenes novada administratīvajā teritorijā;

14.9.3. izglītību apliecinošus dokumentus;

14.9.4. darba līgumu.

15. Iesniedzot minēto dokumentu kopijas, persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

IV. Dzīvojamo telpu izīrēšana

16. Gulbenes novada pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu vienoto uzskaiti pēc Gulbenes novada pilsētas un pagastu pārvalžu sniegtajiem datiem veic pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļa.

17. Ja atbrīvojas pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvojamā telpa, tās apsaimniekotājs septiņu dienu laikā paziņo par to speciālistei dzīvokļu jautājumos, kas šo dzīvojamo telpu ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā, kurā ir ietverta šāda informācija:

17.1. tā Gulbenes novada pašvaldības teritoriālā dalījuma nosaukums, kurā atrodas piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvojamā telpa;

17.2. dzīvojamās telpas platība un istabu skaits, stāvs, kurā šī dzīvojamā telpa atrodas;

17.3. dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis;

17.4. dzīvojamās telpas īres maksa.

18. Attiecīgās palīdzības veidam reģistrētās personas vai personas, kurām sniedzama neatliekama palīdzība, ir brīvi pieejams neizīrēto dzīvojamo telpu saraksts.

19. Pašvaldība var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt saistošajos noteikumos 4.1.apakšpunktā minēto palīdzību, ja:

19.1. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;

19.2. ja darba spējīga persona pirms palīdzības pieprasīšanas ilgāk kā deviņus mēnešus nestrādā algotu darbu un nav reģistrējusies kā bezdarbnieks Nodarbinātības valsts aģentūrā.

V. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

20. Papildus likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” 5.panta pirmajā daļā minētajām trūcīgajām personām pašvaldība izīrē sociālo dzīvokli:

20.1. neizvērtējot ienākumus, - bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja persona turpina mācības vispārizglītojošajā vai profesionālajā mācību iestādē, vai pilna laika studiju programma, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit četru gadu vecumam;

20.2. trūcīgai ģimenei, kura īrē labiekārtotu dzīvokli un nespēj norēķināties par īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni.

21. Uzrāda pašvaldībai dokumentus, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

22. Sociālos dzīvokļus personām piedāvā īrēt personu reģistrācijas secībā.

VI. Palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

23. Persona, kura īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu, var esošās dzīvojamās telpas apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu vai pašvaldībai piederošu izīrējamu dzīvojamo telpu tikai ar pašvaldības lēmumu. Dzīvojamās telpas apmaiņai reģistrē:

23.1. Dzīvojamās telpas apmaiņai reģistrē personas, kuras īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu sakarā ar ģimenes locekļu skaita samazināšanos, nespēju norēķināties par īri, komunālo pakalpojumu maksu vai īrnieka, viņa ģimenes locekļu veselības problēmu dēļ mainīt uz zemāku stāvu.

23.2. personas, kuras īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu sakarā ar dzīves apstākļu uzlabošanos un vēlas maiņu uz dzīvokli ar lielāku platību vai arī maiņu no nelabiekārtota uz labiekārtotu dzīvokli un kuras vismaz vienu gadu katru mēnesi ir maksājušas pilnā apmērā īres un komunālo pakalpojumu maksājumus.

23.3. Personai jāiesniedz rakstisks iesniegums, kuru ir parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, dzīvojamās telpas īres līgums, izziņas – apliecinājumi, ka nav īres un komunālo maksājumu parādu par īrēto pašvaldības telpu.

VII. Noslēguma jautājumi

24. Atzīt par spēku zaudējušiem pašvaldības 2015.gada 30.aprīļa saistošos noteikumus Nr.13 „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”.

25. Personas, kuras līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas dzīvokļu palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no šī reģistra un tām ir tiesības šo saistošo noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.

26. Noteikumi stājas spēkā 2016.gada 1.augustu.