logo100km

18. janvārī ar grāmatu dāvināšanu un multimediālu uzvedumu tika atklāts Latvijas valsts simtgades gads.

Personīgi vai valstiski nozīmīgas grāmatas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktam dāvināja valsts augstākās amatpersonas, tādejādi rosinot ikvienu valsts simtgadē iesaistīties mūsu valsts vēstures un kultūras krājuma bagātināšanā.

Latvijas valsts simtgades patrons, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis Tautas grāmatu plauktam dāvāja Latvijas Zinātņu akadēmijas pētnieku sarakstīto monogrāfiju „Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā” un grāmatā ierakstīja: „Katrs jauns pētījums par Latvijas vēsturi stiprina mūsu tautas pašapziņu un mūsu valsti. Saglabāsim Latvijas valstiskumu kā mūžīgu vērtību”.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, dāvinot Saeimas izdotās grāmatas „Janvāra hronika” un „Augusta hronika. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto” ierakstīja: „Šogad Latvijas Republika sagaida jau savu 100. dzimšanas dienu. Esam laimīgi, ka mums ir sava valsts. Saules mūžu Latvijai! Šodien Latvijas simtgades gada atklāšanā Tautas grāmatu plauktam nododu divus īpašus Saeimas izdevumus: „Janvāra hronikas” ar Augstākās padomes barikāžu laika preses relīzēm un „Augusta hroniku”, kurā atainota valsts neatkarības de facto atjaunošana Augstākās padomes preses relīzēs un diplomātiskajā sarakstē. Gan 1991. gada janvāra barikādes, gan 21. augusta Augstākās padomes lēmums par pilnīgu Latvijas neatkarību, blakus Doma laukumā esot svešai armijai, apliecināja tautas gribu atjaunot Latvijas valsti.”

Ministru prezidents Māris Kučinskis Tautas grāmatu plauktam veltīja Margaritas Stārastes „Zelta pasakas”. „Pasakas ir gudras, tās neprot melot. Tās parasti vilinoši sākas un gandrīz vienmēr labi beidzas. Pasakas māca daudz vairāk, nekā to lasītājs spēj iedomāties. To pat nevar pamanīt, ka labais tiek nošķirts no ļaunā un ticamais no neticamā. Viss pārējais notiek pasakas lasītāja mazajā galviņā. Lielajām galvām jāprot mazajām palīdzēt saprast, bet arī pašām jāuzticas pasakām. Dzīve, kas ir līdzās, ir pavisam savādāka, bet tā neliedz mums ticēt mūsu sapņiem un pasakām. Latvija sen sen bija tikai pasaka, tomēr, pateicoties mūsu senču drosmei un ticībai, tā šogad svin savu simtgadi! Tātad pasakas nemelo,” grāmatā ierakstīja Ministru prezidents.

Pasākumu namamāte, kultūras ministre Dace Melbārde Tautas grāmatu plauktam dāvināja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izdoto grāmatu „Mācīšanās ir zelts”: „Šīs grāmatas jeb starptautiskā ziņojuma par izglītību 21. gadsimtā tapšanas pamatā ir pārliecība, ka „izglītība ir mīlestības apliecinājums” mūsu bērniem un sabiedrībai kopumā. Lai arī šīs grāmatas saturs ir tapis pagājušā gadsimta beigās, tajā izteiktās atziņas par mūžizglītību, uz kompetencēm vērstu mācīšanos un izglītības izšķirošo lomu gan mūsu valsts, kultūras un tautas, gan mūsu zemes civilizācijas turpmākā pastāvēšanā ir joprojām aktuālas. Lai paaudzei, kas veido 21. gadsimta Latviju pietiek mīlestības un gudrības veidot uz nākotni vērstu izglītību.”

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs diplomāta Ludviga Sējas dienasgrāmatu un memuārus „Es pazīstu vairs tikai sevi” ierakstīja: „Neatkarību izcīna ar sirdi, bet sargā ar prātu!”.

Tautas grāmatu plauktam grāmatas dāvināja arī bijušie Latvijas Valsts prezidenti. Vaira Vīķe-Freiberga izvēlējās Māras Zālītes grāmatas „Pieci pirksti” angļu valodā izdoto tulkojumu „Five

Fingers”. „Dāvinājums LNB Latvijas valsts simtgades atklāšanā! Lai Māras Zālītes literārais vēstījums un liecība vēsta visai pasaulei par neizsakāmo postu, ko PSRS totalitārisms un tirānija ir darījusi pāri Latvijas zemei, Tautai un cilvēkiem – lieliem un maziem,” ierakstījusi V.Vīķe-Freiberga grāmatā.

Guntis Ulmanis dāvāja Aleksandra Čaka dzejas krājumu, ierakstot: „Šajā nelielajā grāmatā viss ir dziļu pārdomu vērts – latviešu karavīru likteņi, laiks, kad šī grāmata publicēta, Aleksandra Čaka spēja īsi, dziļi pārdomāti, skaudri, patiesi un nežēlīgi attēlot un vērtēt! Grāmata izdota 50000 eksemplāru metienā!!! Un visi kāri lasījām! Šis A. Čaka dzejas izdevums mani joprojām uzrunā emocionāli un izzinoši.”

Valdis Zatlers Tautas grāmatu plauktam valsts simtgadē dāvināja iesaiņoti 1947. gadā trimdā izdoto grāmatu „Latvija” (Teksta autori: H. Ritums, V. Lamsters, V. Kaminskis. V. Viduma tulkojums).

Andris Bērziņš Gunāra Janaiša grāmatā „Personības un laikmets” ierakstīja: „Dārgie lasītāji! Simtgade nav tikai iemesls svinēšanai un atmiņu stāstiem, bet tas ir notikumus, kas liek domāt par nākotni, tas ir laiks, kad atceramies cilvēkus un to, ko viņi darījuši valsts labā un iedvesmojamies no tā. Apzināmies, ka mūsu galvenā bagātība ir cilvēki. Ar Konfūcija vārdiem gribu izteikt vēlējumu – ja Tu domā par vienu gadu, iesēj sēklu, ja tu domā par nākamajiem desmit gadiem, iestādi koku, ja domā simt gadu mērogā, izglīto cilvēkus.”

Turpinājumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā pirmizrādi piedzīvoja multimediāla izrāde „Gaismas raksti” – laikmetīgs stāsts par to, kur savu spēku smelties mūsdienīgam latvietim, par mūsu valsti, kuru ar katru nodzīvoto brīdi radām mēs paši. Jāņa Šipkēvica un Mārtiņa Viļuma kompozīcijas ar tautasdziesmu un Ilmāra Šlāpina tekstiem, Voldemāra Johansona gaismu partitūru Viestura Meikšāna režijā mūsdienīgā iestudējumā iedzīvināja Latvijas Radio kora dziedātāji un solisti, dejotāji un mūziķi Jānis Šipkēvics (balss, sintezatori, elektronika), Miķelis Putniņš (ģitāra, elektronika), Asnate Rancāne (vijole), Guntars Prānis (ratalira), Ieva Nīmane (pūšaminstrumenti) diriģenta Kaspara Putniņa vadībā. Uzvedums būs skatāms sestdien, 20. janvārī, plkst. 21.25 LTV1.

Latvijas valsts simtās gadadienas vēstījums „Es esmu Latvija” ir aicinājums un atgādinājums, ka Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kuri veltījuši savu dzīvi neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, veido tās tagadni un liek pamatus rītdienai.

Latvijas valsts simtgades programma veidota kā iespēja un ieguldījums stiprākai Latvijai tās nākamajā gadu simtā. Vairāk nekā 1000 dažādas norises visā Latvijā un 70 pasaules valstīs. Valsts simtgades norisēs iesaistīties aicināts ikviens - jau patlaban pieejamas 30 iesaistes iespējas – digitalizēt folkloras krātuvi, atrast dižkoku, iesniegt fotogrāfiju Gadsimta albumam un citas. Tās visas un notikumu kalendārs mājaslapā www.lv100.lv

Papildu informācija:

Linda Pastare
Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
Kultūras ministrija