Drukāt

Skolas piedāvājums

2016./2017. mācību gadā Gulbenes novada valsts ģimnāzijā plānots 7. klases skolēniem piedāvāt apgūt mācību priekšmetu “Datorika (padziļināti)”. Mācību priekšmeta ietvaros paredzēts padziļināti apgūt programmēšanu. Pamatojums - programmētāji un IT jomas speciālisti nākotnē būs pieprasīti darba tirgū, skolai ir atbilstoši resursi šāda piedāvājuma nodrošināšanai, jo vidusskolas posmā skolēniem ir iespēja apgūt priekšmetu “Programmēšanas pamati”, tas ir rosinājums laikus domāt par karjeras izglītību.

Prioritāte un pieprasījums darba tirgū

Pēdējos 10 gados nozare, kurā ietilpst datorzinātne, informācijas tehnoloģijas un komunikāciju tehnoloģijas, ir piedzīvojusi strauju izaugsmi gan pasaulē, gan Latvijā. Nozare pēc Ekonomikas ministrijas datiem ir saražojusi apmēram 5-6 % no Latvijas IKP; gandrīz 100 miljonos ir mērāms eksporta apjoms. Valdības deklarācijās atkārtoti nozare ir pasludināta par valsts prioritāti. Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture Latvijas filiāle" vadītājs Maksims Jegorovs paudis viedokli, ka potenciālais darbvietu skaits Eiropā gan programmēšanā, gan visā, kas ar to saistīts, ir milzīgs. "Pēc būtības visu Latviju varētu nodarbināt programmēšanā un ar to saistītās jomās." Viņš arī uzskata, ka mūsdienās programmēšanu skolās jāmāca kā vienu no svešvalodām: "ASV prezidents Baraks Obama nesen pauda, ka programmēšanas valodai būtu jābūt trešajai valodai, proti, cilvēkam jāzina angļu valoda un, piemēram, spāņu valoda un Java. Ja šodien gatavojam speciālistus, kas nesaprot, kas ir algoritms, kā tas veidojas, viņam būs grūti nākotnē."

Absolventu pieredze

Ģimnāzijas 2001. gada absolventi Andris Liedskalniņš un Artūrs Elksnis savu karjeru attīsta informācijas tehnoloģiju nozarē. Andris Liedskalniņš nodarbojas ar Eiropas Savienības aģentūras iekšējā satura pārvaldības sistēmu izstrādi un uzturēšanu, IT projektu pārvaldību, bet Artūrs Elksnis strādā naftas un gāzes industrijā Lielbritānijā un nodarbojas ar programmnodrošinājumu izstrādi dažādiem instrumentiem.

IT nozarē abi absolventi jau strādā piecpadsmit gadus. Andri Liedskalniņu IT un datori interesējuši jau kopš pirmās saskarsmes ar tiem, bet ne lai spēlētu datorspēles, kā lielākajai daļai pusaudžu, bet gan tā iespēja, ka pats var kaut ko uzprogrammēt un likt tiem darīt lietas, kas nepieciešamas pašam. Andris uzskata, ka lielākais pluss šajā darbā ir fleksibilitāte, jo kā IT speciālists viņš var strādāt gandrīz jebkurā uzņēmumā, kurā ir kādi IT komponenti. Strādājot kādā no IT nozarēm neesi piesaistīts konkrētai nozarei, jo mūsdienās gandrīz katrā uzņēmumā ir nepieciešams IT atbalsts. Kā arī, ja darba devējam nav iebildumu, var strādāt attālināti no jebkuras pasaules valsts.   Artūram Elksnim vislabāk patīk tas, ka nozarē vienmēr ir jāatrod oriģināli un eleganti risinājumi dažādām problēmām. Artūrs iesaka jauniešiem apsvērt studiju iespējas jebkurā no inženierzinātnēm (piemēram, elektronika, būvniecība, mašīnbūve, ķīmija, fizika, gēnu inženierija), nevis tikai IT, jo būt par inženieri nozīmē dzīvot interesantu dzīvi. “Viena no labākajām lietām ir apziņa, ka tas, ko tu esi izdarījis, palīdz daudziem cilvēkiem un no tā cilvēki gūst labumu katru dienu.” Andris iesaka: „Ja ar datoriem esi uz "Tu" un tie interesē ne tikai kā rīks, lai paveiktu sev nepieciešamo, bet arī to uzbūve un darbība dziļāk, tad noteikti ieteikti ir vērts apgūt kādu no IT specialitātēm. Tomēr, ja programmēšana un eksaktās zinātnes nav tas tuvākais, tad būs ļoti grūti šo profesiju "iemācīties". Uz to jābūt “ķērienam”, jo konkurence šajā jomā ir ļoti sīva un, ja nebūs ļoti laba loģiskā domāšana vai spēja apgūt jaunās tehnoloģijas pašmācības ceļā, tad var nākties nokļūt šīs nozares zemākajos slāņos. Mūsdienās IT profesiju ir tik daudz, ka gan to pienākumi, atbildība un arī atalgojums atšķiras pat desmitkārtīgi.”

Skolotājas pamudinājums

“Mūsdienu mainīgajā pasaulē profesijas rodas no jauna un izzūd, taču ir vairākas profesijas, kuras būs pieprasītas vēl diezgan ilgi. Analizējot darba tirgus perspektīvas, futurologi jeb nākotnes pētnieki kā perspektīvas nākotnes profesijas nosauc tādas kā kosmiskā tūrisma gidi, laika apstākļu kontrolieri, nanotehnoloģiju speciālisti, lidojošo automobiļu vadītāji un citas salīdzinoši jaunas profesijas. Visos pētījumos norādīts, ka datorsistēmu un datortīklu administratori, informācijas tehnoloģiju speciālisti, kā arī programmētāji viegli atradīs darbu, jo datorus izmanto arvien plašāk. Tiesa gan, lai kļūtu par labu datorikas vai robotikas speciālistu, mācībām būs jāvelta ilgs laiks un visu laiku vajadzēs iegūtās zināšanas pilnveidot. IT jomas speciālistus - programmētājus, informācijas tehnoloģiju izstrādātājus un administratorus – piedāvājot ļoti konkurētspējīgu atalgojumu, vēlas atrast Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Polijā, Krievijā, Anglijā. Nepieciešamība pēc informācijas tehnoloģiju inženieriem un analītiķiem Luksemburgā divos gados ir pieaugusi divas reizes. IT jomā strādājošajiem ir tā priekšrocība, ka viņi var strādāt jebkurā pasaules vietā, bet darba devējs atrasties pavisam citā kontinentā. Ieskatīsimies nākotnē: jūs esat kļuvis par programmētāju, dzīvojat Gulbenes novadā, darba devējs atrodas ASV, un jūs saņemat atalgojumu, sākot no 2500 ASV dolāriem mēnesī. Vai vilinoša perspektīva? Datori, internets, viedierīces ir mainījuši savstarpējās komunikācijas veidus, biznesa virzību un turpina to darīt vēl joprojām. Jo vairāk attīstās tehnoloģijas, jo vairāk IT speciālistu – programmētāju, drošības speciālistu, datorsistēmu administratoru būs pieprasīti. Pirms 20 gadiem Stīvs Džobss ir teicis: “Ikvienam vajadzētu mācīties programmēt, jo tā iemāca cilvēku domāt.” Datoriskā domāšana ir jauns domāšanas vieds, kas nozīmē prasmi sadalīt lielas problēmas sīkākās, vieglāk atrisināmās. Tajā pašā laikā katra problēma netiek atsevišķi izdalīta, bet viss tiek skatīts vienotā veselumā. Programmēšanas prasmes attīsta kritisko domāšanu, kā arī liek problēmas risināt radoši. Īslandē bērni programmēšanu skolā mācās jau no 5 gadu vecumā, tāpēc viņu mācību sasniegumi ir augstāki nekā visā pārējā Eiropā. Arī attīstītākās Eiropas valstis skatās uz šo Īslandes pieredzi un sāk ieviest savā izglītības sistēmā programmēšanu maziem bērniem.” (Skolotājas Ingas Savickas viedoklis)

Skolas pieredze un JPS (Jauno programmētāju skola)

Skolēniem ģimnāzijā jau trešo gadu ir dota iespēja mācīties programmēt, apgūstot mācību materiālus portālā startit.lv, ko, kopīgi sadarbojoties, veidojuši programmēšanas un pedagoģijas speciālisti. Pamatiemaņas programmēšanā skolēni apgūst, apmeklējot Jauno programmētāju skolas nodarbības Valmierā, kur reizi mēnesī ar viņiem radoši strādā Latvijas universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis. Ar 2015.gadu skola iesaistījusies arī jaunā informātikas mācību standarta aprobēšanā, kur ļoti daudz tēmu veltītas programmēšanas pamatu apguvei.

Skolēnu viedoklis

Ģimnāzijā datoriku padziļināti apgūst 7. klases skolēnu grupa. Viņi uzskata, ka apgūt šo priekšmetu ir vērtīgi, jo var iemācīties daudz jauna, dzīvē tas var noderēt un tā ir iespēja pilnveidot sevi. Savas prasmes skolēni ir izmantojuši ne tikai stundās, bet arī brīvajā laikā un sadzīvē. Skolēni iesaka šo priekšmetu izvēlēties apgūt, jo tas ir interesanti un noderīgi.

Informāciju sagatavoja skolotāja Maija Skopāne,
Gulbenes novada valsts ģimnāzija