Kad līdz jaunajam mācību gadam ir atlikusi vien nedēļa, Gulbenes kultūras centrā 24.augustā uz mācību gada sākuma konferenci pulcējās Gulbenes novada pedagogi.

Pēc Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Andra Apinīša un Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Arņa Šķēla konferences atklāšanas svinīgajām uzrunām pētnieks Miķelis Grīviņš īsumā iepazīstināja auditoriju ar pētījuma rezultātiem, kas tapa trīs gadu garumā nu jau realizētā projekta “Globālās izglītības sabiedrības veidošana” ietvaros. Katru gadu tika aptaujāti vairāk nekā 200 pedagogi un 500 skolēni no visām novada skolām.

“Katra skola ir atšķirīga, taču ikdienišķās situācijas visiem ir līdzīgas. Pētījums atklāja, ka skolēni, kuri ir iesaistīti kādās norisēs vai izjūt piederības sajūtu skolai, vietai vai valstij, visus procesus vērtē augstāk – pozitīvāk. Tāpēc skolotājiem ir mērķtiecīgi jāstrādā uz skolēnu iesaistīšanu un jādomā arvien jaunas iesaistes formas, kuras būtu pieejamas un interesantas visiem audzēkņiem. Skolēniem un skolotājiem biežāk vajadzētu runāties savā starpā ne tikai par obligāti apgūstamo mācību vielu, bet arī par to, kāda ir skola, kurā viņi strādā un mācās. Tas mazinātu plaisu starp viņiem. Tāpat ieteiktu paskatīties uz savu skolu kritiskāk, jo anketas parāda to, ka gan pedagogi, gan skolēni ļoti augstu vērtē to, kas notiek viņu skolā, bet visu ārpus tās notiekošo – uzkrītoši zemāk,” pētījuma rezultātus komentēja M.Grīviņš.

Savukārt par lauku skolu pārvaldību depopulācijas apstākļos Latvijā un Norvēģijā un piemēriem no pētījuma par lauku skolām runāja pētniece Inese Šūpule.

Tradīcija šajās konferencēs ir pedagogu darbs grupās, kurās šoreiz tika diskutēts par trim tēmām – “Kā definēt, kas ir maza skola? Mazās skolas – par un pret”; “Aktuālie izaicinājumi izglītības iestādēm: finansējums, audzēkņu skaits un sadarbība ar vecākiem”; “Izglītības iestāžu iespējas un attīstība”.

Konferences otrās daļas iesākumā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Alūksnes filiāles vadītāja Anita Pētersone iepazīstināja ar filiāles aktualitātēm un izglītības programmu piedāvājumu 2016./2017.mācību gadā.

Arnis Šķēls sniedza atskatu uz paveikto izglītības jomā aizvadītajā mācību gadā, kā arī informēja par aktualitātēm 2016./2017.mācību gadu uzsākot. Piemēram, starp novitātēm pirmsskolā jāmin kursi (nometne) par efektīvu mācīšanos pirmsskolas pedagogiem; “FasTracKids” programmas aprobācija Gulbenes 1. PII; metodisko dienu satura veidošana, balstoties uz metodisko izstrādņu skates rezultātiem. Tika uzsvērts arī pašvaldības paveiktais atbalstam pedagogiem un izglītības iestādēm:

  • atbalsts izglītības iestāžu iesaistei projektos;
  • atbalsts talantīgo skolēnu darbībai (naudas balvas olimpiāžu uzvarētājiem un interešu izglītības kolektīviem);
  • pedagogu profesionālā pilnveide novadā uz vietas;
  • ieviestas stipendijas vidusskolēniem;
  • sadarbība ar uzņēmumu SIA “Avoti SWF” - dāvanu kartes katram 1.kl. skolēnam EUR 25 apmērā + veikala “Globuss” bonusa karte EUR 5 apmērā, sadarbība ar uzņēmumu SIA “Avoti SWF” skolēnu karjeras izglītībā;
  • sadarbība ar Vācijas Zīgenas pilsētas “Lauvu klubu” un Fridhelma Flūga ģimeni stipendiju 12.kl. beidzējiem piešķiršanā;
  • pašvaldības atbalsts izglītības programmu īstenošanā;
  • pašvaldības atbalsts novada metodisko apvienību darba organizēšanā, pieredzes apmaiņā;
  • piemaksa pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem;
  • pašvaldības noteiktā kārtība mācību materiālu un IT iegādei skolām;
  • peldētapmācības nodrošināšana;
  • finansējums Uzdevumi.lv novada vispārizglītojošo skolu 9.un 12.klašu skolēniem;
  • pusdienu izdevumu segšana pamatskolas posmā;
  • finansējums bērnu un jauniešu vasaras nometnēm;
  • finansējums jauniešu aktivitātēm.

Aktuāls ir jautājums par pedagogu darba samaksas modeli un pašvaldības līdzfinansējumu.

Ja ielūkojas statistikā, tad arī šogad tā rāda, ka skolēnu skaits turpina samazināties. Pieejamie dati uz 2016.gada 22.augustu parāda, ka pašreizējais skolēnu skaits 1.-12.klasēs ir 2129, kas ir par 76 skolēniem mazāk nekā 2015.gada 1.septembrī. Skolēnu skaits 1.klasēs ir 176 (uz 22.08.2016.), kas ir par 10 mazāk, nekā aizvadītajā gadā. Savukārt bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs un skolu pirmsskolu grupās uz 22.augustu ir 923, kas ir par 13 mazāk nekā pērn.

“Prioritārie virzieni izglītības jomā ir veicināt izpratni par kompetenču pieejā balstītas izglītības mācību saturu, akcentējot kompetenci “mācīšanās mācīties”. Mērķtiecīgi ir jāintegrē karjeras izglītības jautājumi mācību saturā un procesā, kā arī jāiesaista bērni un jaunieši gatavošanās procesā Latvijas valsts simtgades svinībām, veicinot viņu patriotisko audzināšanu un pašiniciatīvu. Veselību veicinoša skola – tas ir visa pamats,” noslēgumā bilda A.Šķēls.

Šogad Gulbenes novada pedagogu saimē svinīgi tika uzņemti divi jauni skolotājiLīna Birže, kura strādās Tirzas pamatskolā par angļu valodas skolotāju sākumskolā; Andris Dzērve, kas darba gaitas uzsāks Stāķu pamatskolā par mājturības un tehnoloģiju skolotāju 5.-9.klasēm, Apsveikumus saņēma arī jaunā Stāķu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sintija Ločmane.

Ar Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu pasākumā apbalvoja Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktori Lidiju Ķeķeri par nozīmīgu darba ieguldījumu izglītības jomā; K.Valdemāra pamatskolas skolotāju Lailu Medni par nozīmīgu pedagoģiskā darba ieguldījumu izglītības jomā.

Gulbenes novada domes Atzinības raksti piešķirti Anitai Zadiņai, Stāķu pamatskolas skolotāja, par pašaizliedzīgu, ilggadīgu pedagoģisko darbu un Vijai Pušķei, Gulbenes 3.pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” vadītāja, par nozīmīgu ieguldījumu iestādes tēla popularizēšanā novada un valsts līmenī.

Konferences noslēgumā muzikālus priekšnesums sniedza Lejasciema vidusskolas vokāli instrumentālais ansamblis „Deep silence” (vadītājs Juris Ivanovs), kas Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivālā-konkursā „No baroka līdz rokam” finālā ieguva I pakāpi.

Gunta Krevica,
Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste