Pie Alūksnes dzīvnieku patversmes

Vai Tu zini to sajūtu, kad uzkāp augstākajā kalnā, apsēdies zālē un ieelpo pasauli? Kad it visur kur veries redzi sevi; jūti dzīvi, un šķiet, vari visu, it VISU!? Nav nozīmes, cik liels vai mazs, cik tev gadu, cik matu uz galvas un vai tie jau ar rudens salnas baltumu. Tu tikai veries un baudi, tev iešaujas prātā vistrakākās idejas, un Tu apsēdies kalna galā un laidies lejā pretim dzīvei, Tu to izjūti! Es zinu un arī vecākās sagatavošanas grupiņas “Zaķēni ”bērni un vecāki zina! Antuāns de Sent Ekziperī reiz rakstīja, ka pieaugušajiem interesē tikai skaitļi, un viņam ir taisnība, jo, ja es stāstīšu, cik brīnišķīgs ir Alūksnes ezers no gaisa tiltiņa, cik nostalģiski un patiesi tas uzlūko cilvēka sirdi, viņi nesapratīs. Taču, ja es teikšu, ka Alūksnes ezera platība ir 15,437 km², tas ir ieapaļš, lielākais dziļums - 15,2 m, tad viņi iesauksies-vooov!
Ar šādām emocijām mēs dzīvojam pēc svētdienas brauciena uz Alūksnes dzīvnieku patversmi. Un, lai arī viss nenoritēja tik gludi kā iecerēts, mēs spējām atrast un baudīt it visu skaisto, ko mums šī diena sniedza. Patiesībā, tā sākās kā neparasti-parasta svētdiena, kad viena dzīvi mīloša grupiņa un vecāki (daži ar ģimenēm) sapulcējās, lai dotos atbalstīt Alūksnes dzīvnieku patversmi “Ūsas un Astes”. Pa ceļam ieēduši audzinātāju sarūpētos kēksiņus, ar dāvanu kastēm, kuras pilnas ar barību mūsu mazajiem draugiem un gaišām domām, nonācām galamērķī, kur mūs lepni sagaidīja kārumnieks kaķis. Šeit gan jāiestarpina liels un mīļš paldies visām Gulbenes 3PII “Auseklītis” grupiņām, vecākiem un lieliskajiem darbiniekiem, kuri ziedoja barību gan lieliem, gan maziem kaķiem un suņiem.
Bērniem bija iespēja pa “atslēgas caurumu” ielūkoties patversmes dzīvnieku ikdienā. Tad sekoja gājiens cauri visai Alūksnei, kura laikā ikvienam bija iespēja izvest pastaigā kādu no patversmes suņukiem. Bērni ar sajūsmu to arī izbaudīja, kamēr vecāki baudīja skatu, kurš mūs priecēja ar rudenīgām vēsmām. Alūksnes otrā galā mūs sagaidīja priecīgi saimnieki, treneri un viņu mīluļi - suņi! Daži no tiem mūsu pašu Latvijas čempioni. Bērnu sajūsma nebija slāpējama, un arī mēs, pieaugušie, ļāvām vaļu emocijām, jo kurš gan vēl tā spēj atraisīt, ja ne mūsu mazākie draugi? Tālāk jau devāmies visi kopā. Un tā nu mēs cēli soļojām atpakaļ uz dzīvnieku patversmi cauri Alūksnes pils parkam, kurš mūs priecēja ar varavīksnes strūklakām un prātu reibinošu rudens smaržu. Ikvienam bija iespēja uzrāpties kalnā pie gaisa tiltiņa vienkārši baudīt mirkli un būšanu kopā! Tālāk mūsu ceļš aizvijās līdz astaiņu un ūsaiņu mājām, kur Latvijas čempion suņi mūs priecēja ar paraugdemonstrējumiem. Noslēgumā piepildījām izsalkušos vēderus ar gardām desiņām, tomātiem, gurķīšiem un citiem kārumiem. Neaizmirsām arī par mūsu četrkājainajiem ceļabiedriem - arī viņi tika pie gardumiem. Vēl bērniem bija iespēja nokrāsot kaķiem mājiņas, ko kopā ar tētiem un mammām no rīta sameistarojām. Tā nu diena bija aizvadīta. Saguruši, bet laimes pilni varējām doties mājās.  Lai arī Tev burvīga dzīve!

Arnita Medne, Gulbenes 3.pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” “Zaķēnu” grupas audzinātāja