ruciens Gulbenes bērnu bibliotēka vēlas atzīmēt rakstnieka  Jura Zvirgzdiņa dzimšanas dienu. Rakstnieks tomēr ir sasniedzis 75 gadu vecumu, taču nav zaudējis spēju brīnīties un lieliski fantazēt. To pierāda viņa pašas jaunākās bērnu grāmatas – Miega pasaka, Ziemas pasaka, Lauvas rūciens un pati, pati jaunākā nesen iznākusī grāmata Eņģelīša ceļojums.

Un kā gan bibliotēkā var atzīmēt rakstnieka dzimšanas dienu? Protams, lasot viņa grāmatas – stāstus, pasakas. Tāpēc, Gulbenes bērnu bibliotēka pasludina februāri par Jura Zvirgzdiņa grāmatu mēnesi un aicina skolēnus uz priekšā lasīšanas stundu Lauvas rūciens.

Aicinām sākumskolas skolotājas kopā ar savu klašu kolektīviem februārī nākt uz bibliotēku un klausīties rakstnieka pasakas priekšā lasīšanas stundā Lauvas rūciens.

Pats rakstnieks par lasīšanu ir teicis, ka “katra lasīšana ir aizņemšanās”.  Tas, manuprāt, labi raksturo rakstnieka darbus, jo tos lasot lasītājs ārkārtīgi daudz uzzina – aizņemas zināšanas.

Stundas notiks bērnu bibliotēkas telpās. Gaidām, ka skolotāji iepriekš pieteiksies, zvanot – 64473266, rakstot – vai atnākot uz bibliotēku darba laikā plkst.11:00-18:00.

Informācija par rakstnieku

Zvirgzins un tobiass titulbilde 720x360 Rakstnieks Juris Zvirgzdiņš dzimis 1941. gadā 13.februārī Rīgā, Torņkalnā.

 Studējis Latvijas Valsts Universitātē Vēstures un filoloģijas fakultātē. Strādājis par redaktoru grāmatu apgādos, pašlaik – brīvais publicists. Literatūrā Juris Zvirgzdiņš ienāk 1982. gadā. Rakstījis lugas, miniatūras, stāstus un esejas. Romāna „Fon Mērkatces kunga memuāri” (2003) autors. Jura Zvirgzdiņa darbi tulkoti krievu, angļu, itāliešu, lietuviešu un citās valodās. Kopš 80. gadiem raksta bērniem. 1999. gadā viņa pirmā grāmata bērniem – piedzīvojumu romāns-pasaka „Reiz senos laikos Kurzemē” – iegūst 2000. gada pavasara balvu par labāko oriģinālliteratūras darbu bērniem un arī Pastariņa prēmiju (2001). Savukārt nākamais – garais stāsts-pasaka „Bebru atgriešanās” (2001) – iegūst 2002. gada balvu literatūrā bērniem. 2009. gadā Juris Zvirgzdiņš otro reizi saņem Pastariņa prēmiju par grāmatām „Mūsu Latvija”, „Knorke jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu” un „Konteineru meitenīte Rudīte”. Par grāmatām „Mūsu Latvija”, „Pele, punkts un Gūtenbergs” un ieguldījumu latviešu bērnu literatūras attīstībā 2009. gadā saņēmis arī starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Sarakstījis vēl šādas grāmatas bērniem: „Tobiasa blēņu stāsti”, „Tobiass dodas pasaulē”, „Franklina cepure”, „Pēdējais Pūķis un Artūrs Uū!”, „Lāča Bruņa medības”.

Arī Gulbenes novada bibliotēkā ir liels Jura Zvirgzdiņa grāmatu klāsts. Sevišķi bērnu bibliotēkā. Pavisam pie mums ir 25 rakstnieka bērnu grāmatas. Daudz grāmatu ir par mazo, taču gudro lācīti Tobiasu.

Juris Zvirgzdiņš par Tobiasa biogrāfijas pirmsākumiem: „Ne es, ne arī pats Tobiass nezina, no kurienes un kāpēc cēlies tas vārds – Tobiass. Tobiass – un punkts, vairāk nekā cita nevajag. Es taču arī nezinu, kāpēc mans vārds ir tieši Juris. Tobiasu man 1993. gadā uzdāvināja māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Vispār viņš ieradies no rotaļļietu salona „Paija”. Vēlāk viņam ir atradušies vairāki brāļi vai varbūt brālēni, īsti nevar saprast, arī nākuši no „Paijas”, no kuriem viens dzīvo pie Irbes Treiles. Pirms gadiem pieciem Tobiass sastapās ar savu radagabalu – tad bija apkampieni, aizkustinājums, bezmaz asaras un tā tālāk. Kā jau starp sen neredzētiem radiniekiem.”

Interesanti bija uzzināt, ka rakstnieks atbilst klasiskajiem priekšstatiem par to, kādam jābūt īstam rakstniekam. Datora viņam nav, e-pastu viņš nelieto, par interneta piedāvātajām iespējām viņam priekšstats gan ir, bet visai aptuvens. Toties ir ļoti daudz aprakstīta, vēl vairāk – pagaidām neaprakstīta papīra.

Solvita Lībere,
Gulbenes bērnu bibliotēkas vadītāja