Tirzas amatierteātris “Mūžam tavs” un jauniešu teātra studija “Miljons” režisores Aldas Albertes vadībā ir iestudējusi izrādi par novadnieku Marisu Vētru “Ak, Maris, ilgu nemiers nenorimst!”. Izrādes tekstuālo daļu dramatizējusi režisore, izmantojot M.Vētras grāmatas “Rīga toreiz” un “Mans Baltais nams”.

Izrādes pamatideja smelta no paša slavenā novadnieka, jo būt latvietim Marisam Vētram bija pats svarīgākais visu mūžu.

Pirmizrādi iestudējums piedzīvoja 15. aprīlī Cesvaines pilī. Senlaicīgā vide radīja īpašu sajūtu daudzajiem skatītajiem. Uzvedums, kas veidots vēsturiski precīzi gan darbojošos personu, gan notikumu ziņā, lieliski iezīmēja pagājušā gadsimta 20. gadu atmosfēru, kad M.Vētra studēja Rīgā, konservatorijā un devās papildināties mūzikas zinībās uz Itāliju. Uzveduma noslēguma aina, kad M.Vētra, iebraucot no Itālijas Rīgā, VI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā, satiek Tirzas jaukto kori (kurš tālajā 1926.gadā koru cīņās diriģenta K. Dzelzkalna vadībā ieguva Sudraba kausu) ir patiesa latviskuma, patriotisma un savas dzimtās vietas mīlestības pilna. Un tajā brīdī visi bija lepni par tirzmaliešu lielo Latvijas kā inteliģences un mūzikas zemes sajūtas radīšanu.

Pēc izrādes žūrijas eksperti – Smitenes Tautas teātra režisors Agris Māsēns un Valmieras teātra aktrise Lelde Kalēja – teica, ka sen viņus neviena izrāde (pat profesionālā teātra!) nav tik ļoti uzrunājusi un aizkustinājusi līdz sirds dziļumiem kā šī. A.Māsēns vairākkārt uzsvēra, ka šobrīd Latvijā vajag vairāk runāt par latviešu tautas dziļajām inteliģences, mūzikas, mākslas saknēm un ka tirzmalieši spējuši savā izrādē parādīt indivīdu gaišo mērķtiecību dzīvē un kopā – tautas jēgpilnumu. Lokālpatriotisms augstākajā pakāpē, par kuru vajag un vajag runāt, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Izrādē ļoti veiksmīgi E.Alberts atveidoja M. Vētru un precīzi tika attēlotas arī citas 20.gs. latviešu personības – J.Vītols , Irbītis, V.Grēviņš, J.Vītiņš, E.Benjāmiņa u.c. Talantīgi A. Alberte iesaistījusi izrādē visu paaudžu tuvus un tālus tirzmaliešus, rodot azartu, patiesu kopā būšanas prieku un iedvesmojot skatītājus.

Lomās iejutās: Mariss Vētra - Edvarts Alberts , Jānis Vītiņš - Artūrs Pūpols, Edmunds Šmits - Rihards Valters, Jāzeps Vītols - Mārcis Mūrnieks, Irbīts - Jānis Špīss, Valdis Grēviņš - Vilnis Manguss, Anna Grēviņa - Daiga Manguse, Līvija Puriņa - Estere Graumane, Paula Līcīte - Undīne Graumane, Amanda Rebāne - Asnāte Zirne, Adele Pulciņa - Aisma Graumane, Emīlija Benjamiņa - Juta Treija, Ada Benefelde - Inese Markova, Ilma Briede - Inga Zomerovska, Tērpu pārzine - Ligita Zvirbule, Mājkalpotājas - Ingrīda Lindenberga un Liene Apine, kā arī Marisa talanta pielūdzējas- Lelde Jēgere, Jolanda Larionova, Emīlija Treija, Megija Sirmule un Avīžzēni - Roberts Manguss, Normunds Griestiņš, Armands Griestiņš . Par muzikālais noformējums izrādē rūpējās Inga Zomerovska un Ainārs Melbārdis, gaismoja- Māris Salmanis.

Ticu, ka šī Tirzas amatierteātru izrāde piedzīvos vēl daudzas uzstāšanās dažādās pilīs un kultūras namos un šajā, M.Vētras 115. jubilejas gadā, skatītāji meklēs iespēju redzēt izrādi, tā patiesi iedvesmojoties savai latviskajai pārliecībai.

 

 

Mariss Vētra, īstajā vārdā Morics Blumbergs, dzimis 1901. gada 19. jūlijā Tirzas pagasta Dārtas muižā lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijā. 1918. gadā viņš piedalījās Brīvības cīņās, pēc tam studēja filozofiju Latvijas Universitātē un tautsaimniecību Frankfurtes un Berlīnes universitātē.

Pēc atgriešanās Latvijā viņš 1921. gadā bija aktieris Liepājas teātrī, 1922. gadā savu vārdu nomainīja uz Mariss Vētra. 1922. - 1923. gadā viņš dziedāja Latvijas Nacionālajā operā un studēja Latvijas konservatorijā, pēc kuras beigšanas ar Latvijas Kultūras fonda studiju pabalstu 1925. gadā papildinājās Itālijā. Mariss Vētra bija solists Latvijas Nacionālajā operā no 1927. gada, pēc 1929. gada dziedāja arī Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas operteātros. Lielu ievērību guva ar populāru dziesmu ierakstiem Bellaccord Electro skaņuplatēs.

Otrā Pasaules kara beigās 1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur strādāja par Stokholmas ostas strādnieku. 1946. gadā viņš pārcēlās uz Kanādu, kur bija Jaunskotijas opersabiedrības (Nova Scotia Opera) dibinātājs Halifaksā. Kanādā viņš nodibināja arī Latviešu Palīdzības asociāciju (Latvian Relief Association), kas 1950. gadā kopā ar Kanādas latviešu nacionālās apvienību izveidoja Latviešu Nacionālo apvienību Kanādā.

1953. gadā Mariss Vētra izveidoja savu studiju Toronto, pēc 1954. gada viņš nodevās rakstniecībai un izdeva vairākas autobiogrāfiskas grāmatas. Miris 1965. gada 24. decembrī Toronto, apbedīts vietējā latviešu kapsētā.

E. Siļķēna