Logo Divi Juliji web

Gulbenes novada pašvaldība sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju šovasar, 27.-28.jūlijā, Gulbenes pilsētas svētku ietvaros organizē pirmo starptautisko tekstilmākslas festivālu „Divi Jūliji”, kas būs veltīts novadniekiem un Latvijas lietišķās mākslas meistariem – Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874 – 1970).

Mākslinieku darbos redzamas latviešu tautas ornamenta tradīcijas, austrumu tautu un Kaukāza paklāju kompozīcija, rakstu motīvi. Viņu prasmes balstās meistarībā, kopīgā un atšķirīgā meklējumos jaunam ornamentam.

Festivāls tiks organizēts piecos blokos, apdzīvojot teju visu Gulbenes vēsturiskā centra teritoriju un piedāvājot aktivitātes visai ģimenei.

ZINĀŠANAS 27.jūlijā Vecgulbenes muižā notiks starptautiska zinātniska konference „Divi Jūliji. Pirmie cīruļi” par J.Madernieka un J.Straumes personībām, daiļradi un dažādiem mākslas aspektiem. Konferencē uzstāsies lektori no Latvijas, Gruzijas, Lielbritānijas un Irānas ar šādām tēmām: „Jūlija Straumes kolekcija Tbilisi Tautas mākslas muzejā” (Gruzijas Tbilisi tautas mākslas muzeja direktore Irina Košoridze); „Persiešu paklāju motīvi un elementi” (mākslas vēsturnieks, eksperts Irānas Tebrīzas Islāma mākslas universitātē Karims Mirzaee);  „Jaunatklāt tradīcijas – Jūlijs Madernieks. Atpakaļ nākotnē – Jūlijs Straume” (Lielbritānijas Sentendrūsas Universitātes mākslas vēstures skolas vecākais lektors Džeremijs Hovards); „Latvijas ornamenta meklējumos” (vēstures zinātņu doktors, Ekonomikas un Kultūras augstskolas docents Imants Ļaviņš); „Persiešu un baltu rakstu salīdzinājums” (Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Ieva Krūmiņa); „Jūlija Madernieka grafiskā dizaina rokraksts kā spilgta un neatņemama mākslinieka radošās darbības izpausme” (Dizaina un dekoratīvās mākslas muzeja mākslas vēsturniece Rūta Rinka).

PRASMES Ikviens interesents varēs piedzīvot „Ekoloģiskas prāta darbnīcas”, kurās Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas pētnieces Anetes Karlsones vadībā varēs krāsot vilnu dabas krāsvielās. Savukārt Madonas novada Sarkaņu Amatu skolas aušanas pulciņa vadītājas, Tautas daiļamata meistares aušanā Ineses Mailītes meistarklasē būs iespēja aust segu P.Viļumsona stellēs. Viktora Ķirpa Ates muzeja speciālistu meistardarbnīca „No aitas sprogas līdz vilnas dzijai” piedāvās vilnas vērpšanu, plucināšanu, kāršanu, šķeterēšanu. Limbažu muzejs būs sarūpējis izstādi „No vilnas līdz dzijai” un lekciju-stāstījumu „No vilnas līdz dzijai” par aitu, vilnu, dziju, no kāda un kāpēc.

TRADĪCIJAS Svarīga ir arī zināšanu un prasmju nodošana, tāpēc tiks organizēta meistarklase „Tradicionālās vilnas veltnēšanas tehnikas, pirtslietu darināšana” un Latviešu tautas lietišķās mākslas meistaru darbu izstāde „Es izaudu gultas deķi zaļu ziedu rakstiņiem”, kurā būs aplūkojamas tautas lietišķās mākslas studiju “KALME” (Alūksne), „SMILTENE” (Smiltene) un „SAGŠA” (Gulbene) segas.

RADOŠUMS Festivālu papildinās mākslas plenērs „Mana Vidzeme”, kurā piedalīsies 15 profesionāli mākslinieki no Latvijas un būs vairākas glezniecības meistarklases. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji un Maģistra programmas studenti-meistari piedāvās meistardarbnīcas „Eksperimentālo paklāju darbnīca” un „Netradicionālo paklāju darināšanas paņēmieni”. Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras un Dizaina nodaļas pasniedzēji un maģistrantūras studenti sarīkos savu darbu izstādi, kas tapuši studiju procesā pētot un izmantojot J.Straumes un J.Madernieka atstāto kultūras mantojumu. Interesantas būs arī Rīgas Porcelāna muzeja porcelāna apgleznošanas darbnīcas.

BAUDAS Sirdij un dvēselei festivāla apmeklētājiem tiks piedāvātas latviešu un citu tautu kolektīvu uzstāšanās (Gulbenes novada folkloras kopas, Rīgas Vācu kultūras biedrības un Dobeles Vācu kultūras biedrības kolektīvi). Neatņemama sastāvdaļa būs arī amatnieku tirgus un tematiskas gastronomiskas aktivitātes.

„Kamēr vien cilvēks cilvēkam nodos senču gudrībā balstītās tradīcijas, tikmēr mēs būsim mentāli spēcīgi un nesaplūdīsim ar globālās pasaules varenumu, bet būsim pilnvērtīgi savā individualitātē, vienlaicīgi papildinot pasaules mākslas tradīcijas. Organizējot festivālu, mēs veicināsim ne tikai Latvijas kultūrvides saglabāšanu un attīstību vietējā un starptautiskā kontekstā, bet arī sabiedrības līdzdalību mūsu valsts kultūrtelpas veidošanā. Pasākuma norisē plānojam iesaistīt tekstilmākslas meistarus, mākslas vēsturniekus, ekspertus, pētniekus, māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm,” atklāj festivāla organizatore, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.

Plašāka informācija par festivālu šeit.

Gunta Kalamane,
Gulbenes novada pašvaldības
vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste