14.jūnijā Gulbenē un Litenē norisinājās piemiņas pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas 75.gadadienai.

Pirmo reizi Litenē tika organizēta starptautiska konference, kas veltīta šai piemiņas dienai. Tajā ar ziņojumiem par 1941.gada represijām Baltijas valstīs uzstājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturnieki, savukārt diskusijās runāja  novadpētnieks Jānis Zvaigzne un Litenē represēto virsnieku meitas Daina Dagnija un Sandra Balča.

Konferenci atklāja ar svinīgu Baltijas valstu karogu ienešanu zālē un himnu dziedāšanu. Uzrunas teica Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis, NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī Gulbenes novada pašvaldības sadarbības pašvaldību pārstāvji no Rietavas Lietuvā un Repinas Igaunijā.

Piemiņas pasākums turpinājās Gulbenes dzelzceļa stacijā, kur pulcējās represētie, Nacionālo bruņoto spēku, Aizsardzības ministrijas, pašvaldības, jaunsardzes, zemessardzes pārstāvji un iedzīvotāji. Klātesošos uzrunāja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis un Gulbenes novada Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Aira Anča. Muzikālus priekšnesumus sniedza Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vīru koris „Tēvija”, NBS Zemessardzes pūtēju orķestris.

Pēc ziedu nolikšanas pie pieminekļa pasākuma dalībnieki devās otrpus stacijai, kur uz perona jau gaidīja jaunieši, turot rokās 100 baltus balonus un lentītes Latvijas karoga krāsās. Turpinot iedibināto skaisto tradīciju, jaunieši kopā ar represētajiem un citiem klātesošajiem pie balona piesēja šo lentīti un, skanot vīru kopas “Vilki” balsīm, palaida balonus debesīs.

Dodoties ceļā uz atceres brīdi Latvijas armijas karavīru piemiņas vietu Litenes kapos, amatpersonas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa Gulbenē.

“Mēs esam lieli un stipri savā mīlestībā uz savu valsti – tik grūti iegūto, tik sāpīgi pazaudēto un atkal atgūto. Mēs esam lepni par savu skaisto no tēviem saņemto zemi. Mēs esam lepni par savu sīksto, izturīgo tautu. Mēs esam stipri paļāvībā uz savu valstsvīru gudrību, uz tālredzību. Mēs esam stipri pārliecībā, ka latvietis – Latvijas armijas virsnieks – nekad vairs nekļūs iekraujamais, pārkraujamais, uzlādējamais svešzemnieka lopu vagonos un Sibīrijas upju kuģos, ka Latvijas virsnieks nekad nezaudēs savu latvisko vārdu un uzvārdu, iegūstot pret to žetonu vai tikai numuru. Mēs ticam, ka dzelzceļa sliedes – spožas un mirdzošas – mūs vienmēr vedīs Eiropas kultūrā, Eiropas pārticībā, bet nekad vairs lielas impērijas tukšos, neapdzīvotos klajumos. Mēs ticam, ka latviešu sievas – mūžīgās gaidītājas – vienmēr sagaidīs savus vīrus mājās, ka latviešu bērni augs savu tēvu mīlestības un gādības pavēnī. Sargājiet Latviju kā māti, kā mīļāko, kā savu acuraugu! Šodien mūs uzrunā Litenes un citur Latvijā pieminekļos iekaltie virsnieki. Sargājiet Latviju! Piemineklī mūsu acu priekšā simboliskā akmens tēlā iekaltais latviešu karavīrs, izaudzis no dzimtās zemes, piekļāvies dzimtajai zemei, mudina mūs vēl un vēlreiz – sargājiet Latviju labāk, nekā mēs to toreiz spējām!,” uzrunas brīdī Litenes kapos teica litenietis, novadpētnieks, grāmatas “Kas ir Litene?” autors Jānis Zvaigzne.

Atceres pasākumu Litenes kapos ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Muzicēja Zemessardzes 52.bataljona ansamblis “Junda”.

Pēc ziedu nolikšanas Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā pie pirms 15 gadiem atklātā ansambļa “Sāpju siena”, kas veltīts nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem, pasākuma dalībnieki devās uz Latvijas armijas karavīru nometnes vietu Litenē. Tur tika noslēgta vasaras armijas nometne jaunsargiem un zemessargiem, savukārt veterāni, karavīri un iedzīvotāji pulcējās pie „Atmiņu ugunskura”. Vakarēšanu ar dziesmām papildināja vīru kopa “Vilki”.

Gunta Krevica,
Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste