ldz tiekas

Aizvadītajā nedēļā Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” valdes loceklis Aldis Kreislers Rīgā tikās ar Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” prezidentu Edvīnu Bērziņu, lai pārrunātu gan šaursliežu dzelzceļa satiksmes attīstības perspektīvas nākotnē, gan dzelzceļa lomu reģionā kopumā.

A.Apinītis īpaši uzsvēra, ka, neraugoties uz kopējās ekonomiskās situācijas svārstībām dzelzceļā, tieši pēdējā pusotra gada laikā Gulbenē pieaugusi aktivitāte un dzelzceļu savas produkcijas transportēšanai izmanto nu jau vairāki reģiona graudu ražotāji, kā arī granulu rūpnīca.

Arī E.Bērziņš akcentēja iekšzemes pārvadājumu pieaugošo nozīmi dzelzceļa darbībā, uzsverot, ka šogad to apjoms jau pieaudzis par 30%. Viņš atzinīgi vērtēja Gulbenes piemēru, norādot, ka ekonomiskās aktivitātes pieaugums ļauj uzņēmumam izvērtēt, kādi atjaunošanas un uzturēšanas darbi jāveic konkrētajā dzelzceļa līnijā.

Līdzās lielās dzelzceļa līnijas darbībai abu novadu pašvaldību vadītājus un SIA “Gulbenes–Alūksnes bānītis”, protams, interesēja turpmākās bānīša attīstības perspektīvas un bānīša darbības finansējums. A.Apinītis un A.Dukulis atzina, ka bānītis nav un nevar būt rentabls projekts, lai gan reģionā tas ir nozīmīgs tūrisma objekts. Bānītis gadā pārvadā ap 20 tūkstošiem pasažieru. Jāpiebilst, ka 10 vēsturiski Gulbenes–Alūksnes bānīša līnijas punkti ir ietverti mobilās aplikācijas “Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad” kartē, kas izveidota par godu 155 gadu jubilejai kopš pirmās dzelzceļa līnijas atklāšanas Latvijā.

E.Bērziņš uzsvēra, ka bānīša darbības finansējums ir komplicēts jautājums, taču risināms patlaban sagatavošanā esošā daudzgadu līguma ietvaros starp Satiksmes ministriju un Valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”. Uzņēmuma redzējums – bānītis kā kultūrvēsturiska vērtība ir saglabājams un tā darbība jāturpina, taču vienlaikus nedrīkstētu par tā uzturēšanu likt papildus maksāt citiem infrastruktūras lietotājiem, tādējādi padarot Latvijas tranzīta koridoru mazāk konkurētspējīgu.

Tikšanās noslēgumā Gulbenes un Alūksnes pašvaldību vadītāji norādīja, ka bānīša darbība dod lielisku iespēju attīstīt kopīgus Igaunijas un Latvijas tūrisma maršrutus, kā arī bānītim un tā nesen rekonstruētajai tvaika lokomotīvei ir unikāla vērtība arī transporta ekspertu un citu interesentu acīs.

Ieva Kustova,
"Latvijas dzelzceļš"