Apstiprināts 2016.gada 29.decembra Gulbenes novada domes sēdē (protokols Nr. 17, 35.§)

GROZĪJUMI

Gulbenes novada domes 2018.gada 22.februāra sēdē (prot.Nr 3, 44.§)

Gulbenes novada domes 2018.gada 29.marta sēdē (prot.Nr 4, 39.§)

Gulbenes novada domes 2018.gada 27.decembra sēdē (prot.Nr 25, 39.§)

Gulbenes novada domes, domes administrācijas, iestāžu
un to struktūrvienību amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 12. un 13.punktu, 41.panta pirmās daļas 2.punktu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu

  1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Nolikums nosaka Gulbenes novada domes (turpmāk tekstā – Domes) priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, izpilddirektora, pašvaldības administrācijas darbinieku, pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītāju un darbinieku (turpmāk tekstā – darbinieku) atlīdzības noteikšanas kārtību, atlīdzības noteikšanas un izmaksas kārtību par deputāta pienākumu pildīšanu, atlīdzību par darbu komisijās un darba grupās.

1.2. Šis Nolikums nenosaka darba samaksas, izņemot 7.7.punktā minēto piemaksu un 11.1.5. punktā minēto naudas balvu, un atvaļinājuma pabalsta noteikšanas kārtību izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem.

1.3. Atlīdzību šī nolikuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šī nolikuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā nolikumā noteikto izdevumu segšana.

1.4. Darba samaksu domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam, domes izpilddirektoram, iestāžu vadītājiem, kā arī atlīdzību deputātiem, komisijām, valdēm, padomēm un darba   grupām nosaka ar Domes lēmumu.

Domes administrācijas amatu sarakstu un darba samaksu nosaka domes izpilddirektors,   ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk tekstā – Atlīdzības likuma), Darba likuma un šī nolikuma noteikumus.

Pašvaldības iestāžu amatu sarakstu un darbinieku darba samaksu nosaka katras iestādes vadītājs, ņemot vērā domes priekšsēdētāja apstiprināto darbinieku novērtēšanas un atlīdzības noteikšanas kārtību, atlīdzībai iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros, saskaņojot ar domes izpilddirektoru.

1.5. Darbiniekam, kurš amata (darba) pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), mēnešalgu izmaksā proporcionāli amata vai pienākumu pildīšanas laikam.

  1. Atlīdzība domes priekšsēdētājam un domes priekšsēdētāja vietniekam

2.1. Domes priekšsēdētāja amats ir algots. Domes priekšsēdētāja mēnešalgu nosaka ar domes lēmumu, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu novadā, teritorijas lielumu, iestāžu skaitu, un Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, piemērojot koeficientu 2,87. Mēnešalga tiek noapaļota pilnos euro.

2.2. Domes priekšsēdētāja vietnieka amats ir algots. Domes priekšsēdētāja vietnieka mēnešalgu nosaka ar domes lēmumu, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu novadā, teritorijas lielumu, iestāžu skaitu, un Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, piemērojot koeficientu 2,57. Mēnešalga tiek noapaļota pilnos euro.

2.3. Piemaksas, prēmijas, naudas balvas, atvaļinājuma pabalsta apmēru, atmaksātu papildatvaļinājuma dienu skaitu līdz 10 (desmit) darba dienām domes priekšsēdētājam nosaka Dome.

2.4. Piemaksas, prēmijas, naudas balvas, atvaļinājuma pabalsta apmēru, atmaksātu papildatvaļinājuma dienu skaitu līdz 10 (desmit) darba dienām domes priekšsēdētāja vietniekam nosaka Dome vai domes priekšsēdētājs.

2.5. Domes priekšsēdētājam un domes priekšsēdētāja vietniekam izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

2.6. Domes priekšsēdētāja un domes priekšsēdētāja vietnieka nāves gadījumā ģimenes loceklim vai personai, kura uzņēmusies deputāta apbedīšanu, izmaksā vienreizēju pabalstu deputātam noteiktās mēnešalgas apmērā Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” noteiktajā kārtībā.

2.7. Dome var apdrošināt domes priekšsēdētāja un domes priekšsēdētāja vietnieka veselību atbilstoši nolikuma 3.7.6.apakšpunkta noteikumiem.

2.8. Domes priekšsēdētājam un domes priekšsēdētāja vietniekam izmaksā atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums) noteiktajos gadījumos.

2.9. Dome izvērtē vai domes priekšsēdētājam un domes priekšsēdētāja vietniekam ir nepieciešamība paaugstināt kvalifikāciju un pieņem lēmumu par nosūtīšanu paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos (t.sk. semināri, lekcijas, vairāku dienu kursi, mācību komandējumi u.c.) Latvijā vai ārvalstīs.

  1. Atlīdzība deputātiem

3.1. Domes deputātiem par deputāta pienākumu pildīšanu mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam, nosakot darba stundas likmi EUR 6,68 apmērā.

3.2. Deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, saņem atlīdzību par nostrādāto stundu skaitu   mēnesī, piedaloties domes, tās komiteju, komisiju, darba grupu sēdēs un atlīdzību par citu deputāta pienākumu pildīšanu.

Deputātam, kurš ieņem algotu amatu domē vai kādā tās iestādē, atlīdzina par nostrādāto stundu skaitu mēnesī, piedaloties domes, tās komiteju komisiju, darba grupu sēdēs vai par citu deputāta pienākumu pildīšanu ārpus noteiktā darba laika, nosakot piemaksu pie mēnešalgas. Piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt 20% no mēnešalgas. To ik mēnesi var noteikt domes priekšsēdētājs ar rīkojumu.

3.3. Svītrots (27.12.2018., prot.Nr 25, 39.§)

3.4. Deputātu darba laika uzskaiti domes un komiteju sēdēs organizē domes Administratīvi juridiskā nodaļa vai cits domes administrācijas darbinieks, kurš atbildīgs par komitejas sēžu   protokolēšanu. Darba laika uzskaiti domes izveidoto komisiju, darba grupu sēdēs organizē tās priekšsēdētājs vai sekretārs, sēžu protokolos norādot norises laiku un ilgumu stundās, kā arī klātesošo deputātu vārdisko uzskaitījumu. Gadījumos, kad netiek rakstīts protokols, var iesniegt citu darba laiku uzrādošu dokumentu (akts, atskaite, stundu grafiks, tabula) (1.pielikums).

Komiteju un komisiju atbildīgie darbinieki vai protokolisti līdz katra mēneša priekšpēdējai darba dienai iesniedz domes Finanšu un ekonomikas nodaļā rakstveida informāciju par deputātu faktiski nostrādātajām stundām.

3.5. Domes Finanšu un ekonomikas nodaļa aprēķina atalgojumu 1 reizi mēnesī un izmaksā to tuvākajā algas dienā.

3.6. Deputātam ir tiesības, iesniedzot domes priekšsēdētājam rakstisku paziņojumu, atteikties no atlīdzības.

3.7. Deputātam, saskaņā ar Atlīdzības likuma nosacījumiem un Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumiem Nr. 565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – Noteikumi par sociālajām garantijām) noteikto kārtību un apmēru, iesniedzot dokumentus:

3.7.1. sakarā ar komandējumu veic apdrošināšanu un kompensē transporta izdevumus;

3.7.2. kompensē izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu deputāta pienākumu izpildei līdz 21,34 euro mēnesī;

3.7.3. kompensē transportlīdzekļa nolietojumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumus, ja deputāta pienākumu izpildei nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu vai pašvaldības transportlīdzekli un tiek lietots savā īpašumā vai valdījumā esošs transportlīdzeklis, līdz 55,00 euro mēnesī;

3.7.4. sedz kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumus, ja domes priekšsēdētājs norīko deputātu uz apmācībām, kas nepieciešamas deputātam pienākumu veikšanai domē vai domes komisijās;

3.7.5. kompensē zaudējumus, kas, sakarā ar deputāta pienākumu izpildi, nodarīti deputāta vai tā ģimenes locekļu mantai, kā arī veselībai nodarīto kaitējumu;

3.7.6. dome var veikt deputātu veselības apdrošināšanu par summu, kas nepārsniedz 170,00 euro gadā, vai kompensēt deputātam izdevumus par veselības apdrošināšanas polises iegādi līdz 170,00 euro gadā, ja deputāts polisi iegādājies pats personīgi. Deputāts iesniedz domes priekšsēdētājam adresētu iesniegumu par vēlmi tikt apdrošinātam vai, lūdzot kompensēt veselības apdrošināšanas polises iegādes izmaksas līdz šī punkta pirmajā teikumā minētajai summai un pievienojot iesniegumam iegādi apliecinošu dokumentu kopijas. Domes priekšsēdētājs, izskatot iesniegumu, ar rīkojumu uzdod domes administrācijas darbiniekiem veikt apdrošināšanu vai izmaksāt kompensāciju.

  1. Domes izpilddirektora darba samaksas kārtība

4.1. Domes izpilddirektora mēnešalgas apmēru nosaka ar domes lēmumu, klasificējot attiecīgo amatu atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1075 „Valsts un pašvaldības institūciju amatu katalogs” (turpmāk - Amatu katalogs), ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. Priekšlikumu par domes izpilddirektora mēnešalgas lielumu domei iesniedz domes priekšsēdētājs ik reizi pēc izpilddirektora novērtēšanas. Domes izpilddirektora mēnešalgas apmērs nedrīkst pārsniegt 90% no domes priekšsēdētāja mēnešalgas.

4.2. Piemaksas, prēmijas, naudas balvas, atvaļinājuma pabalsta apmēru, atmaksātu papildatvaļinājuma dienu skaitu līdz 10 (desmit) darba dienām domes izpilddirektoram nosaka domes priekšsēdētājs ar rīkojumu.

4.3. Šajā nolikumā paredzētie pabalsti, sociālās garantijas, brīvdienas un atvaļinājumi attiecas arī uz domes izpilddirektoru.

  1. Komisijās, darba grupās strādājošo atlīdzība

5.1. Komisiju, darba grupu locekļu, kuri nav domes administrācijas un domes dibināto iestāžu darbinieki, darba samaksas aprēķinā pielieto stundas likmi 6,68 euro apmērā.

Novada vēlēšanu komisijas un iecirkņu vēlēšanu komisiju priekšsēdētāju, sekretāru, komisiju locekļu un pieaicināto personu atlīdzībai stundas likmi nosaka novada dome ar atsevišķu lēmumu.

5.2. Komisiju, darba grupu locekļiem ir tiesības, iesniedzot rakstisku paziņojumu, atteikties no atlīdzības.

5.3. Komisiju, darba grupu locekļi saņem atlīdzību :

5.3.1. par nostrādātām stundām komisiju, darba grupu sēdēs;

5.3.2. komisijas, darba grupas priekšsēdētājs un sekretārs par pienākumu veikšanu ārpus sēžu laika.

5.4. Komisiju, darba grupu locekļu darba laika uzskaiti komisiju, darba grupas sēdēs organizē katras komisijas, darba grupas sekretārs:

5.4.1. visu sēžu protokolos norādot norises laiku un ilgumu stundās, kā arī klātesošo komisijas, darba grupas locekļu vārdisko uzskaitījumu;

5.4.2. gadījumos, kad netiek rakstīts protokols, iesniedzot citu darba laiku pierādošu dokumentu (akts, atskaite, stundu grafiks);

5.4.3. komisiju, darba grupu sekretāri iesniedz rakstveidā domes Finanšu un ekonomikas nodaļai līdz katra mēneša priekšpēdējai darba dienai informāciju par komisiju, darba grupu locekļu faktiski nostrādātajām stundām;

5.4.4. domes Finanšu un ekonomikas nodaļa aprēķina atalgojumu 1 reizi mēnesī un izmaksā to tuvākajā  algas dienā.

  1. Domes administrācijas, iestāžu un struktūrvienību

                                                     darbinieku mēnešalga

6.1. Darbinieku mēnešalgas apmēru nosaka Atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā, klasificējot attiecīgo amatu atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" (turpmāk – Amatu katalogs) un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.66 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību”, ievērojot domes priekšsēdētāja apstiprinātu kārtību.

6.2. Mēnešalgas apmēru norāda darba līgumā, kas noslēgts starp darba devēju un darbinieku. Mēnešalgas apmēra izmaiņu gadījumā darba līgumā izdara attiecīgus grozījumus, kurus noformē rakstveidā un paraksta abas līgumslēdzēju puses atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

  1. Piemaksas un to noteikšanas kārtība

7.1. Darbinieks saņem piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no tam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu darbinieku, pilda vakanta amata pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.

7.2. Piemaksu par prombūtnē esoša darbinieka pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā diviem darbiniekiem.

7.3. Ja darbiniekam ir noteiktas vairākas 7.1.punktā minētās piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 30% no mēnešalgas. Ja darbinieks saņem vienu vai vairākas 7.1.punktā   minētās piemaksas un vienlaikus 7.7.punktā minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 60% no mēnešalgas.

7.4. Par papildus pienākumu veikšanu strādājot projektos, kuru iesniedzējs vai partneris ir Gulbenes novada dome vai Gulbenes novada pašvaldības iestāde, darbiniekam, kura tiešajos amata pienākumos neietilpst projektu vadīšana, var būt noteiktas piemaksas no projekta līdzekļiem saskaņā ar izpilddirektora rīkojumu, ņemot vērā šādus nosacījumus - darbinieks vienlaikus nevar vadīt vai būt projekta vadības grupā vairāk nekā divos projektos. Īpašas nepieciešamības gadījumā šos nosacījumus var mainīti ar domes izpilddirektora rīkojumu.

7.5. Piemaksas par nakts darbu, virsstundu darbu, darbu brīvdienās un svētku dienās tiek noteiktas Atlīdzības likumā un Darba likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

7.6. Komisiju, darba grupu locekļi, kuri ir domes administrācijas vai citu pašvaldības institūciju darbinieki, ja darbs attiecīgajā komisijā, darba grupā neietilpst darbinieka pastāvīgā amata (darba) pienākumos, vienu reizi gadā var saņemt piemaksu par papildu darbu ne vairāk kā 30% apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas.

7.7. Pašvaldības iestāžu vadītāji, nolūkā nodrošināt kompetentāko darbinieku, izņemot fiziskā darba veicējus, motivēšanu un, ņemot vērā konkrētā darbinieka ieguldījumu attiecīgās iestādes mērķu sasniegšanā, var šim darbiniekam noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no darbiniekam noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

7.8. Šo noteikumu 7.1., 7.4.punktā minēto piemaksu piešķiršanas kārtību, piemaksu apmēra noteikšanas kritērijus un konkrētus piemaksu apmērus iestādes darbiniekiem nosaka iestādes vadītājs, domes administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem – Domes izpilddirektors, ņemot vērā atlīdzības fondam paredzēto līdzekļu apjomu un Domes izpilddirektora   apstiprināto instrukciju vai kārtību.

7.9. Sveķu internātpamatskolas darbiniekiem var noteikt speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, saskaņā ar 4.pielikumu. Konkrētus piemaksu apmērus darbiniekiem ar rīkojumu nosaka Sveķu internātpamatskolas direktors no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem šai iestādei.

  1. Pabalsti

8.1. Darbiniekam izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi vienas minimālās mēneša darba algas apmērā saskaņā ar Ministru Kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” noteikto pabalsta piešķiršanas kārtību.

8.2. Darbinieka nāves gadījumā ģimenes loceklim vai personai, kura uzņēmusies darbinieka apbedīšanu, izmaksā vienreizēju pabalstu darbiniekam noteiktās mēnešalgas apmērā Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” noteiktajā kārtībā.

8.3. Nelaimes gadījuma pabalstu darbiniekam piešķir, ja darbinieks, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (darba) pienākumus, guvis Ministru Kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” 1.pielikumā minēto veselības bojājumu un komisija, kuru izveido iestādes vadītājs un kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, kā arī tās iestādes vadītājs, kurā darbinieks pilda amata (darba) pienākumus, ir pieņēmis lēmumu par pabalsta piešķiršanu. Lēmumu pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā no nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas.

Lēmums tiek sagatavots, pabalsta apmērs noteikts, pabalsta piešķiršanu pamatojošie dokumenti pieprasīti un citi noteikumi, šo pabalstu piešķirot, ievēroti saskaņā ar Ministru Kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” prasībām.

Šo pabalstu neizmaksā, ja tiek konstatēti Atlīdzības likuma 23.pantā minētie fakti, atbilstoši kuriem nelaimes gadījums uzskatāms ar nesaistītu ar darba pienākumu pildīšanu.

8.4. Pabalstu sakarā ar darbinieka bojāeju var pieprasīt darbinieka neatraidāmie mantinieki   sakarā ar darbinieka bojāeju, ja viņi sešu mēneša laikā pēc darbinieka nāves iesniedz tās iestādes vadītājam, kurā darbinieks ir veicis amata (darba) pienākumus, iesniegumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu, norādot pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē. Iesniegumā norāda arī mirušā darbinieka vārdu, uzvārdu un miršanas datumu. Neatraidāmie mantinieki ir tiesīgi iesniegt miršanas apliecības kopiju, uzrādot tās oriģinālu, radniecību apliecinošu dokumentu kopiju, kā arī ārstniecības iestādes izsniegtu izrakstu no medicīniskās dokumentācijas par nāves cēloni vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu, ja nāve iestājusies pēc nelaimes gadījuma speciālās   izmeklēšanas pabeigšanas.

Pamats pieprasīt šo pabalstu ir, ja darbinieka bojāeja saistīta ar tiešo darba pienākumu veikšanu un darbinieks pats nav vainojams tajā. Pabalstu sakarā ar darbinieka bojāeju izmaksā vienādās daļās visiem darbinieka neatraidāmajiem mantiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai šajā punktā noteiktajā termiņā, pārskaitot pabalsta vai tā daļas summu uz neatraidāmā mantinieka norādīto kontu kredītiestādē.

Pabalsta apmērs ir 15 valstī noteikto minimālo algu apmērā.

Šo pabalstu neizmaksā, ja tiek konstatēti Atlīdzības likuma 23.pantā minētie fakti, atbilstoši kuriem darbinieka bojāeja uzskatāma par nesaistītu ar darba pienākumu pildīšanu.

8.5. Darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu. Atvaļinājuma pabalstu piešķir vienu reizi kalendāra gadā un izmaksā darbiniekam pie pirmās atvaļinājuma daļas (ja atvaļinājums tiek sadalīts daļās), ņemot vērā darbinieka nodarbinātības ilgumu pašvaldības institūcijā, kā arī darbinieka darba izpildes rezultātus. Atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu.

Darbinieki saņem atvaļinājuma pabalstu līdz 50 % apmērā no mēnešalgas. Atvaļinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kritērijus nosaka domes priekšsēdētājs.

Atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un izbeidzot darba tiesiskās attiecības tas netiek atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots.

8.6. Atlaišanas pabalstu darbiniekam izmaksā Atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā.

  1. Kompensācijas, mācību izdevumu segšana un apdrošināšana

9.1. Darbiniekam kompensē mācību izdevumus 25% apmērā no gada mācību maksas, bet ne vairāk kā 570,00 euro,- gadā, ja darbinieks pēc iestādes iniciatīvas vai savstarpējas vienošanās sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

Mācību izdevumus kompensē darbiniekiem, kuri nostrādājuši domē vai kādā tās iestādē ne mazāk kā 2 gadus.

Lai saņemtu mācību maksas kompensāciju, darbinieks līdz tekošā gada 31.decembrim   iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam iesniegumu par mācību maksas kompensācijas izmaksāšanu, norādot kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma mācību maksas kompensācijas summa, izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka darbinieks uzņemts attiecīgajā izglītības iestādē (norāda studiju programmas (apakšprogrammas) nosaukumu), bet katrā nākamajā mācību gadā – izglītības iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka darbinieks ir sekmīgi nokārtojis attiecīgā semestra pārbaudījumus un tam nav akadēmisko parādu (izņemot parādus, kuri radušies mācību plānu atšķirības dēļ un kurus pieļauj izglītības iestādes noteiktais semestra pārbaudījumu kārtošanas termiņš), izglītības iestādes izziņu par mācību gada maksu attiecīgajā gadā, mācību maksas samaksu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju.

Mēneša laikā pēc iestādes vadītāja rīkojuma kompensējamo summu pārskaita uz darbinieka norādīto kontu kredītiestādē.

Darbiniekam, kuru atbrīvo no darba (amata) vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kurš pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas ir pildījis darba (amata) pienākumus mazāk par trim gadiem, atmaksā iestādei tās segto mācību maksu (izņemot gadījumus, kad   darbinieks nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, vai sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli; termiņa  izbeigšanos; valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu; iestādes vai amatpersonas amata  likvidāciju vai darbinieku skaita samazināšanu; darbinieka nāvi; tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības pēc darba devēja uzteikuma sakarā ar to, ka darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu, tiek samazināts darbinieku skaits, tiek likvidēts darba devējs; darbinieku atskaita no izglītības iestādes ar veselības bojājumiem saistītas nesekmības dēļ) gada laikā pēc darbinieka atbrīvošanas no amata vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas.

Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem.

Ja darbinieku atskaita no izglītības iestādes nesekmības dēļ vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, darbiniekam piecu darbdienu laikā jāinformē par to iestādes vadītājs Šajā gadījumā darbinieks atmaksā institūcijai tās segto mācību maksu 100 % apmērā ar vienu vai vairākiem maksājumiem gada laikā pēc darbinieka atskaitīšanas no izglītības iestādes. Ja darbinieks neatmaksā iestādei segto mācību maksu iepriekš noteiktajos termiņos, iestāde attiecīgo summu piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.2. Sedzot darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumus, iestādes vadītājs izvērtē, vai darbiniekam ir nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju, un pieņem lēmumu par darbinieka nosūtīšanu paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos (t.sk. semināros, lekcijās) Latvijā vai ārvalstīs (turpmāk – mācību kursi). Ja mācību kursu ilgums pārsniedz divas dienas, darbinieku nosūta paaugstināt kvalifikāciju ar iestādes vadītāja rīkojumu.

Izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu mācību kursos (mācību maksa, mācību komandējuma izdevumi, darbiniekam izmaksājamā mēnešalga par visu kvalifikācijas celšanas laiku) sedz iestāde, pamatojoties uz iestādes vadītāja rakstisku rīkojumu, un mācību organizētāja izsniegto rēķinu vai citu mācību maksu apliecinošu dokumentu.

Darbinieks, kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kurš pēc kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursos ir pildījis darba (amata) pienākumus iestādē mazāk par gadu, atmaksā iestādei kvalifikācijas paaugstināšanas mācību maksu (izņemot 9.1.punkta piektajā daļā uzskaitītos gadījumus), kas segta no pašvaldības budžeta līdzekļiem, ja tā ir lielāka par 150 euro par mācību kursu. Darbinieks mācību maksu atmaksā gada laikā pēc atbrīvošanas no darba (amata) vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem.

Ja darbinieks neatmaksā izdevumus, kas noteikti šajā punktā, iestāde attiecīgos izdevumus piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārtrauc paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, tos nepabeidz un neiegūst kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, tas neatbrīvo viņu no pienākuma atmaksāt ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus 100 % apmērā.

Atmaksājamos izdevumus aprēķina, ņemot vērā kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kursu faktiskās izmaksas dienā, kad tika pārtrauktas mācības.

9.3. Transporta izdevumu kompensācijas :

9.3.1. sabiedriskā transporta izdevumu kompensācijas izmaksa notiek saskaņā Latvijas Republikas Ministru Kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” noteikto kārtību;

9.3.2. personīgā transportlīdzekļa izmantošanas kompensācijas piešķiršanas kārtība noteikta domes apstiprinātā iekšējā normatīvā aktā.

9.4. Darbiniekam sakaru izdevumi darba (amata) pienākumu veikšanai tiek kompensēti domes apstiprinātā iekšējā normatīvā aktā.

9.5. Pašvaldības iestādes apdrošina pret nelaimes gadījumiem darbiniekus (amatpersonas), kuri veicot darba (amata, dienesta) pienākumus, ir pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam) (2.pielikums).

Ja veikta darbinieka (amatpersonas) apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, tad normatīvajos aktos paredzētie pabalsti tiek izmaksāti nevis no pašvaldības (pašvaldības iestādes) budžeta, bet gan kā apdrošināšanas atlīdzība.

Pašvaldības iestāde var apdrošināt nolikuma 3.pielikumā minēto darbinieku veselību atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Darbinieka veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt 145,00 euro. Ja apdrošināšanas polises cena pārsniedz minēto apmēru, darbinieks sedz cenu starpību.

Pašvaldības iestādes var apdrošināt darbinieku veselību par pašu darbinieku finanšu līdzekļiem, slēdzot vienošanos ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju par apdrošināmajām personām izdevīgāko piedāvājumu un ieturot pakalpojuma izmaksas no apdrošināmo darbinieku mēnešalgas saskaņā ar vienošanos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.6. Pašvaldības iestādes sakarā ar darbinieka nosūtīšanu komandējumā, likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā veic darbinieka apdrošināšanu un ar šo darbinieku saistītu apdrošināšanu vai sedz attiecīgos izdevumus.

  1. Apmaksātais ikgadējais atvaļinājums un papildatvaļinājums

10.1. Darbiniekiem piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, piemērojot Darba likuma normas. Pedagoģiskajiem darbiniekiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir, piemērojot Izglītības likuma normas.

Darbiniekam un pašvaldības iestādes vadītājam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:

10.1.1. aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu;

10.1.2. katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad pašvaldības iestādes vadītājs, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvis ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.

10.2. Darbiniekam piešķir Darba likumā noteikto obligāti piešķiramo papildatvaļinājumu.

10.3. Papildus tam darbiniekam var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Papildatvaļinājumu var izmantot laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

10.4. Darbiniekam ir tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu, atbilstoši nostrādātajam laikam pašvaldības institūcijās, darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējumam iepriekšējā periodā, darba izpildes intensitātei un atbildības pakāpei:

10.4.1. par nepārtrauktu nodarbinātību pašvaldības institūcijās:

            10.4.1.1. par 3 – 5 nostrādātiem gadiem – 1 darba dienu;

            10.4.1.2. par 5 – 10 nostrādātiem gadiem – 2 darba dienas;

            10.4.1.3. par 10 – 15 nostrādātiem gadiem – 3 darba dienas

            10.4.1.4. par 15 un vairāk nostrādātiem gadiem – 4 darba dienas;

10.4.2. par darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējumam iepriekšējā periodā, darbinieka darba izpildes intensitāti un atbildības pakāpi:

            10.4.2.1. domes izpilddirektoram, domes administrācijas nodaļu vadītājiem un pašvaldības iestāžu vadītājiem – līdz 6 darba dienām;

            10.4.2.2. domes administrācijas darbiniekiem – līdz 4 darba dienām;

            10.4.2.3. pašvaldības iestāžu darbiniekiem – līdz 2 darba dienām.

10.5. Papildatvaļinājuma dienu konkrēto sadalījumu, ņemot vērā finanšu resursus un cilvēkresursus, nosaka iestādes vadītājs.

10.6. Lai saņemtu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un apmaksātu papildatvaļinājumu, darbinieks iesniedz iestādes vadītājam iesniegumu par apmaksāta ikgadēja apmaksāta atvaļinājuma un papildatvaļinājuma piešķiršanu. Iesniegumu saskaņo ar tiešo vadītāju.

  1. Noslēguma jautājumi

11.1. Ar papildus atlīdzību saistītie pasākumi pašvaldības iestādēs:

11.1.1. darba dienas ilgums pirms svētku dienām, saskaņā ar Darba likuma 135.pantu, tiek saīsināts par divām stundām;

11.1.2. darbiniekiem, kuru bērni 1.septembrī uzsāk skolas gaitas 1.-4.klasē, pēc viņu rakstveida iesnieguma, šajā dienā tiek piešķirta viena apmaksāta brīvdiena;

11.1.3. darbiniekam, kurš stājas laulībā, pēc viņa rakstveida iesnieguma un citiem šo faktu apliecinošiem dokumentiem, tiek piešķirtas trīs apmaksātas brīvdienas;

11.1.4. darbiniekam, kurš pats vai kura bērns absolvē izglītības iestādi, pēc rakstveida iesnieguma, izlaiduma dienā tiek piešķirta viena apmaksāta brīvdiena;

11.1.5. sakarā ar darbiniekam vai pašvaldības iestādei svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā darbinieka ieguldījumu iestādes izvirzīto mērķu sasniegšanā, darbiniekam var piešķirt naudas balvu, kas kalendārā gada ietvaros nepārsniedz darbiniekam noteiktās mēnešalgas apmēru, domes priekšsēdētāja noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā pašvaldības budžetā pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros tikai pēc saskaņošanas ar domes izpilddirektoru;

11.1.6. izmaksā pabalstu līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā darbiniekam, kura apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam;

11.1.7. ievērojot Atlīdzības likumā noteiktos ierobežojumus:

11.1.7.1. likumā noteiktajos gadījumos darbiniekam izmaksā slimības naudu 100% apmērā par slimības (pārejošas darba nespējas) laiku, ko apmaksā darba devējs (A lapa);

11.1.7.2. likumā noteiktajos gadījumos izmaksā atlīdzību par laiku, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ;

11.1.7.3. atlīdzina izdevumus, kas nepieciešami amata (darba) veikšanai;

11.1.7.4. likumā noteiktajos gadījumos tiek segti izdevumi sakarā ar darbinieka nosūtīšanu veikt veselības pārbaudi;

11.1.7.5. normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos izmaksā atlīdzību, lai varētu ievērot darba aizsardzības prasības vai veikt darba aizsardzības pasākumus. Reizi divos gados pašvaldības iestādes vadītājs sagatavo to darbinieku sarakstu, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (piemēram, paaugstināts redzes sasprindzinājums darbā ar displeju, vai citi faktori). Darbiniekiem, kuri tiek nosūtīti uz vienreizēju vai periodisku veselības pārbaudi pie sertificēta arodslimību ārsta, tiek segti ar pārbaudi saistītie izdevumi. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem un sertificēta arodslimību ārsta slēdzienu par nepieciešamību lietot speciālus medicīniski optiskos redzes korekcijas līdzekļus (brilles, kontaktlēcas, briļļu ietvarus), darbiniekam tiek apmaksāti to iegādes izdevumi ne vairāk kā 25,00 euro gadā, pēc viņa rakstveida iesnieguma un attaisnojošu dokumentu saņemšanas;

11.1.7.6. likumā noteiktajos gadījumos izmaksā iepriekšējo darba samaksu vai vidējo izpeļņu saistībā ar darba līguma grozījumiem.

11.2. Visus jautājumus saistībā ar atlīdzību un darba attiecībām, kas nav atrunāti nolikumā, regulē Atlīdzības likums, Darba likums un citi saistošie normatīvie akti.

11.3. Ja nolikuma darbības laikā tiek izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas regulē nolikuma normas un darbību, piemērojams ar augstāku juridisku spēku normatīvā akta regulējums.

11.4. Šis nolikums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

11.5. Ar šī nolikuma spēkā stāšanos spēku zaudē Gulbenes novada domes 2011.gada 29.decembra noteikumi Nr.9 „Gulbenes novada domes, domes administrācijas, iestāžu un to struktūrvienību amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikums”. 

1.pielikums

2.pielikums

3.pielikums

4.pielikums