Drukāt

Institūciju sadarbības kārtība izglītojamo problēmsituāciju risināšanā

Apstiprināta 29.08.2019. Gulbenes novada domes sēdē, protokols Nr. 14, 12 .§

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 23.punktu un 41.panta pirmās daļas 2.punktu

I.Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi “Institūciju sadarbības kārtība izglītojamo problēmsituāciju risināšanā” (turpmāk – noteikumi) nosaka Gulbenes novada pašvaldības institūciju sadarbības organizēšanas kārtību, veidojot nepieciešamo starpinstitucionālo sadarbības tīklu izglītojamo problēmsituāciju gadījumos.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. procesa vadītājs – atbildīgais speciālists, kurš nodrošina izglītojamā problēmu risināšanas procesa virzību;

2.2. izglītojamais – bērns, skolēns, kas apgūst izglītības programmu kādā no Gulbenes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestādēm;

2.3. problēmsituācija - izglītojamā uzvedības izmaiņas, kas var atstāt negatīvas sekas nākotnē (neattaisnoti stundu kavējumi, uzvedības problēmas, smēķēšana, vardarbība, nepietiekami vērtējumi, sekmju pasliktināšanās u.c.);

2.4. problēmu risināšanas process – process, kura laikā tiek risināta izglītojamā problēmsituācija;

2.5. problēmu risināšanas lieta – dokumentu kopums, kurā tiek fiksētas visas veiktās darbības un pieņemtie lēmumi izglītojamā problēmu risināšanas procesā;

2.6. uzvedības korekcijas plāns – plāns, kas tiek izstrādāts, lai veicinātu izglītojamā problēmsituācijas atrisināšanu vai uzvedības uzlabošanos;

2.7. vienošanās ar izglītojamo un likumisko pārstāvi/likumiskajiem pārstāvjiem - savstarpēja, rakstveidā noslēgta vienošanās ar izglītojamo un viņa likumisko pārstāvi/likumiskajiem pārstāvjiem par uzvedības korekcijas plāna izpildi.

3. Noteikumu mērķis ir veicināt izglītojamo problēmsituāciju atrisināšanu vai uzvedības uzlabošanos.

4. Noteikumi ir saistoši Gulbenes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestādēm (turpmāk – izglītības iestādes), Gulbenes novada Izglītības pārvaldei, Gulbenes novada bāriņtiesai, Gulbenes novada sociālajam dienestam, Gulbenes novada pašvaldības policijai un Gulbenes novada jauniešu centram “Bāze” (turpmāk – institūcijas).

5. Institūcijas īsteno sadarbību izglītojamo problēmsituāciju risināšanā atbilstoši to kompetencē esošajiem jautājumiem un darbības mērķiem.

6. Institūcijas mērķa sasniegšanai savstarpēji sadarbojas un problēmsituācijas risināšanai var iesaistīt citas valsts un pašvaldības institūcijas un/vai speciālistus.

II. Darba vispārīgā organizācija

7. Darbs ar izglītojamo, kuram tiek pamanītas negatīvas uzvedības izmaiņas, notiek divos posmos, ievērojot pakāpenības principu:

7.1. pirmo posmu organizē izglītības iestāde;

7.2. otro posmu organizē izglītības iestāde, iesaistot citas institūcijas.

8. Ja pirmajam posmam nav pozitīva rezultāta, tiek uzsākts otrais posms.

9. Problēmu risināšanas procesu vada procesa vadītājs, kurš:

9.1. plāno, organizē un vada izglītojamā problēmu risināšanas procesu;

9.2. iekārto izglītojamā problēmu risināšanas lietu un atbild par visu veikto darbību, pieņemto lēmumu fiksēšanu lietā;

9.3. piesaista nepieciešamās institūcijas dalībai izglītojamā problēmu risināšanas procesā;

9.4. koordinē institūciju sadarbību;

9.5. sasauc un vada starpinstitūciju tikšanās;

9.6. informē institūcijas par būtiskām izmaiņām izglītojamā problēmu risināšanas procesā.

10. Izglītojamā problēmu risināšanas procesa laikā visas veiktās darbības, izstrādātie uzvedības korekcijas plāni un pieņemtie lēmumi tiek fiksēti problēmu risināšanas lietā.

11. Katra institūcija, kura ir iesaistīta problēmu risināšanas procesā, fiksē savas veiktās darbības problēmu risināšanas lietā.

12. Katram izglītojamā problēmu risināšanās procesā iesaistītajam speciālistam jāievēro ētikas principi un konfidencialitāte, viņa lēmumiem un rīcībai jāatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

III. Darba organizācijas pirmais posms

13. Ja tiek pamanītas izglītojamā negatīvas uzvedības izmaiņas, klases audzinātājs veic pārrunas ar izglītojamo, nepieciešamības gadījumā pieprasot izglītojamajam sniegt rakstveida paskaidrojumu, un informē izglītojamā likumisko pārstāvi/likumiskos pārstāvjus.

14. Klases audzinātājs veic individuālo darbu ar izglītojamo, lai veicinātu izglītojamā problēmsituācijas atrisināšanu vai uzvedības uzlabošanos.

15. Klases audzinātājs par konstatēto problēmsituāciju  un veikto individuālo darbu ar izglītojamo ziņo izglītības iestādes vadītājam un sociālajam pedagogam.

16. Ja klases audzinātāja veiktais individuālais darbs ar izglītojamo neveicina izglītojamā pozitīvas uzvedības izmaiņas, izglītības iestādes vadītājs kopīgi ar klases audzinātāju, sociālo pedagogu un/vai psihologu pieņem lēmumu, vai ir nepieciešams uzsākt problēmu risināšanas procesu.

17. Ja netiek uzsākts problēmu risināšanas process, klases audzinātājs turpina individuālo darbu ar izglītojamo.

18. Ja tiek uzsākts problēmu risināšanas process, izglītības iestādes vadītājs nozīmē izglītojamā problēmu risināšanas procesa vadītāju.

19. Uzsākot problēmu risināšanas procesu:

19.1. procesa vadītājs iekārto izglītojamā problēmu risināšanas lietu;

19.2. problēmu risināšanas lietā tiek aprakstīta izglītojamā problēmsituācija, iepriekš veiktās darbības;

19.3. klases audzinātājs kopīgi ar izglītības iestādes vadītāju, sociālo pedagogu un/vai psihologu izstrādā uzvedības korekcijas plānu.

20. Izglītojamā uzvedības korekcijas plānā tiek aprakstītas veicamās darbības, laika plāns un sasniedzamie rezultāti.

21. Izglītojamā uzvedības korekcijas plānā var iekļaut:

21.1. individuālo darbu ar izglītojamo un likumisko pārstāvi/likumiskajiem pārstāvjiem;

21.2. darbu ar izglītojamo grupu;

21.3. speciālistu piesaisti.

22. Procesa vadītājs iepazīstina izglītojamo un viņa likumisko pārstāvi/likumiskos pārstāvjus ar izglītojamā uzvedības korekcijas plānu. Nepieciešamības gadījumā tiek noslēgta vienošanās ar izglītojamo un viņa likumisko pārstāvi/likumiskajiem pārstāvjiem par uzvedības korekcijas plāna izpildi.

23. Saskaņā ar uzvedības korekcijas plānu veiktās darbības un rezultāti tiek fiksēti problēmu risināšanas lietā.

24. Procesa vadītājs par uzvedības korekcijas plāna rezultātiem informē izglītības iestādes vadītāju.

25. Izglītības iestādes vadītājs kopīgi ar klases audzinātāju, sociālo pedagogu un/vai psihologu pieņem lēmumu:

25.1. pārtraukt darbu ar izglītojamo, ja uzvedības korekcijas plāns ir noslēdzies ar izglītojamam pozitīvām uzvedības izmaiņām;

25.2. turpināt darbu ar izglītojamo, precizējot uzvedības korekcijas plānu vai;

25.3. uzsākt darba ar izglītojamo otro posmu, iesaistot problēmsituācijas risināšanā citas institūcijas, ja uzvedības korekcijas plāns nav devis pozitīvu rezultātu.

26. Procesa vadītājs par pieņemto lēmumu informē izglītojamo un viņa likumisko pārstāvi/likumiskos pārstāvjus.

IV. Darba organizācijas otrais posms

27. Izglītības iestādes vadītājs kopīgi ar klases audzinātāju, sociālo pedagogu un/vai psihologu izvērtē, kuras institūcijas būtu uzaicināmas uz tikšanos.

28. Starpinstitūciju tikšanās tiek organizēta ne vēlāk kā desmit darba dienas pēc lēmuma pieņemšanas par darba ar izglītojamo otrā posma uzsākšanu, saskaņojot ar institūcijām tikšanās laiku un vietu.

29. Starpinstitūciju tikšanās laikā institūciju pārstāvji:

29.1. iepazīstas ar izglītojamā problēmsituāciju un problēmu risināšanas lietu;

29.2. savas kompetences ietvaros sniedz institūciju rīcībā esošo nepieciešamo informāciju par izglītojamo;

29.3. dod savu vērtējumu par izglītojamā problēmsituāciju;

29.4. meklē kopīgu risinājumu izglītojamā problēmsituācijai.

30. Pēc sākotnējās starpinstitūciju tikšanās uz tikšanos tiek aicināts izglītojamā likumiskais pārstāvis/likumiskie pārstāvji. Uz tikšanos var tikt uzaicināts arī izglītojamais.

31. Starpinstitūciju tikšanās ar izglītojamo likumisko pārstāvi/likumiskajiem pārstāvjiem laikā:

31.1. iepazīstas ar izglītojamā problēmsituāciju un problēmu risināšanas lietu;

31.2. institūciju pārstāvji piedāvā savus risinājumus izglītojamā problēmsituācijai;

31.3. institūciju pārstāvji kopā ar izglītojamā likumisko pārstāvi/likumiskajiem pārstāvjiem meklē kopīgu risinājumu izglītojamā problēmsituācijai, vienojoties par turpmākajiem soļiem problēmsituācijas risināšanai.

32. Ņemot vērā starpinstitūciju tikšanās rezultātus, tiek izstrādāts izglītojamā uzvedības korekcijas plāns un noteikts starpizvērtējuma un gala izvērtējuma datums.

33. Izglītojamā uzvedības korekcijas plānā tiek aprakstītas veicamās darbības, laika plāns un sasniedzamie rezultāti.

34. Procesa vadītājs iepazīstina izglītojamo un viņa likumisko pārstāvi/likumiskos pārstāvjus ar izglītojamā uzvedības korekcijas plānu. Ar izglītojamo un viņa likumisko pārstāvi/likumiskajiem pārstāvjiem tiek noslēgta vienošanās par uzvedības korekcijas plāna izpildi.

35. Izglītojamā problēmu risināšanas procesa ietvaros tiek organizētas starpizvērtējuma starpinstitūciju tikšanās, kuru laikā institūciju pārstāvji informē par veiktajām darbībām, izglītojamā uzvedības korekcijas plāna izpildi un vienojas par turpmāko rīcību izglītojamā problēmsituācijas risināšanai, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas izstrādātajā uzvedības korekcijas plānā. Uz tikšanos var tikt uzaicināts izglītojamais un viņa likumiskais pārstāvis/likumiskie pārstāvji.

36. Gala izvērtējuma starpinstitūciju tikšanās laikā institūciju pārstāvji izvērtē veiktās darbības, izglītojamā uzvedības korekcijas plāna izpildi un pieņem lēmumu:

36.1. pārtraukt darbu ar izglītojamo, ja uzvedības korekcijas plāns ir noslēdzies ar izglītojamā pozitīvām uzvedības izmaiņām vai;

36.2. nosūtīt izglītojamā problēmu risināšanas lietu izskatīšanai Gulbenes novada Bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupai, ja uzvedības korekcijas plāns nav devis pozitīvu rezultātu.

V. Noslēguma jautājums

37. Noteikumi stājas spēkā 2019.gada 1.oktobrī.