APSTIPRINĀTS
Gulbenes novada domes 2010. gada 29. decembra sēdē Nr.21, 16.§
Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes Gulbenes novadā 2011. -2015.gadam
1. Mērķis, pamatprincipi un uzdevumi
„Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742) ir noteikts pamatmērķis izglītības attīstībai valstī – „nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām".
Lai sasniegtu izglītības attīstībai izvirzīto pamatmērķi, Ministru kabinets ir noteicis vairākus apakšmērķus, tajā skaitā, mērķis, kas attiecas uz vispārējo izglītību: paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju apguves kvalitāti.
Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas politikas pamatprincipi, īstenojot pamatnostādnes, ir šādi:
Pieejamība – plānojot izglītības iestāžu tīklu, visiem sabiedrības locekļiem ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības iegūt vispārējo izglītību. Pieejamība jāplāno, ievērojot Gulbenes pilsētas demogrāfisko situāciju un izglītības iestāžu teritoriālo izvietojumu.
Izglītības kvalitāte – jebkuriem optimizācijas pasākumiem jābūt tādiem, kas jaunajos apstākļos iegūstamās izglītības kvalitāti paaugstina vai nepazemina.
Resursefektivitāte – racionāla un mērķtiecīga pašvaldības un valsts finanšu resursu izmantošana.
Lai sasniegtu noteiktos mērķus, galvenie uzdevumi vispārējās izglītības jomā ir:
- Sekmēt vispārējās izglītības pieejamību, nodrošinot pirmsskolas un vispārējās pamatizglītības ieguves iespējas tuvāk dzīvesvietai.
- Veicināt kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības ieguves iespējas, nodrošinot izglītības programmu daudzveidību un mūsdienīgu prasībām atbilstošu materiāli tehnisko bāzi.
- Sekmēt vispārējās izglītības iestāžu finanšu resursu racionālu izmantošanu.
2. Pamatnostādņu sasaiste ar izglītības tālāko attīstību Gulbenes novadā
Pēdējo gadu laikā, ņemot vērā būtisko izglītojamo skaita samazinājumu Gulbenes novadā, ir mainījušies akcenti, kas ir jārisina, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, taču tendences ir nemainīgas – ir jārisina kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguves pieejamības, izglītības iestāžu ēku izmantošanas un finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitātes problēma.
Gulbenes novada Attīstības programmas 2011.-2020.gadam izstrādes ietvaros ir identificētas vispārējās izglītības stiprās, vājās puses, iespējas un draudi Gulbenes novadā (1.tabula)
1.tabula
Stiprās puses | Vājās puses |
Visu pakāpju izglītības pieejamība. Piedāvāto izglītības programmu dažādība, dodot iespēju izglītojamajiem izglītoties atbilstoši viņu spējām. Kvalificēts un radošs pedagoģiskais personāls. Iesaistīšanās dažādu projektu īstenošanā. Metodisko materiālu nodrošinājums dabaszinātņu priekšmetos. Izglītības iestāžu darba organizācijas procesa nodrošinājums. Izglītojamo sasniegumi valodu priekšmetos. Izglītības iestāžu fiziskās vides sakārtošana. Interešu izglītības piedāvājuma daudzveidība, saturīgs ārpusstundu darbs. Gulbenes novada izglītības iestādēs iespēja saņemt atbalsta personāla- psihologa, logopēda konsultācijas. Pamatā nodrošināta izglītojamo nokļūšana izglītības iestādēs |
Neefektīvs skolu tīkls (daudz izglītības iestādes ar salīdzinoši nelielu izglītojamo skaitu). Sabiedrības vājā izpratne par izglītības procesiem. Nepietiekams finansējums atbalsta personāla speciālistu piesaistei izglītības iestādēs izglītības programmu un procesa kvalitatīvai nodrošināšanai. Viduvēji sasniegumi matemātikā un vēsturē. Uz attīstību vērstas pašanalīzes un pašvērtējuma trūkums. Izglītības iestāžu dažāda intensitāte iesaistīšanās projektos. Pirmsskolas izglītības iestāžu nepietiekama savstarpēja darba koordinācija un sadarbība. Nepietiekama projektu (infrastruktūras un cilvēkresursu) intensitāte. Nepietiekams, fiziski un morāli novecojis materiāltehniskais nodrošinājums un informācijas tehnoloģijas . Izglītojamo mācību motivācijas un disciplīnas trūkums. Attīstību neveicinoša konkurence starp izglītības iestādēm. |
Iespējas | Draudi |
Izglītības iestāžu tīkla optimizēšana, nodrošinot cilvēku un finanšu efektīvu izmantošanu. Izglītības iestādes veidot kā daudzfunkcionālus centrus. Palielināt pedagogu un vecāku un sabiedrības kompetenci. Dažādot pedagogu tālākizglītības formas un metodes. Pedagogu pārkvalifikācija. Veidot novada mēroga projektus infrastruktūras un cilvēkresursu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Dažādot izglītības un tālākizglītības pieredzes apmaiņas formas. Pašvaldības finansiāls atbalsts pedagogu un atbalsta personāla atalgojumam. Aktivizēt darbību alternatīvā un papildus finansējuma piesaistei. Atbalsts privātajām iniciatīvām izglītības jomā. Izstrādāt racionālus un ekonomiski pamatotus izglītojamo pārvadājumu maršrutus. |
Demogrāfiskās situācijas rezultātā samazinās pieaugušo un bērnu skaits. Bērnu skaita samazināšanās rezultātā , palielinās izglītības iestāžu uzturēšanās izdevumi un samazinās pedagogu atalgojums. Nelabvēlīga sociālā situācija laukos (darba vietu trūkums, antisociālie apstākļi), līdz ar to devalvējas izglītība kā vērtība. Skolu skaita optimizēšanas rezultātā palielinās attālums no bērna dzīves vietas līdz skolai. Strauji palielinās izglītojamo skaits , kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi ( tajā skaitā speciālās izglītības programmas) . Nepārdomātu un sasteigtu reformu ieviešana izglītībā. Pedagogu darba vietu samazinājums. Valsts mērķdotācijas sadales kārtība pedagogu darba samaksai. Materiāltehniskās bāzes amortizācija. Gan vietējā, gan valsts līmenī - neizpratne par tālāko mūžizglītību lomu un vietu cilvēka dzīvē. Liels pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu (51.5%) un skolēnu (47.5 %) skaits koncentrēts Gulbenes pilsētā; Izglītības kvalitātes un piedāvājuma pazemināšanās. Novecojis pedagogu sastāvs. |
3.Situācijas apraksts
3.1.Pirmsskolas izglītības iestādes. Gulbenes novadā ir 9 pirmskolas izglītības iestādes (turpmāk – PII) - trīs Gulbenē un sešas lauku teritorijā. Pirmsskolas izglītības iestāžu tīkls ir stabils, kas nav mainījies jau daudzu gadu garumā.
Pirmsskolas izglītības iestādes un izglītojamo skaits Gulbenes novadā 2010./2011.mācību gadā
2.tabula
Izglītības iestādes nosaukums |
Plānotā ietilpība (pēc būvniecības) |
Reālais noslogojums (bērnu skaits uz 01.09.2010.)/ t.sk. 5 un 6 gadīgie bērni |
Pedagoģisko darbinieku skaits (uz 01.09.2010.) |
1.Gulbenes 1. PII | 120 | 127/48 | 16 |
2.Gulbenes 2. PII | 120 | 123/48 | 17 |
3.Gulbenes 3. PII | 200 | 230/84 | 31 |
4.Belavas PII | 50 | 34/15 | 5 |
5. Jaungulbenes PII | 120 | 50/16 | 8 |
6. Lejasciema PII | 70 | 65/32 | 11 |
7. Litenes PII | 40 | 32/13 | 5 |
8. Rankas PII | 120 | 89/36 | 11 |
9. Stāķu PII | 140 | 81/29 | 12 |
Kopā: | 910 | 831/321 | 116 |
Tabulā redzams, ka PII piepildījums, izņemot Jaungulbenes, Stāķu un Rankas pirmsskolas izglītības iestādes ir optimāls vai tuvu tam. Nākotnē jāplāno, kā pirmsskolas izglītības iestāžu nenoslogotās telpas izmantot racionālāk.
Kopā pirmsskolas izglītības programmās 2010./2011.mācību gadā Gulbenes novadā tiek iesaistīti 955 bērni (no tiem 831 PII un 124 vispārizglītojošajās skolās pirmsskolas grupās). Mazs bērnu skaits ir Beļavas, Litenes un Jaungulbenes PII.
Pirmsskolas izglītībā ir nodarbināti 127 pedagogi (no tiem 116 pirmsskolas izglītības iestādēs un 11 skolās) un 130 cilvēki kā tehniskais vai atbalsta personāls. 40 pedagogi (31,5 %) ir vecumā no 25 – 40 gadiem. Vecumā no 40 – 64 gadiem strādā 87 pedagogi (68,5%). No tiem pensijas vecumā ir 4 pedagogi. Jāsecina, ka pirmsskolas izglītībā pedagoģiskais personāls ir stabils un nemainīgs, tomēr tas arī apliecina visas Latvijas problēmu, ka personālam ir tendence novecot un jauni pedagogi pirmsskolas izglītībā nav piesaistīti jau ilgāku laiku.
3.2.Vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādes. Gulbenes novadā 2010./2011.mācību gadu uzsāka 18 vispārizglītojošās skolas
(7 vidējās izglītības iestādes, 10 pamatskolas, 1 sākumskola) un Sveķu speciālā internātpamatskola (skat.3.tabulu).
Vispārējās izglītības iestādes un izglītojamo skaits Gulbenes novadā 2010./2011.mācību gadā
3.tabula
N.p.k. | Izglītības iestāde |
Maksimālā ietilpība (pēc izg.iest.datiem) |
Pedagogu skaits 2010./11.m.g./bērnu skaits uz vienu pedagogu | Izglītojamo skaits 2010./11.m.g. |
1. | Gulbenes novada valsts ģimnāzija | 280 | 39 | 314 |
2. | Gulbenes vidusskola | 450 | 37 | 364 |
3. | Gulbenes 2. vidusskola | 650 | 43 | 409 |
4. | Gulbīša vidusskola (ar filiāli “Siltāju pamatskola”) | 380 | 28 | 150 |
5. | Lejasciema vidusskola | 360 | 23 | 171 |
6. | Lizuma vidusskola | 240 | 24 | 171 + (17 pirmsskola) |
7. | Gulbenes vakara (maiņu) viduskola | 180 | 25 | 154 |
8. | Gulbenes Bērzu sākumskola | 280 | 20 | 204 |
9. | Daukstes pamatskola | 180 | 14 | 66 + (18 pirmsskola) |
10. | Druvienas pamatskola | 140 | 16 | 69 + (7 pirmsskola) |
11. | Galgauskas pamatskola | 210 | 16 | 94 + (14 pirmsskola) |
12. | K.Valdemāra pamatskola | 170 | 13 | 69 + (8 pirmsskola) |
13. | Litenes pamatskola | 130 | 13 | 73 |
14. | Ozolkalna pamatskola | 140 | 14 | 70 |
15. | Rankas pamatskola | 180 | 14 | 103 |
16. | Stāķu pamatskola | 200 | 21 | 134 |
17. | Stāmerienas pamatskola | 250 | 14 | 97 + (26 pirmsskola) |
18. | Tirzas pamatskola | 180 | 17 | 101 + (34 pirmsskola) |
19. | Sveķu speciālā internātpamatskola | 125 | 37 | 105 |
KOPĀ | 428 | 2940 |
Kopējais izglītojamo skaits novadā uz 2010.gada 1.septembri ir 2940 izglītojamie, no kuriem vispārējās pamatizglītības programmas apgūst 2044, vidējās izglītības - 740, speciālās izglītības programmas – 156 izglītojamie, no kuriem 51 tiek integrēts 8 vispārizglītojošajās izglītības iestādēs: Gulbenes vidusskolā, Gulbenes 2.vidusskolā, Druvienas, Galgauskas, K.Valdemāra, Rankas, Stāķu un Tirzas pamatskolā.
Gulbenes novada 18 vispārizglītojošajās un 1 speciālajā skolā strādā 428 pedagoģiskie darbinieki. Augstākā vai augstākā pedagoģiskā izglītība ir 413 (98 %) pedagogiem, no tiem maģistra grāds ir 117 (27 %). Vidējā pedagoģiskā, vidējā profesionālā vai vispārējā vidējā izglītība ir 15 (3,5 %), no tiem 14 mācās augstākajās izglītības iestādēs.
Pedagogu sadalījums pēc vecuma:
- 30 gadi un jaunāki – 26 (6 %);
- 31 – 39g. vec. – 90 (21 %);
- 40 – 49 g. vec. – 162 (38 %);
- 50 – 59 g. vec. – 116 (27 %);
- 60 gadi un vairāk – 34 (8 %) .
3.3. Izglītības iestāžu un izglītojamo samazināšanās tendences.
Laika periodā no 2002. līdz 2010.gadam likvidētas 3 un reorganizēta 1 izglītības iestāde:
2004.gads
• Gulbenes pamatskola – likvidēta (ēkā atrodas Stradu pagasta pārvalde).
2008.gads
• Stradu pamatskola – likvidēta ( ēka netiek izmantota).
2009.gads
• Rēveļu pamatskola – likvidēta (ēku izmanto Rankas pagasta pārvalde – darbojas jauniešu centrs, iekārtota bibliotēka).
• Siltāju pamatskola – reorganizēta par Gulbīša vidusskolas filiāli.
Laika periodā no 2005./2006. mācību gada līdz 20010./2011.mācību gadam izglītojamo skaits samazinājies par 1228 skolēniem (skat.1 attēlu). Tātad piecu gadu laikā izglītojamo skaits Gulbenes novada vispārējās izglītības iestādēs pamat un vidējās izglītības posmā ir samazinājies gandrīz par 30 %.
1.attēls
3.3.Skolēnu skaita izmaiņas un prognoze
2010./2011.mācību gadā mazākais izglītojamo skaits ir 1.-3.kl. un 5.-7.klašu grupā (skat.2.attēlu). Redzams, ka pēc trijiem četriem gadiem būtisks izglītojamo skaita kritums sagaidāms vidusskolas klasēs. Tas ietekmēs esošo novada vidusskolu klašu komplektēšanas iespējas visās novada vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
2.attēls
Pēc Gulbenes novada dzimtsarakstu nodaļas sniegtajiem datiem bērnu skaits pirmsskolas vecumā būtiski nesamazinās Gulbenes pilsētā, taču krasi - vairākās Gulbenes novada apdzīvotajās vietās (skat. 4.tabulu). Līdz ar to arī turpmākos gadus paredzams būtisks izglītojamo skaita samazinājums visās izglītības pakāpēs.
4.tabula
Gulbenes novadā dzimušie bērni no 2005 līdz 2009.gadam
Administratīvais iedalījums | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 |
Gulbene | 84 | 66 | 73 | 75 | 75 | 73 |
Beļava | 15 | 18 | 24 | 17 | 17 | 18 |
Daukstes | 19 | 16 | 12 | 14 | 8 | 8 |
Druviena | 7 | 5 | 4 | 6 | 4 | 5 |
Galgauska | 4 | 7 | 6 | 6 | 10 | 4 |
Jaungulbene | 15 | 8 | 13 | 6 | 11 | 8 |
Lejasciems | 11 | 17 | 15 | 21 | 18 | 24 |
Litene | 8 | 12 | 6 | 9 | 6 | 3 |
Lizums | 6 | 17 | 12 | 13 | 6 | 9 |
Līgo | 1 | 1 | 2 | 0 | 6 | 1 |
Ranka | 16 | 25 | 30 | 18 | 16 | 12 |
Stāmeriena | 11 | 15 | 10 | 3 | 6 | 9 |
Stradi | 14 | 19 | 16 | 15 | 17 | 15 |
Tirza | 9 | 9 | 7 | 3 | 6 | 6 |
kopā: | 220 | 235 | 229 | 207 | 206 | 195 |
Lielākās bērnu dzimstības problēmas ir novada lauku teritorijās. Piemēram, Līgo pārvaldes teritorijā laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam dzimuši 11 bērni, Druvienā – 31, Tirzā – 40 bērni.
Pamatojoties uz Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļas sniegtajiem datiem par Gulbenes novadā dzimušajiem bērniem, kā arī izvērtējot izglītojamo tālākās gaitas pēc 9.klases beigšanas, iespējams prognozēt izglītojamo skaita izmaiņas līdz 2014./2015.mācību gadam. Būs vērojama tālākā izglītojamo skaita samazināšanās (vairāk kā par 21 % ) (skat. 3.attēlu)
3. attēls
Prognozējot arī izglītojamo skaitu par klašu grupām, 1.-4.kl.grupā izglītojamo skaits samazinās turpmākos divus trijos gadus, tad stabilizējas ap 200 izglītojamiem katrā klašu grupā (skat. 4. attēlu).
4.attēls
5.- 9 klašu grupā vērojams straujš izglītojamo skaita samazinājums tuvākajos gados, kas atstās būtisku iespaidu uz kopējo izglītojamo skaitu novadā kopā (skat. 5. attēlu).
5.attēls
Iepriekšējos mācību gados vairāk kā 60% Gulbenes novada 9.klašu beidzēju turpināja mācības vidusskolās, taču, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas plānoto profesionālās izglītības reformu, kur tiek prognozēts mainīt izglītojamo skaita proporcijas sadalījumu starp vispārējās izglītības iestādēm un profesionālās izglītības iestādēm, var prognozēt, ka labākajā gadījumā 60% 9.klašu beidzēju no 2010./2011.m.g. turpinās mācības vidusskolā. Līdz ar to izglītojamo skaits vispārējās vidējās izglītības programmās Gulbenes novadā samazināsies vairāk kā par 40% (skat.6.attēlu).
6.attēls
3.4. Vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmu pieprasījums
Gulbenes vakara (maiņu) neklātienes vidusskolā (turpmāk – skola) tiek īstenota vakara (maiņu) izglītības programma, kā arī pedagoģiskās korekcijas programma. Skolā kopā 2010./2011.m.g. mācās 158 izglītojamie – 148 vakara ( maiņu) programmās un 12 - pedagoģiskās korekcijas programmā. Vispārējās izglītības vakara (maiņu) programma ir pieprasīta, jo tajās mācās 9 % no visiem Gulbenes novada vidusskolēniem.
Gandrīz puse (70) no izglītojamiem, kuri apgūst vakara un neklātienes programmu, paralēli mācās arī Rankas arodvidusskolā. Jāaktualizē iespēja vakara maiņu un neklātienes izglītības programmu īstenošana citās vispārējās vidējās izglītības iestādēs, it sevišķi – laukos.
3.5. Skolēnu skaits speciālajās izglītības iestādēs (grupās ) un to integrēšana vispārējās izglītības iestādēs
Gulbenes novadā ir speciālās izglītības iestāde – Sveķu speciālā internātpamatskola, kurā izglītojamo skaits ir lielāks kā 100. 2010./2011. m.g. Sveķu speciālā internātpamatskolā mācās 105 izglītojamie. Speciālās izglītības programmas tiek īstenotas arī citās Gulbenes novada izglītības iestādēs:
- Gulbenes vidusskolā;
- Gulbenes 2.vidusskolā;
- Druvienas pamatskolā;
- Galgauskas pamatskolā;
- K.Valdemāra pamatskolā;
- Tirzas pamatskolā;
- Stāķu pamatskolā
- Gulbenes 3.pirmsskolas izglītības iestādē;
- Lejasciema pirmsskolas izglītības iestādē;
- Jaungulbenes pirmsskolas izglītības iestādē.
4. Iestāžu finansēšana
Izglītības iestādes tiek finansētas no valsts un pašvaldības budžeta.
No valsts budžeta līdzekļiem tiek finansētas:
- pedagogu algas, tai skaitā 5 un 6 gadīgo bērnu apmācībai;
- speciālās internātskolas darbinieku algas un iestāžu uzturēšana.
No pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek finansētas:
- Pirmsskolu uzturēšana un pedagogu algas ( izņemot 5 un 6 gadīgo bērnu apmācībai);
- Izglītības iestāžu uzturēšana;
- atsevišķu pedagoģisko darbinieku algas (internāta skolotāji, pulciņu skolotāji, logopēdi utt.) (skat.5. tabulu).
Pašvaldības finansējums 2010.gadā uz vienu izglītojamo bez valsts mērķdotācijām pedagogu algām
Skola | Apstiptinātais 2010.gada budžets | Izdevumi uz vienu izglītojamo |
Gulbenes novada valsts ģimnāzija | 89 966 | 286,52 |
Gulbenes vidusskola | 97 752 | 268,55 |
Gulbenes 2. vidusskola | 107 014 | 261,65 |
Gulbīša vidusskola | 81 848 | 744,07 |
Filiāle “Siltāju pamatskola” | 28 453 | 711,33 |
Lejasciema vidusskola | 135 750 | 793,86 |
Lizuma vidusskola | 99 141 | 527,35 |
Gulbenes Bērzu sākumskola | 66 283 | 324,92 |
Daukstes pamatskola | 88 672 | 1055,62 |
Druvienas pamatskola | 46 133 | 607,01 |
Galgauskas pamatskola | 63 129 | 584,53 |
K. Valdemāra pamatskola | 71 290 | 925,84 |
Litenes pamatskola | 25 475 | 348,97 |
Ozolkalna pamatskola | 68 482 | 978,31 |
Rankas pamatskola | 54 784 | 531,88 |
Stāķu pamatskola | 78 978 | 589,39 |
Stāmerienas pamatskola | 78 356 | 637,04 |
Tirzas pamatskola | 110 467 | 818,27 |
Gulbenes Vakara (maiņu) vidusskola | 23 134 | 150,22 |
5.tabula
Tabulā uzskatāmi redzams, ka izglītības iestādēm ar mazāku izglītojamo skaitu ir lielāki uzturēšanas izdevumi, līdz ar to tiek ierobežoti finanšu resursi infrastruktūras un energoefektivitātes projektu īstenošanai novada izglītības iestādēs ar optimālu izglītojamo skaitu.
Valsts, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem normatīviem, piešķir finansējumu Gulbenes novadam pedagogu algām, ievērojot principu „nauda seko skolēnam" un finansējumu ieskaita novada domes budžetā. Princips „nauda seko skolēnam" nozīmē, ka finansējuma aprēķins tiek veikts, ievērojot izglītojamo skaitu izglītības pakāpē (1.-4.klase, 5.-9.klase, 10.-12.klase) un nepieciešamo finansējumu īstenotajām izglītības programmām, kā arī Ministru kabineta noteikto izglītojamā skaita attiecību pret vienu pedagoģisko likmi.
Finansēšanas modeļa „nauda seko bērnam" ietekmē veidojas situācija, ka skolās ar salīdzinoši mazu izglītojamo skaitu ir mazākas iespējas pedagogiem nodrošināt līdzvērtīgu darba samaksu par amata likmi, kā tas ir „lielajās" skolās.
Gulbenes novadā gan 2009./2010., gan 2010./2011.mācību gadā pedagogu darba samaksa par vienādu amata vienību un slodzi, dažādās skolās ir atšķirīga(no Ls 255 līdz Ls 355 par vienu pedagoģiskā darba likmi), jo būtiski atšķiras izglītojamo skaits klasēs un skolā kopā.
Piemērojot finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam" un Ministru kabineta noteiktos normatīvus (koeficientus) kā rezultātā piešķir finansējumu pedagogu darba samaksai, finansējuma trūkuma dēļ atsevišķām izglītības iestādēm rodas problēmas nodrošināt pedagogu darba apmaksu pilnvērtīgai izglītības programmas īstenošanai:
- Gulbīša vidusskola (ar filiāli „Siltāju pamatskola");
- Galgauskas pamatskola;
- Daukstes pamatskola;
- Druvienas pamatskola;
- K.Valdemāra pamatskola;
- Litenes pamatskola;
- Ozolkalna pamatskola.
Gulbenes novada dome, sadalot un piešķirot valsts mērķdotāciju izglītības iestāžu pedagogu algām ievēro ne tikai principu „nauda seko skolēnam", bet arī nepieciešamību nodrošināt finansējumu pedagogu darba samaksai, lai tiktu nodrošināta izglītības programmu pamatprasību ievērošana visās skolās.
Saglabājot esošo izglītības iestāžu tīklu novadā, lai nodrošinātu izglītības programmu īstenošanu un finansējumu pedagogu algām „mazajās skolās", būs nepieciešams pārdalīt valsts mērķdotāciju pedagogu algām no izglītības iestādēm ar lielāku izglītojamo skaitu uz izglītības iestādēm ar mazāku izglītojamo skaitu. Minētais fakts perspektīvā ietekmēs izglītības piedāvājuma kvalitāti.
Līdz ar to Gulbenes novadā ir nepieciešams veikt izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, kas palīdzētu nodrošināt kvalitatīvu vispārējās izglītības piedāvājumu un samaksas par pedagoga darbu paaugstināšanu.
Skolēnu pārvadājumu veikšanai novada dome 2010.-2011.gadā saņems 9 autobusus: 4 no Šveices palīdzības programmas un 5 autobusus no sociālās drošības tīkla stratēģijas. Līdz šim novadā nav izveidota ekonomiski pamatota izglītojamo pārvadājumu sistēma.
Pamatnostādnes Gulbenes novada izglītības iestāžu tīkla optimizācijai
- Nodrošināt vispārējās izglītības pieejamību visā Gulbenes novada teritorijā.
- Izvērtēt to izglītības iestāžu pastāvēšanas tālāku lietderību, kuru uzturēšanas izdevumi būtiski pārsniedz izglītojamo skaita un programmu ziņā līdzvērtīgu izglītības iestāžu izdevumus.
- Veicināt to vispārējās izglītības iestāžu attīstību, kurās tiek īstenotas vairākas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas ar optimālu izglītojamo skaitu.
- Veikt vidusskolu pārveidi par pamatskolām būtiska izglītojamo skaita samazinājuma gadījumos, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus, materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu, izglītības programmu piedāvājumu un pieejamību.
- Veikt pirmsskolu pārveidi par skolu filiālēm būtisku bērnu skaita samazinājuma gadījumos.
- Noteikt minimālo bērnu skaitu pirmsskolas grupās un minimālo skolēnu skaitu klasē.
- Apstiprināt Gulbenes novada izglītības iestāžu tīkla optimizācijas modeli līdz 2015.gadam (pielikums Nr.1) .
- Noteikt minimālo izglītojamo skaitu izglītības iestādē (filiālē), kad, normatīvo aktu ietvaros, tiek skatīts jautājums par tās likvidāciju vai reorganizāciju (pielikums Nr.2).
Veicamās darbības Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu Gulbenes novadā
2011. -2015.gadam īstenošanai:
- Līdz 2010.gada 31.decembrim Gulbenes novada domē apstiprināt „Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes Gulbenes novadā 2011. - 2015.gadam".
- Ar 2011.gada 1.jūliju – slēgt Gulbīša vidusskolas filiāli „Siltāju pamatskola".
- 2012.gadā – veikt pasākumus optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveidei Gulbenes pilsētā.
- 2011. – 2015. gads – ņemot vērā izglītojamo skaitu, valsts piešķirtās mērķdotācijas apjomu pedagogu algām un pašvaldības budžeta iespējas, izglītības iestādes personāla resursus, izglītības programmu piedāvājumu, izglītības pieejamību, darbības rezultātus, reorganizēt vispārējās izglītības iestādes ar mazu izglītojamo skaitu par citu izglītības iestāžu filiālēm, kā arī vidusskolas reorganizējot par pamatskolām.
- Līdz 2011.gada 1.septembrim izstrādāt ekonomiski pamatotu, novada izglītības iestāžu tīklam atbilstošu izglītojamo pārvadājumu sistēmu.
1.pielikums „Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes Gulbenes novadā 2011. -2015.gadam"
Gulbenes novada vispārējās izglītības iestāžu tikla optimizācijas modelis līdz 2015.gadam
Administratīvā teritorija | Izglītības iestāde (izglītības iestādes iespējamais statuss) | Skaits |
Gulbenes pilsēta | Valsts ģimnāzija | 1 |
Vidusskola | 1 | |
Gulbenes vakara maiņu (neklātienes) vidusskola (vidusskolas filiāle) | 1 | |
Sākumskola (pamatskola) | 1 | |
Pirmsskolas izglītības iestāde | 3 | |
Lejasciems | Vidusskola (pamatskola) | 1 |
Pirmsskolas izglītības iestāde | 1 | |
Lizums | Vidusskola (pamatskola) | 1 |
Jaungulbene | Gulbīša vidusskola ( pamatskola) | 1 |
Pirmsskolas izglītības iestāde (vidusskolas (pamatskolas) filiāle) | 1 | |
Sveķu speciālā internātpamatskola | 1 | |
Druviena | Pamatskola ( citas skolas filiāle) | 1 |
Daukstes | Pamatskola (citas skolas filiāle) | 1 |
Tirza | Pamatskola | 1 |
Galgauska | Pamatskola (citas skolas filiāle) | 1 |
Beļava | K.Valdemāra pamatskola | 1 |
Pirmsskolas izglītības iestāde (pamatskolas filiāle) | 1 | |
Ozolkalna pamatskola (citas skolas filiāle) | 1 | |
Litene | Pamatskola (citas skolas filiāle) | 1 |
Pirmsskolas izglītības iestāde (pamatskolas filiāle) | 1 | |
Ranka | Pamatskola | 1 |
Pirmsskola | 1 | |
Stradi | Stāķu pamatskola | 1 |
Pirmsskola izglītības iestāde | 1 | |
Stāmeriena | Pamatskola ( citas skolas filiāle) | 1 |
Gulbenes novads | Jaungulbenes un Rankas arodvidusskola | Atkarībā no valsts politikas nostādnēm |
2.pielikums „Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes Gulbenes novadā 2011. -2015.gadam"
Izglītojamo skaits izglītības iestādē , kad Gulbenes novada domei jāizvērtē tās turpmākā pastāvēšana vai statuss:
- Pirmsskolas izglītības iestāde – mazāk kā 20 izglītojamie;
- Pamatskola – mazāk kā 60 izglītojamie;
- Vidusskolas posmā (10. - 12.klase) – mazāk kā 30 izglītojamie.