Vidzemē procentuāli ir vieni no lielākajiem siltuma zudumiem tīklos, kas liecina par nepieciešamību sakārtot esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Otrdien, 6. novembrī, Gulbenē notika seminārs “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas Latvijā”, vienuviet pulcējot vairāk nekā 60 pasākuma dalībniekus - Vidzemes un citu reģionu pašvaldību pārstāvjus, siltumapgādes uzņēmumus, nekustamo īpašumu apsaimniekotājus un citus interesentus.

sem

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā Vidzemes reģionā zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos sasniedz līdz pat 15%, kas ir otrs lielākais rādītājs aiz Latgales reģiona – 17,9%. Kā liecina dati, procentuāli mazākie siltuma zudumi tīklos ir Pierīgas reģionā – 10,1%. Nereti siltuma zudumi liecina par novecojušām inženierkomunikācijām un nepieciešamību ne tikai zemē ieraktās caurules nomainīt uz jaunām, bet arī izvērtēt esošo centralizēto siltumapgādes sistēmu kopumā un apzināt nepieciešamos pasākumus, lai paaugstinātu tās energoefektivitāti.

Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi ir viens no veidiem, kā sakārtot esošos tīklus, samazinot siltuma zudumus un integrējot atjaunojamos energoresursus. Lai veicinātu izpratni par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes potenciālu un rosinātu diskusijas pašvaldības pārstāvju, siltumapgādes uzņēmumu un citu enerģētikas nozares speciālistu vidū, šī gada 6. novembrī Gulbenē notika seminārs “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas Latvijā”.

sem1

Semināra ietvaros Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta eksperti Dr.sc.ing. Vladimirs Kirsanovs, Dr.hab. sc.ing. Dagnija Blumberga un M.sc.ing. Ieva Pakere aicināja semināra dalībniekus dalīties pieredzē par pašreizējo situāciju centralizētā siltumapgādē Latvijā, kā arī vērsa uzmanību uz nākotnes izaicinājumiem, pārejot uz 4. paaudzes centralizēto siltumapgādi jeb zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Eksperti atzīst, ka jau šobrīd esošajās sistēmās ir iespējams pāriet uz zemākām temperatūrām, jo gan katlu mājās, gan arī ēkās ir paaugstinātas uzstādītās jaudas, sildvirsmas, cauruļvadu diametri utt. Lielai daļai daudzdzīvokļu ēku ir nomainīti logi, ēkās apkures sildķermeņu virsmas ir lielākas nekā nepieciešams,  ēku siltuma mezglos (ISM) siltummaiņi un sūkņi projekta stadijā jau ieplānoti ar rezervi, kas ļauj pazemināt siltumapgādes parametrus bez papildus aprīkojuma.  

Lai gan šobrīd ekspertu novērtējums liecina, ka esošajās sistēmās ir iespējams pāriet uz zemāku temperatūras režīmu, nozīmīga loma ir tieši pašvaldību stratēģisko plānu izstrādei, kas paredz ilgtermiņa siltumapgādes sistēmas attīstības plānošanu. Tik tikko Vidzemes plānošanas reģionā Attīstības padomes sēdē tika apstiprināti divi attīstības dokumenti enerģētikas jomā -  Enerģētikas vīzija un Rīcības plāns “Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku”. Abi dokumenti ietver arī nākotnes scenārijus par centralizētās siltumapgādes attīstību Vidzemē.

Tāpat eksperti uzsvēra, ka nav vienas konkrētas metodes par to, kā ieviest zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Ir nepieciešama detalizēta esošās situācijas izvērtēšana, lai definētu individuālu tehnoloģisko risinājumu. Paši semināra dalībnieki vērsa uzmanību uz legionelas baktērijas vairošanos, ja siltumtīklos plūdīs zemāka siltumnesēja temperatūra par 50 grādiem. Taču ir vairāki veidi, kā nepieļaut šo baktēriju parādīšanos, piemēram, dezinfekcijas ar UV gaismu, termiskā apstrāde, regulāri paaugstinot ūdens temperatūru siltuma tīklos uz neilgu laiku, membrānu filtrācija u.c.

sem2

Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde nav tikai zemākas temperatūras tīklos, bet arī iespēja integrēt sistēmā atjaunojamos energoresursus. Semināra laikā SIA «Salaspils Siltums» Energoefektivitātes speciāliste Ilze Poļikarpova stāstīja par Salaspils pieredzi, kur 60% siltumenerģijas iegūst no atjaunojamiem energoresursiem. Nākošgad tiks pabeigts Latvijā unikāls projekts ar saules kolektoru lauka un akumulācijas sistēmas integrēšanu centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Savukārt Gulbenes novada pašvaldības energopārvaldnieks Sandis Kalniņš iepazīstināja semināra dalībniekus ar zemas temperatūras siltumapgādes sistēmas pilotprojektu Beļavas ciemā. "LowTEMP" projekta ietvaros Beļavas ciemā šoruden tika pārbūvēti centralizētās siltumapgādes tīkli un izbūvēta jauna katlu māja. S. Kalniņš uzsvēra, ka “viens no izaicinājumiem ir nodrošināt zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi divās siltinātajās ēkās trim dažādām patērētāju grupām – pagasta pārvalde, bērnudārzs un tautas nams.” Vairāk par pilotprojektu Beļavas ciemā lasiet: http://www.gulbene.lv/lv/projekti/aktivie-projekti/306-low1803/5132-belavas-ciema-buve-jaunas-siltumtrases

SIA “Ekodoma” direktors Agris Kamenders aicināja semināra dalībniekus pievērst uzmanību kvalitātes prasībām, ko iekļaut līgumos un iepirkumos.  Turklāt, A. Kamenders detalizētāk stāstīja par veiktspējas testiem apkures katliem.

Centralizētas siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no Eiropas Savienības valstu attīstības un enerģētikas politikas prioritāriem uzdevumiem, kuru rezultātā ir iespējams sasniegt energoresursu ietaupījumu, energoapgādes drošības pieaugumu un CO2 emisiju samazinājumu,” uzsver Vladimirs Kirsanovs, stāstot par projekta “LowTEMP” būtību.

low log

Baiba Norberte,
sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā