“Doma par pasākumu dzīvoja jau sen, jo arī es šo skolu uzskatu par savējo gan ne kā skolniece, bet kā skolotāja,” saka Ozolkalna pamatskolas skolotāja Laila Ķiploka.

Tā, satiekot ar Ozolkalna skolu saistītus cilvēkus, ieminējos par skolas 90 gadi un par to, ka vajadzētu organizēt salidojumu.

Jutu, atbalsts ir un būs. Tā gāja laiks, kalendārs jau rādīja, ka tuvojas jūlija otrā puse, tad ar Ozolkalna kultūras darba organizatoru Jāni Skopanu nolēmām, ka jāsāk rīkoties. Apzinājām cilvēkus, kas varētu iesaistīties darba grupā, un kopīgiem spēkiem, domām spriedām, plānojām un organizējām.

Paldies Birutai Pokulei, kura dalījās ar saviem iespaidiem un savāktajiem materiāliem par Ozolkalna pamatskolu. Paldies Vitai Poišai par pasākuma muzikālo noformējumu un Ozolkalna goda kora izveidošanu. Milzīgs paldies Aivijai Grīnbergai par izcili izstrādāto scenāriju un emocionālo pasākuma vadīšanu.

Lai gan diena bija vēsa un lietaina, tomēr kopā būšanas prieks un pozitīva gaisotne, nelabvēlīgos laikapstākļus padarīja nesvarīgus. Ir pagājušas vairākas dienas, pasākums ir aizvadīts, bet pozitīvas emocijas un gandarījuma sajūta nepamet, un tas jau ir tas svarīgākais, kāpēc mēs šo pasākumu organizējām un kāpēc ir vajadzīgi šādi pasākumi.

Ozolkalna pamatskolas skolotāja un direktore Aiga Ramane dalījās iespaidos par pasākumu. “25. augustā bijušie Ozolkalna pamatskolas skolēni, skolotāji un darbinieki satikās skolas 90 gadu jubilejā. Lai gan skolas vairs nav, bet sapnis un vēlme bija savai skolai svinēt dzimšanas dienu. Mēs vēlējāmies katrs pateikties savai skolai par ceļamaizi lielajai dzīvei. Vārdos neizsakāms prieks par atkal redzēšanos. Ikviens bija mīļi gaidīts SAVĀ skolā.

Katrs salidojuma dalībnieks varēja „iekrāsot” savā krāsas tonī svinīgo pasākuma daļu, lai tā kļūtu vēl skaistāka, spilgtāka un sirsnīgāka. Mēs visi kopā rakstījām domrakstu – par Latviju, par Ozolkalnu, par skolu, par dzimtu, ģimeni un sevi.

Kopīgi radītais prieks, atmiņas par skolu, sarunas par dzīvi, izveidotais Gaismas ceļš, raitais deju ritmu solis, bija šī vakara kopības apliecinājums tam, ka NEKAS JAU NEBEIDZAS... (tā mēs dziedājām, rakstot sava domraksta nobeiguma daļu).”

“Tā bija milzīga kopības sajūta un LIELAS emocijas”, saka pasākuma brīvprātīgā Līga Avotiņa. “Šovasar man bija iespēja piedīdīties Ozolkalna pamatskolas salidojuma organizēšanā. Darbojos kā brīvprātīgā un man ļoti patika palīdzēt, sākot ar idejām beidzot ar iespēju veidot koka zīles dizainu. Šāda veida pasākumā es piedalījos pirmo reizi un man tas šķita ļoti sirsnīgs un jautrs pasākums. Visu vakaru iekšā mājoja brīnišķīga sajūta, ka tu vari būt kaut neliela daļa no tik lieliska pasākuma. Ik katrs viesis, kas sacīja labus vārdus par kartiņām vai koka zīlītēm, man lika pasmaidīt. Noteikti vēlētos piedalīties arī turpmāk šādu pasākumu veidošanā. Noslēgumā vien vēlos teikt paldies par šo iespēju piedalīties!”

Paldies visiem no tuvākas apkārtnes un tālākām zemēm, kas Ozolkalna skolu uzskata un turpinās uzskatīt par savējo, par vietu kur tikties, parunāt, atcerēties un aizbraukt ar vēlmi atgriezties. Paldies ik vienam, kas palīdzēja pasākuma organizēšanā un tapšanā. Tikai kopā mēs esam spēks!