macibas1Saskaņā ar valdības izsludināto ārkārtējās situācijas regulējumu no 23.marta visās Latvijas skolās, arī Gulbenes novadā, mācības tiek organizētas attālināti. Pedagogi kopā ar Gulbenes novada Izglītības pārvaldi ir veikuši lielu darbu, lai mācību process varētu notikt kvalitatīvi.

Pēc rīkojuma izdošanas par attālināta mācību procesa nodrošināšanu pirmais darbs, ko veica izglītības iestādes, bija informācijas apkopošana par to, cik skolēniem ir pieejamas izmantošanai viedierīces un, cik ir interneta pieslēgumu. Ģimenēs, kurās ir vairāki skolas vecuma bērni, bet viedierīce ir tikai viena vai tādas nav vispār, skolas meklēja risinājumus iekšienē un piedāvāja savus tehniskos līdzekļus – portatīvos datorus, kas uz vienošanās pamata tika nodoti ģimenēm.

“Šobrīd gaidām Izglītības un zinātnes ministrijas vēstījumu par publiskajā vidē izskanējušo informāciju, ka mobilo pakalpojumu operatori “Latvijas Mobilais telefons” un “BITE Latvija” atbalstīs skolēnus, piedāvājot viedierīces. Cerēsim, kas tas notiks! Savukārt tur, kur nav interneta pieslēguma vai tas ir tik ļoti lēns, kas būtiski traucē mācību procesam, sadarbojoties ar Gulbenes novada sociālo dienestu, ģimenēm tiks nodrošināts interneta pieslēgums. Bez visa tā mums ir mācību grāmatas un darba burtnīcas, kas, protams, arī ir labs rīks attālinātām mācībām. Gulbenes novadā ir ģimenes, kas dažādu apsvērumu dēļ ir izvēlējušās mācībām izmantot tikai drukātos materiālus. Šādos gadījumos, kas tiešām ir tikai atsevišķi gadījumi, skolās ir kārtība, ka uz nedēļu tiek sagatavota materiālu paka un plāns pēc kura jāstrādā, un ģimene noteiktā laikā ierodas skolā, saņem materiālus nedēļai un strādā šādi,” informē Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa.

macibasIzglītības pārvalde ir apkopojusi informāciju par to, kā katra Gulbenes novada skola plāno nodrošināt attālināto mācīšanos. Katra skola, izmantojot rīkus ar ko iepriekš ir aktīvi strādājusi, piemēram, portālus e-klase.lv un mykoob.lv, sociālo tīklu Facebook.com, lietotni WhatsApp, informēja visus skolēnus un viņu vecākus par attālinātās mācīšanās īstenošanu. Tieši tāpēc, ka ir jaunajā situācijā ir jāadaptējas gan skolēniem, gan skolotājiem, pirmās nedēļas mērķis nav sākt apgūt un izmantot kādus jaunus mācību rīkus. Izmantojamo rīku arsenāls var tikt bagātināts jau nākamajās nedēļās. Šī ir iespēja gan pedagogiem, gan skolēniem iemācīties rīkoties ar mūsdienu tehnoloģijām.

Tāpat katrai skolai ir sava kārtība, kā skolēni un vecāki katru dienu un nedēļu saņem informāciju par to, kas ir katrā mācību priekšmetā sasniedzamais rezultāts un kādi ir veicamie uzdevumi. Pamatā visas skolas sniedz informāciju par to, kas ir jāveic nedēļā kopumā, un konkretizējot uzdevumus līdz pat dienas ietvaram. Skolas informē skolēnus un vecākus par to, kuros laikos kurš skolotājs varēs sniegt gan atbalstu, gan atgriezenisko saiti par jau paveiktajiem uzdevumiem.

Pedagogi savstarpēji sadarbojas, pamatā izmantojot “Google” rīkus, lai redzētu kopējo ainu – kā izskatās viena diena vienam skolēnam. Šādi skolotāji savstarpēji var izvērtēt uzdoto darbu apjomu konkrētajā dienā. Lai skolēnam būtu droši un process notiktu maksimāli kvalitatīvi, skolotāji ir vienojušies par to, ka maksimāli precīzi sniegs instrukcijas par veicamajiem uzdevumiem. Lai konkretizētu informāciju par uzdevumu vai sniegtu skaidrojumu par uzdevuma nosacījumiem, pedagogi būs pieejami “WhatsApp” vai telefoniski sazvanāmi. Jaunā satura apguvē tiks izmantotas mācību grāmatas, dažādi video materiāli, interneta platformas uzdevumi.lv, soma.lv, zvaigzne.lv, quiz.com, letonika.lv u.c. Sākumskolas skolēniem vairāk tiks uzdoti praktiskie uzdevumi. Būs mazāk darbs ar tehnoloģijām, bet vairāk darbs ar mācību grāmatu, darba burtnīcu. Būs zīmēšana un pētniecības uzdevumi.

“Ļoti vēlētos, lai mēs visi kopā palīdzētu skolēniem apgūt pašvadības prasmes. Ir skolas, kur iestrādnes jau ir, bet šis ir tāds laiks, kad skolēnam šis pašvadības process ir jāorganizē lielā apjomā. Pašvadīta mācīšanās nozīmē to, ka tu saplāno, tu uzraugi procesā un, noslēdzot procesu, pašnovērtējies – kas ir vai nav izdarīts, izdevies. Brīdī, kad tiek saņemta informācija par nedēļā veicamajiem darbiem, kas nav sadalīti konkrētāk uz dienām, tad vecākiem noteikti ir jāpalīdz skolēnam izveidot plānu nedēļai, sadalot darbus pa dienām, varbūt pat pa konkrētiem laikiem, kuros uzdevums tiek veikts, kā arī caurskatīt veicamos uzdevumus. Varbūt skolēns jau pašā sākumā var ieraudzīt lietas ar kurām viņš var tikt galā viens pats, savukārt pie kuriem uzdevumiem būs vajadzīgs vecāku atbalsts, bet pie kuriem pilnīgi noteikti – skolotāja atbalsts. Un uzdevumus, kuros būs vajadzīgs skolotāja atbalsts, veikt tad, kad būs pieejama komunikācija ar pedagogu. Ja vecākiem pašiem nav iespējams, tad jālūdz skolotāja palīdzība kritēriju sagatavošanā pēc kā skolēns pats var pašnovērtēties. Tas vairāk attiektos uz sākumskolas posmu, savukārt vecāko klašu skolēniem noteikti būs citi rīki, kā arī bagātīgāks skolotāja vērtējums. Vēl viens svarīgs aspekts ir vecāku saruna ar bērnu vakarā par to, kas dienā ir izdarīts, kas skolēnam lika justies nedroši, uz kādiem jautājumiem nav saņemtas atbildes. Jautājumi ir jākonkretizē un tad ar tiem jāvēršas pie skolotāja, lai maksimāli precīzi saņemtu atbalstošo informāciju. Pašvadīta mācīšanās ir prasmes, kas jātrenē. Tās skolēniem pašas no sevis neveidojas. Šis, manuprāt, būs ļoti labs laiks, kad dzīve piespiedīs šīs prasmes ļoti veiksmīgi pilnveidot,” piebilst E.Kanaviņa.

Arī pedagogi par vislielāko izaicinājumu uzskata tieši skolēnu prasmes pašvadītām mācībām. Cilvēkiem piemīt šis nelāgais ieradums – atstāt visus darbus uz pēdējo brīdi. Satraukums ir arī par laika plānošanu – lai nav tā, ka skolēniem brīžiem var būt ļoti daudz brīvā laikā, savukārt citos posmos rodas pārslodze. Tāpat bažas ir arī par to vai, sākot intensīvi vienlaikus lietot viedierīces, izturēs interneta pieslēgumi. Pirmajā attālinātajā mācību dienā bija atsevišķi brīži, kad kaut kas notika lēnāk vai uz brīdi atslēdzās un nebija pieejams, bet kopumā process notiek bez būtiskiem sarežģījumiem.

Gulbenes novada Izglītības pārvalde aicina vecākus saglabāt mieru un pozitīvi raudzīties uz lietām. Šī ir jauna pieredze un process, kurā mēs visi mācāmies darot. Lai izvairītos no starpgadījumiem, ģimenei un skolai vajadzētu aktīvi komunicēt. Ja kādā brīdī ir sajūta, ka kādi uzdevumi nav izpildāmi mājas apstākļos, ja kādā brīdī šķiet, ka darba apjoms ir par lielu, lai to paveiktu mājas apstākļos noteiktā laika posmā, rekomendējam sniegt atgriezenisko informāciju skolām, jo jebkura problēma ir risināma.

“Šādas situācijas var rasties, jo arī pedagogam nav pieredzes attālināta mācību procesa nodrošināšanā, apjaušot reāli paveicamo darbu apjomus, intensitāti, ja skolēnam nav tieša skolotāja atbalsta pieejamība. Šobrīd pedagogi nosaka apjomus, balstoties uz intuīciju. Otrā-trešā nedēļa varētu būt samērīgāka, ņemot vērā pirmās nedēļas pieredzi. Mēs esam ieguldījuši pietiekami lielu darbu, lai mēģinātu īstenot attālināto mācīšanos, lai tas notiktu kvalitatīvi, lai mums nebūtu vismaz būtiski jāpagarina mācību gads. Tas ir bijis tiešām intensīvs darbs skolotājiem. Tā ir bijusi intensīva informācijas saņemšana vecākiem. Ieguldīt darbu pavasara mēnešos, nesasniedzot pieņemamus rezultātus, pēc tam veltīt laiku un ieguldīt darbu, mācoties vēl vasaras mēnešos, droši vien nebūs tas labākais risinājumus, tāpēc visiem ir jābūt atbildīgiem,” uzsver E.Kanaviņa.

Gunta Kalmane,
Gulbenes novada pašvaldības
vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste