Pēc Kinematogrāfistu savienības “Kino visiem un visur Latvijā” vadītājas Ievas Pitrukas uzaicinājuma piedalīties projektā „Latvijas Skolas somas”, 145 Gulbenes 2.vidusskolas 7.,8.,10., 11. klašu  skolēni attālinātās mācīšanās laikā skatījās filmu „Leiputrija” individuāli mājās un dalījās pārdomās par dzīvi pēc ārkārtas situācijas pasaulē. Projekta mērķis ir Latvijas sabiedrībai darīt zināmu jaunās paaudzes skatījumu uz nākotnes dzīvi pēc pašreizējās krīzes. Darbs noritēja bioloģijas stundu laikā maijā. Skolēnu domas apkopoja skolotāja Dita Grigore un nosūtīja projekta organizatoriem. Dažas no tām publicējam.

Skolēnu domas

Cilvēku attieksmē pret apkārtējo vidi, dzīvniekiem un vienam pret otru vajadzētu mainīt viņu ļaunumu un nežēlību, vajadzētu tā, lai cilvēki saprastu, ka mēs bez visa tā, kam nodarām pāri neizdzīvosim. Cilvēkiem vajag pieņemt to, ka ne vienmēr viss būs ideāli un, ja darīs pāri kādam, tad nekas nemainīsies, viss kļūs tikai sliktāk.

Sindija

Katram attieksme pret dzīvi ir dažāda. Daži nemitīgi cenšas iegūt sev kādu labumu, daži vienkārši rīkojas gudri un apzināti, bet dažiem ir tāda vienaldzīga attieksme. Manuprāt, no mūsu attieksmes pret dzīvi ir atkarīga mūsu pašu nākotne. Dzīvē ir jāmāk būt reālistam un aptvert, ka bez vērtībām, kas mums dotas, patiesībā, mūsu dzīve varētu būt nepilnvērtīga. Cilvēki ir tik dažādi, bet reizēm tiem ir vienādi mērķi, vēlmes un vērtību skalas. Bieži vien, cilvēka dabā ir izvairīties no pārmaiņām, līdz viss kļūst patiešām slikti un cilvēks sāk justies tik neērti, ka vairs nespēj turpināt pa vecam. Mēs gaidām, līdz iestājas kas slikts. Šobrīd pasaulē ir iestājies kas slikts, plosās vīruss “Covid - 19”, kas ir izraisījis milzum daudz posta cilvēku, dzīvnieku un dabas ierastajā dzīves ritmā, daudz kas ir pat ļoti mainījies.

Jānis

Daudzi saka, ka vīrusā ir arī labais, bet, manuprāt, iet uz ko tādu nav pareizi, “pieredze”, tā brīžiem kāds izsakās, jā, bet tas, nav pareizi, tā ir traģēdija, mirst un saslimst daudzi pasaules iedzīvotāji, kas ir tiešām traki. Manuprāt, lai pasaulē viss būtu labi, cilvēkiem vajag saglabāt pozitīvismu un dzīvot laimīgiem neatkarīgi no citiem. Viena no, manuprāt, galvenajām vērtībām ir veselība, tā ir ļoti jāsargā. Arī tādēļ kopīgiem spēkiem ir jāuzvar šis vīruss. Kā arī mums visiem ir jāsargā apkārtējā vide un dzīvnieki. Mums ir jāsargā daba un noteikti citam citu. Manuprāt, cilvēkam pret cilvēku ir jāmaina attieksme, tā ir jāmaina, lai cilvēks cilvēku uztvertu kā vērtību un neiedalītu cilvēkus šķirās, pieņemt cilvēku kāds tas ir, nevis noniecināt citus, palīdzēt un atbalstīt. Visa pamatā, manuprāt, ir cilvēku domāšana. Varu un naudu noteikti nevar izmantot visur. Mums ir jāpastāv par taisnību, lai pasaulē pasaule būtu miers un saticība. Paša pamatā ir zeme, zemnieki, daba un saule, to nedrīkst piesārņot, tā jāceļ godā, bet cilvēkiem, manuprāt, vajag mainīt apziņu un domāšanu.

Linda

Vislielākie dabas ienaidnieki esam mēs cilvēki, jo mēs pārāk daudz izmantojam mātes dabas resursus atņemot mājvietu dzīvniekiem, kas tur mājo. Cilvēkiem beidzot vajadzētu sākt kaut ko mainīt savā dzīvē, lai neizbojātu  dzīvnieku un cilvēku dzīvi. Mums jāsāk nopietnāk uztvert globālo sasilšanu un atkritumu daudzuma pieaugumu. Šis ir pēdējais laiks, lai kaut ko mainītu, jo drīz var būt par vēlu.

Edžus

Manuprāt, cilvēki mūsdienās pārāk nenovīdīgi un necienīgi izturas pret vidi mums apkārt. Tomēr pamazām cilvēki arvien vairāk sāk apzināties to, ka mūsu zeme cieš un pamazām sāk iet bojā, taču tā labā neko nedara, aizbildinoties ar to, ka viens cilvēks jau neko nevar panākt. Tas man šķiet pavisam absurdi. Mēs taču esam cilvēki! Mēs spējam komunicēt, mums ir dotas spējas runāt, klausīties, domāt. Vai tiešām nav iespējams sadarboties un kaut ko beidzot sākt darīt? Protams katram ir jāsāk pašam ar sevi. Mums būtu jāpievēršas dabai draudzīgākam dzīvesveidam, piemēram, mazāk jāizmanto elektroierīces, vairāk jāstaigā ar kājām (tas nāktu par labu gan dabai, gan mūsu pašu veselībai), jāizmanto dabai draudzīgākus materiālus, kuri ir otrreiz pārstrādājami, kā arī nevajadzētu mest atkritumus zemē, bet tos šķirot un nogādāt atbilstošajos konteineros.

Kā nopietnu problēmu, kas būtu jāmaina, vēlos minēt izturēšanos pret dzīvniekiem. Arī dzīvniekiem  (protams ne visiem) ir emocijas, viņi saprot apkārt notiekošo un arī jūt sāpes. Katram dzīvniekam ir sava vieta dabā. Ko mēs darītu, ja mums nebūtu govju, kas dotu pienu? Aitu, no kurām varētu iegūt vilnu? Putnu, kas izķertu visus mazos kukainīšus? Bišu, kuras apputeksnētu ziedus? Skudru, kuras apēstu laputis? Suņu, kuri noderētu kā sargi, palīdzētu policistiem, neredzīgajiem un, protams, arī būtu ļoti labi un uzticami draugi? Ar šo es vēlos pateikt, ka dzīvnieki nav tikai kaut kādas nenozīmīgas būtnes, tie mums un dabai ir uzticami palīgi. Mums vajadzētu vairāk novērtēt dzīvniekus un tos aizsargāt. Nevajadzētu medīt aizsargājamus dzīvniekus vai medīt tikai prieka pēc. Nevajadzētu uz dzīvniekiem pārbaudīt dažādus produktus. Nevajadzētu tāpat vien jaukt putnu ligzdas vai skudru pūžņus. Mums vajadzētu ievērot dzīvnieku privātumu, ļaut viņiem dzīvot savu dzīvi, un lai viss notiek tā, kā dabā iekārtots.

Liene

Manuprāt, mēs par maz novērtējam šīs pasaules eksistenci, jo ja šīs pasaules nebūtu, tad mūsu arī nebūtu, bet mēs to nesaprotam. Manuprāt šī pasaules pēc ārkārtas stāvokļa būs kaut cik sakoptāka, jo daudzi vairs tik bieži neiet ārā un nepiesārņo, bet ir viens mīnuss, mēs daudz dzīvojam mājās un taisām atkritumus, tas nozīmē, ka tie atkritumi, kurus mēs sataisām nonāk atkritumu izgāztuvē un pēc filmas noskatīšanās, ka tā nav īpaši patīkama vieta dzīvniekiem.

Jānis

Manuprāt, cilvēkiem ir jābeidz būt mantkārīgiem, jo tajā ir viss ļaunums. Lai iegūtu naudu, cilvēki izgriež mežus, neiestādot tajos kokus atpakaļ. Tādējādi izzūd daudzas dzīvnieku un augu sugas. Cilvēki negrib maksāt par atkritumu izvešanu, jo, protams, lētāk sanāk tos izmest mežā, taču īstenībā tas sanāk daudz dārgāk mūsu dzīvēm. Ja visi cilvēki mestu atkritumus mežā, tad visi skaistie meži kļūtu par atkritumu bedri, klimata pārmaiņas būtu vēl straujākas. 

Ja cilvēkiem galvenajā vietā nebūtu nauda, bet mīlestība pret apkārtējo vidi, tad nekas šāds nenotiktu. Manuprāt, šajā jomā cilvēku prātus nevar mainīt, jo lielākajai daļai ir vienalga, tikai pēc laika viņi to nožēlos, bet laiku atpakaļ pagriezt vairs nevarēs. Cilvēkiem ir jāpadomā, vai nauda ir vissvarīgākā lieta šajā dzīvē.

Rēzija