brivs 3Kopš pagājušā gada septembra sākuma Gulbenē dzīvo un strādā trīs brīnišķīgi jaunieši no Eiropas: Annette Czubaiko (19) no Ķelnes Vācijā, Christoph Franz Metzler (20) no Klaus ciemata Austrijā un Alessia Neri (21) no Rimini pilsētas Itālijā.

Viņi kā brīvprātīgie darbojas Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādē un Gulbenes 2. pirmsskolas izglītības iestādē “Rūķītis” programmas Eiropas Solidaritātes korpuss projektā “Stronger together 2”.

Pirmā ieradās talantīgā meitene Annette, kura savā zemē nodarbojusies ar akrobātiku un dejošanu, prot dziedāt un spēlēt klavieres. Oktobrī atceļoja sportiskais Christoph, kurš bauda dzīvi, novērtējot katru tās mirkli. Novembrī no saulainās Itālijas pilsētas Rimini ieradās temperamentīgā itāliete Alessia, kura ļoti mīl bērnus un bauda dzīvi caur ēdienu. Projekta laikā viņa iemīlējusi bērnus arī Gulbenē.

 Ar jauniešiem sarunājas viņu latviešu valodas skolotāja un mentors Ieva Smoļina.

 Kāpēc jūs izlēmāt piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa programmas projektā?

 Christoph: Meklēju brīvību. Vēlējos izpausties ar savām idejām brīvi un radoši, ko arī spēju darīt šajā projektā Gulbenē.

Annette: Es biju ieinteresēta brīvprātīgajā darbā tepat, Eiropā. Tētis ieteica vienu no brīvprātīgā darba mājaslapām, kurā bija liela izvēle ar dažādiem projektiem. Un, izvērtējot katru no piedāvājumiem, sapratu, ka vēlos darboties ar bērniem pirmsskolā.

Alessia: Es izvēlējos šo projektu tāpēc, ka vēlējos izaicināt sevi un gribēju padzīvot neatkarīgi, mācīties pieņemt savus lēmumus.

brivs 2

Kāpēc jūs izvēlējāties Latviju un tieši šo projektu?

 Annette: Pirmais, kas lika izvēlēties šo projektu, bija mīlīgā Gulbenes 1. pirmsskolas mājaslapa ar daudz dažādām bērnu fotogrāfijām par tur notiekošajām aktivitātēm. Iestādes mājaslapā bija arī daudz informācijas par citiem brīvprātīgajiem, kas lika domāt, ka šis projekts būs tieši laikā. Šī pirmsskola ir arī manas nosūtošās organizācijas partneri. Pirms izbraukšanas apmācībās savā organizācijā satiku brīvprātīgo Svenu, kurš bija pabeidzis projektu šajā iestādē. Tā guvu vēl pilnīgāku informāciju par projektu.

Allessia: Ieraugot šo Latvijas projektu, man bija ziņkāre par šo valsti, jo es nezināju ne tās kultūru, ne paražas. Un arī mājaslapa likās jauka, tāpēc izvēlējos tieši to.

Christoph: Pirmkārt, es domāju par iespējām, kā es sevi varu realizēt ar saviem dotumiem. Tad es vērtēju, kādas brīvā laika iespējas kā kalnā kāpšana, pārgājieni būs pieejamas katrā no projektiem. Bet beigās es sapratu, ka drošāk būtu izvēlēties mazāku pilsētu, kur var izbaudīt dabu un izpausties ar saviem talantiem un hobijiem. Gulbenes 1. PII ir arī manas nosūtošas organizācijas partneri daudzos projektos, tādēļ jutos drošs par savu izvēli.

Kāpēc tomēr riskēji doties pasaulē, ņemot vērā pandēmijas situāciju?

 Annette: Es esmu priecīga, ka man bija iespēja tomēr doties projektā, par spīti Covid-19 situācijai.

Allessia: Mani mierināja doma, ka es dodos uz mazu pilsētu, kura ir mazāk apdzīvota, tātad vīrusa mazāk apdraudēta. Mazākā pilsētā ir drošāka vide.

Kāds ir jūsu brīvprātīgais darbs Gulbenē?

 Allessia: Piedalos dažādās nodarbībās pirmsskolā “Rūķītis”, organizēju radošas un interesantas nodarbības bērniem arī Gulbenes 1.PII. Iepazīstinu viņus ar itāļu kultūru caur kopīgu ēdienu gatavošanu. Kopā ar Annetti tiešsaistē vadām angļu valodas nodarbības jauniešiem sadarbībā ar jauniešu centru “Bāze”. Tas ir interesanti, jo strādāju ne tikai ar bērniem, bet arī ar jauniešiem. Tā ir laba pieredze, jo ir nepieciešams adaptēties katrā situācijā.

Annette: Tiešsaistes stundas dod piepildītu sajūtu, jo redzams, kā katrs no dalībniekiem pilnveido savas angļu valodas zināšanas. Šajā laikā dalībnieki ir atvērušies un ar prieku piedalās mūsu piedāvātajās aktivitātēs. Tas ir jautri! Pirmsskolā veidoju dažādas radošās darbnīcas, sporta aktivitātes iekštelpās un ārā. Apvienoju sportu ar savu hobiju – vieglatlētiku un dejošanu. Asistēju mūzikas nodarbībās un kopā ar bērniem dziedu dziesmiņas, caur kurām es arī labāk iemācos latviešu valodu. Katru pirmdienas un piektdienas pēcpusdienu ar bērniem nodarbojamies ar manu mīļāko aktivitāti – aušanu ar mazajām stellēm. Bērniem tas ļoti patīk. Bet kopā ar Christoph mēs vadām angļu un vācu valodas nodarbības Gulbenes bibliotēkā, kas ārkārtas situācijas dēļ notiek attālināti. Kā arī visi kopā esam mācījuši bērnudārza darbiniekiem angļu valodu.

Christoph: Mans mērķis ir iepriecināt bērnus un mācīties pašam, tāpēc es arī organizēju interesantas nodarbības, gan radošas, gan sportiskas. Strādāju ar bērniem arī pēcpusdienās. Palīdzu, kad ir nepieciešama palīdzība.

Ko jūs darāt savā brīvajā laikā?

 Alessia: Pateicoties iestādes darbiniekiem, man bija iespēja doties izbraucienos pa Gulbenes novadu un redzēt daudzas skaistas vietas. Baudu Gulbenes dabu pastaigājoties un tagad arī braukājot ar velosipēdu. Ļoti gaidīju pavasari, esmu priecīga, ka beidzot ir siltāks. Nedaudz citādāk tagad novērtēju dzīvi Itālijā, redzot un salīdzinot kultūras, piemēram, kā katra kultūra izrāda savu pateicību. Šeit cilvēki pateicas, atdarot ar labām lietām, piemēram, dāvājot pašceptu kūku. Mums katram ir sava iepriekšējā pieredze, bet šī mums trijiem ir kopēja, pēc kuras mēs varam izlemt, ko darīsim tālāk.

Annette: Sākumā dejoju tautiskās dejas un apmeklēju zumbas nodarbības,   līdz viss apstājās. Ļoti patika aukstā ziema. Kopā ar draugiem gājām slidot. Paldies jauniešu centram “Bāze” par aizdotajām slidām! Satiekos ar latviešu draugiem, spēlējam volejbolu un dodamies pastaigās. Patīk dzīvot kopā ar citu kultūru pārstāvjiem, piemēram, ar Alessia no Itālijas. Mēs dalāmies pieredzē un palīdzam viena otrai kopīgās aktivitātēs.

Chirstoph: Ziemā es baudīju slēpošanu, bet tagad mēs braukājam pa Gulbenes novadu ar velosipēdiem. Latvijā vairāk sāku novērtēt mazās lietas, kā putnu dziedāšanu, dabas skaistumu un mieru.

Kas jūs fascinē latviešu kultūrā?

 Annette: Fascinē trakie ticējumi, kurus iepazinām caur latviešu svētkiem. Esmu ievērojusi, ka latviešiem ir stipra kopības sajūta, piemēram, Lāčplēšu dienā. Jūs novērtējat un mīlat savu valsti, svinot dažādus patriotiskos svētkus. Patīk, ka mazajai Latvijai ir sava identitāte un tik daudzas tradīcijas. Un jums ir ļoti garšīgas  kūkas!

Christoph: Jā, tieši manas domas. Man, savukārt, garšo dārzeņu zupas, kurās latvieši izmanto vietējo zemnieku produktus.

Alessia: Pārsteidz vārda dienu svinēšana, kad visi to svin un dalās īpašās sajūtās. Dīvaini, ka maize katrā ēdienreizē ir rupjmaize, jo Itālijā ēdam tikai baltmaizi.

Vai jau zināt kaut ko no latviešu valodas? Vai jūs izmantojat latviešu valodu?

 Christoph: Mēģinu mazliet runāt latviski ar bērniem un pedagogiem.

Annette: Mums ir ļoti laba un izpalīdzīga latviešu valodas skolotāja. Esmu mācījusies daudzas valodas, bet latviešu valoda ir visgrūtākā. Bet ir interesanti, jo daļa no tās, īpaši galotnes, līdzinās citām valodām, piemēram, vācu un spāņu. Bet, kāpēc jums ir tik daudz galotņu?! Dīvaini, ka latvieši tulko arī ārzemju vārdus pavisam citādāk. Jauka valoda! Es uzskatus tā - ja protu latviešu valodu, tad varu daudz ko darīt arī kopā ar vietējo sabiedrību!

Alessia: Latviešu valodā ir daudz vārdu, kas ļoti atšķiras no internacionāliem vārdiem. Jūs tulkojat visu. Bet iemācīties to ir iespējams! Es arī mēģinu runāt ar bērniem latviešu valodā.

Kādas pārdomas par pieredzi Latvijā?

 Alessia: Ir tāds teiciens „Ir nepieciešams ciemats, lai izaudzinātu bērnu”, kas šajā gadījumā varētu attiekties uz mani. Ierodoties Latvijā, es jutos kā nezinošs bērns citā vidē, tāpēc šī ir vienreizēja kultūras pieredze, kuru īstenot palīdzēja daudzi skolotāji. Paldies viņiem! Šī pieredze ir bijusi ļoti noderīga, jo es ne tikai sevi izprotu daudz vairāk, bet tagad arī saprotu, ka nākotnē vēlos darboties izglītības jomā un strādāt ar bērniem. Un, protams, esmu augusi kā personība un spēju veiksmīgāk organizēt gan privāto dzīvi, gan darbu. Paldies Latvijai par to!

Christoph: Ļoti noderīga pieredze, jo tā man ļāva palūkoties uz lietām no cita skatupunkta. Šo pieredzi nekad neaizmirsīšu un,  protams, izmantošu savā nākotnē.

Annette: Protams, esmu iemācījusies daudz ko, kas noderēs nākotnes darbā ar bērniem, īpaši šādā gadījumā, kad es pirmo reizi sastapos ar šāda vecuma bērniem. Turklāt, esot prom no mājām tik ilgu laiku, guvu neatkarību un svarīgu pieredzi turpmākai dzīvei. Esmu izbaudījusi latviešu brīnišķīgās tradīcijas, no kurām dažas es noteikti turpināšu mājās kopā ar ģimeni un draugiem. Runājot par draugiem, es nekad neaizmirsīšu laipnos un sirsnīgos cilvēkus, ko satiku Latvijā. Viņu dēļ es noteikti spētu pasūtīt biļeti, lai atgrieztos šeit vēlreiz.

Vai tu redzi Latviju kā vietu, kur kādreiz atgriezties?

 Annette: Es noteikti vēlētos kādu dienu atgriezties Latvijā, lai izjustu dzīvi šeit ar visām iespējām bez Covid.

Alessia: Jā, protams! Tā noteikti būtu vasara. Gribētu atvest savu ģimeni, lai padalītos arī ar viņiem ar šo pieredzi un vietu.

Christoph: Es vēlētos atgriezties šeit kaut vai tikai tāpēc, lai redzētu dzīvi normālā situācijā, bez pandēmijas.

Logo Lasma