Kādas asociācijas rodas, dzirdot Jāņa Poruka vārdu? Druviena. No skolas gadiem spilgtākas top atmiņas par uzcītīgo, nabadzīgo un biklo Cibiņu un spēcīgo, palaidnīgo un lepno Bunģi. Smaidošā, labestīgā Kukažiņa. Pērļu zvejnieks, kurš atrodas garīgu meklējumu procesā, cenšoties dzīvot saskaņā ar saviem sapņiem un ideāliem.     

Izceļam savas atmiņas saulītē un ļaujam tām kļūt spilgtākām. Tas nekas, ja skolas laiku atmiņas mazliet atšķirsies no šodienas redzējuma. Tas nekas! Tas nekas, ja pamatskolas skolēni mūsu novadnieka darbus uztver nedaudz citādāk. Ir labi, ka tik skaisti var sadzīvot un līdzās pastāvēt pieredze un ikdienas atklāsme, senatne un mūsdienas. Ir jauki, ka mums ir iespēja būt dažādiem. Pateicoties šiem pretstatiem un dažādībai mēs esam iemācījušies veiksmīgi ritināt atmiņu pavedienus no paaudzes uz paaudzi, tādējādi neļaujot pazust mums svarīgām un nozīmīgām vērtībām.

Jāņa Poruka vārds Stāķu pamatskolā ieskanējās saistībā ar rakstnieka 150-to jubileju. 

Mūsu novadnieka atsevišķu darbu fragmenti mudināja skolēnus domāt, spriest un savu viedokli par lasīto izteikt instalācijā. Tādējādi Jāņa Poruka proza mūsu skolā skan mazliet neierastā veidā. Tā skan caur skolēnu darbiem. Tā skan tā, kā to sadzird un izprot mūsdienu skolēni. Tā skan! … un tas ir svarīgākais!

                                                                                                  Inese Bodunova,

Stāķu pamatskola