8.augustā Gulbenes novadu darba vizītes ietvaros apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Gulbenes novada pašvaldības vadība ministru sagaidīja jau pie iebraukšanas Gulbenē no Smiltenes puses, lai dabā parādītu un vēlreiz uzsvērtu šī ceļa posma sakārtošanas nepieciešamību. Tālāk ceļš veda no Gulbenes uz Šķieneriem. Šis posms ir bīstams gājējiem, riteņbraucējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Pašvaldība ministrijai ierosināja nākotnes plānos iekļaut šeit ietves un veloceliņa izbūvi. Turpinājumā sekoja sarunas pašvaldības administrācijā par ceļu stāvokli, pasažieru pārvadājumiem, dzelzceļu un bānīti.

sm2

Tikšanās laikā Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs pārliecinājās, ka plānos iezīmētie valsts ceļu posmi un tilti Gulbenes novadā tiks atjaunoti atbilstoši iepriekš norādītajam. 2020.gadā notiks autoceļa P27 “Smiltene-Gulbene” posma pārbūve 170 metru garumā (virzienā no rotācijas apļa Gulbenē līdz autobusa pieturai “Svelberģis”) un šī paša autoceļa posma pārbūve 10,58km garumā (pagrieziens uz Sinoli-Velēna jeb no 34,87km līdz 45,45km). Grants seguma atjaunošana 10,07km garumā 2020.gadā paredzēta vietējam autoceļam Druviena-Lizums posmā no 0,29km līdz 10,36km.

Nākamgad ir iecerēta trīs tiltu atjaunošana:

  1. uz autoceļa P27 “Smiltene-Velēna-Gulbene” pār Gaujas upi (no 27,08km);
  2. uz autoceļa V438 “Ūdrupe-Rankas stacija” pār Gaujas upi (no 7,11km);
  3. uz autoceļa P35 “Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas Robeža (Vientuļi)” pār Pededzes upi (no 18,60km).

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis vērsa uzmanību, ka nākotnē vajadzētu apsvērt arī ceļa posma Lizums-Tirza noklāšanu ar melno segumu, jo šajā vietā ir aktīva uzņēmējdarbība.

Runājot par jauno administratīvi teritoriālo reformu, Gulbenes novada pašvaldības vadība uzsvēra, ka, ja valsts ir paredzējusi finansiālu atbalstu pašvaldībām, kuras tiks apvienotas, tad nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst Gulbenes novadu, kuru reforma tiešā veidā neskar.

sm

Gulbene vēsturiski ir attīstījusies kā dzelzceļa centrs, un arī mūsdienās kustība uz dzelzceļa sliedēm nav rimusi. Pateicoties dzelzceļa esamībai, te ir attīstījušies vairāki uzņēmumi. Ministrs apstiprināja, ka kravu un pasažieru pārvadājumu nozarē dzelzceļam būs prioritāte. Tas tik attīstīts un neviena līnija netiks slēgta vai demontēta. Piemēram, maršrutam “Gulbene-Rīga” ir perspektīva, ja vien nākotnē izdotos pasažierus no Gulbenes Rīgā un otrādi nogādāt aptuveni 2 stundās, nevis 3-4, kā tas būtu pašlaik, pieturot visās stacijās. Savukārt dzelzceļa atjaunošanu uz Pitalovu T.Linkaits neredz. Slēgtajā dzelzceļa līnijā veiksmīgi ir izveidots velo maršruts, ko vajadzētu attīstīt arī turpmāk.

Jautājot par valsts dotācijas saglabāšanu SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis”, ministrs pārliecinoši atbildēja, ka tā noteikti tiksdarīts. Viņš atzinīgi novērtēja uzņēmuma pārstāvju ieguldījumu, bet ieteiktu vēl vairāk reklamēties un piesaistīt tūristus.

Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis aicināja Satiksmes ministriju pārskatīt valsts mērķdotācijas sadales principus ceļu uzturēšanai un sakārtošanai, jo nav korekti, ka, piemēram, Limbažu novadam piešķirtais finansējums ir tāds pats kā Gulbenes novadam – 700 000 eiro, lai gan teritorijas lielums un līdz ar to kopējais ceļu garums krietni atšķiras.

Pēc sarunas ministrs apmeklēja bānīša depo, interaktīvo un izglītojošo centru “Dzelzceļš un tvaiks”, bet pēc tam ar bānīti devās uz Alūksni.

Gunta Kalmane,
Gulbenes novada pašvaldības
vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste