gerbbmp

2019.gada 29.augusta Gulbenes novada domes sēdē netika pieņemts lēmums jautājumā par nekustamā īpašuma pircēja apstiprināšanu saistībā ar notikušo Gulbenes novada pašvaldības nekustamā īpašuma “Sils” Jaungulbenes pagastā izsoli. Šis jautājums tuvāko nedēļu laikā tiks skatīts atkārtoti, bet pirms tam pašvaldība 5.septembrī plkst.10.00 Gulbenes novada pašvaldības administrācijas 2.stāva zālē (Ābeļu iela 2, Gulbene) organizēs visu ieinteresēto pušu tikšanos, kuras laikā ikviens varēs izteikt savu viedokli, paust bažas vai sniegt priekšlikumus saistībā ar sākto procesu. Gulbenes novada pašvaldība ir izvērtējusi un ņēmusi vērā iedzīvotāju iesniegumu ar 800 parakstiem, līdz ar to nebūtu pareizi pieņemt lēmumu to pietiekoši neizrunājot. Šajā rakstā sniegšu atbildes uz jautājumiem, kas ir plaši izskanējuši publiskajā telpā.

Kāpēc pašvaldība nonāca pie lēmuma rīkot “Sila” izsoli?

Sākotnējā iecere par nekustamā īpašuma “Sils” Jaungulbenes pagastā atsavināšanu radās apstiprinot 2018.gada budžetu, kad tika plānotas izmaksas un pašvaldības ieguldījumi sociālā aprūpes centra “Jaungulbenes Alejas” ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, lai samazinātu primārās enerģijas patēriņu un pašvaldības izdevumus par siltumapgādi, sakarā ar projekta izmaksu pieaugumu. Atsavināšanai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana ieilga, tāpēc projekta realizēšanai pašvaldības līdzfinansējuma daļas nepieciešamie naudas līdzekļi tika iegūti ņemot aizņēmumu Valsts kasē. Jaungulbenes pagastā pašvaldības izveidotajā sociālās aprūpes centrā “Jaungulbenes Alejas” laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam ir investēti aptuveni 2 500 000 eiro, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums ir 1 653 000 eiro. Izveidojot sociālās aprūpes centru “Jaungulbenes Alejas”, tika izveidotas 40 darba vietas, kā arī veikti pašvaldības ieguldījumi sporta zāles uzlabošanai, ko var izmantot visi pagasta iedzīvotāji brīvā laika lietderīgai pavadīšanai. Ņemot vērā augstāk minēto, “Sila” atsavināšanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus plānots novirzīt cietiem Gulbenes novada attīstības mērķiem, sekmējot pašvaldības attīstību kopumā, dažādās tās vietās, ņemot vērā konkrēto nepieciešamības prioritāti. Pašvaldības nepieciešamība pēc atsavināšanas rezultātā iegūtās naudas summas ieguldīšanas novada attīstības projektos (Nākotnes ielas rekonstrukcijai, Stāmerienas pils renovācijai un Stāķu bērnudārza teritorijas labiekārtošanai) ir veicinājusi Valsts kases nostāja 2019.budžeta gadā prioritāri pašvaldībām finansēt tikai Eiropas Savienības projektus. Sakarā ar to, ka 2019.gada budžetu pašvaldība apstiprināja pirms valsts budžeta un rēķinājās ar naudas apjomu, ko varēs saņemt kā kredītu, tika uzsākta attiecīgo būvdarbu realizēšana, kuru īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi šobrīd jānodrošina no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Uzsākto projektu apturēšana vai līgumu laušana būtu nesamērīga ar iedzīvotāju interesēm, kas tos skar.

Visi iepriekš minētie argumenti tika ņemti vērā, gatavojot īpašumu atsavināšanai, kā arī izvērtēta tā nepieciešamība pašvaldības funkciju un pienākumu veikšanai.

Kā tika organizēts izsoles process?

Gulbenes novada dome 2019.gada 11.jūlijā pieņēma lēmumu “Par nekustamā īpašuma Jaungulbenes pagastā ar nosaukumu “Sils” pirmās izsoles rīkošanu, noteikumu un sākumcenas apstiprināšanu” (protokols Nr.10, 1.§), ar kuru nolēma rīkot Gulbenes novada pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma Jaungulbenes pagastā ar nosaukumu “Sils”, kadastra numurs 5060 004 0129, kas sastāv no vienas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 5060 004 0129, 142 ha platībā, un uz tās esošas mežaudzes, pirmo izsoli, apstiprināt izsoles sākumcenu un noteikumus.

Lēmums tika pieņemts pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 14.panta pirmās daļas 2.punktu, kas nosaka, ka pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības, 21.panta pirmās daļas 17.punktu, kas nosaka, ka dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā, kā arī ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma nosacījumus.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka atsavināšanai paredzētā atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā, 8.panta sestā daļa nosaka, ka mantas novērtēšanas komisija novērtēšanai pieaicina vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus.

Pirms lēmuma par īpašuma nodošanu atsavināšanai, Gulbenes novada pašvaldība nekustamā īpašuma novērtēšanai pieaicināja sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju, kas 2019.gada 28.jūnijā sastādīja atskaiti par minētā nekustamā īpašuma tirgus vērtību, kas norādīta 433 000,00 eiro.

Atskaitē uzskaitīti meža vērtības aprēķinā izmantotie izejas dati: esošo meža nogabalu platības, mežaudžu vecumi, sugu sastāvs, valdaudzes koku vidējie caurmēri, koksnes krājas galvenās cirtes vecumā, pašreizējā krāja, koku vidējais caurmērs un sugu mistrojums nogabalos, kuru šķērslaukums ir zem noteiktās kritiskās vērtības, krājas kopšanas ciršu intensitāte atkarībā no audžu faktiskā šķērslaukuma, mežsaimniecisko darbu izmaksas.

Vērtējumā noteikti iespējamie nākotnes ieņēmumi no koksnes resursu apgūšanas, ko nosakot ņemtas vērā īpašuma koksnes resursu izmantošanas iespējas, koku ciršanas iespējamās izmaksas, kas saistītas ar kokmateriālu izvešanas izmaksām (attālums no cirsmas līdz krautuvei, izvešanas ceļu kvalitāte – purvains, vidēji slapjš, slapjš).

Vērtējumā noteikti iespējamie nākotnes izdevumi, tos aprēķinot ņemtas vērā iespējamās meža atjaunošanas izmaksas 285 – 1000 EUR/ha, atkarībā no atjaunošanas veida, t.i., atjaunošanās notiek dabiski, kur nepieciešama tikai atjaunošanas veicināšana (augsnes sagatavošana vai kopšana) vai meža mākslīgā atjaunošana (augsnes gatavošana, stādāmā materiāla pirkšana, stādīšana un kopšana) un meža sastāva kopšanas izmaksas 150 - 250 EUR/ha.

Iepazīstoties ar sertificēta vērtētāja sagatavoto nekustamā īpašuma vērtējumu, Gulbenes novada domes izveidotā Īpašuma novērtēšanas un izsoļu komisija 2019.gada 3.jūlijā pieņēma lēmumu uz Gulbenes novada domes sēdi virzīt iepriekš minētā pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu 480 000 eiro.

2019.gada 15.augustā tika rīkota nekustamā īpašuma izsole, kurā piedalījās 11 pretendenti. Juridiska persona par augstāko nosolīto cenu 888 000 ir ieguvusi tiesības pirkt nekustamo īpašumu. Nosolītā augstākā summa, atrēķinot naudā iemaksāto nodrošinājumu, pircējam jāsamaksā trīs mēnešu laikā no izsoles dienas, t.i. līdz 2019.gada 15.novembrim. Pirkuma maksa 2019.gada 22.augustā ir samaksāta pilnā apmērā.

Vai izsole bija likumīga un informācija par to - pietiekama?

Gulbenes novada pašvaldība attiecībā par izsoles kārtības atbilstību Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma prasībām norāda, ka sludinājums par nekustamā īpašuma izsoli 2019.gada 15.jūlijā ir publicēts Gulbenes novada pašvaldības interneta vietnē, 2019.gada 16.jūlijā Gulbenes novada laikraksta “Dzirkstele” laidienā Nr.56 (8520), 2019.gada 16.jūlijā Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.143 (6482), 2019.gada 17.jūlijā Gulbenes novada pašvaldības informatīvā izdevuma “Gulbenes novada ziņas” laidienā Nr.8 (125). Vienīgais, kas atbilst patiesībai, ir apstāklis, ka sludinājums par nekustamā īpašuma izsoli netika izlikts labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Gulbenes novada pašvaldība šo apstākli, vērtējot to kopsakarā ar sludinājuma publikācijām dažādos informācijas avotos, vērtē kā nebūtisku pārkāpumu. Vēl jo vairāk, atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.panta pirmās daļas 1.teikumam oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.panta otrā daļa nosaka, ka oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.

Kāpēc pašvaldība nevar apsaimniekot šo īpašumu?

Gulbenes novada pašvaldībai pēc iedzīvotāju ieteikumiem nepārdot mežu kopā ar zemi, bet veikt vai organizēt mežistrādes darbus pašiem, rodas vesela virkne gan papildus izdevumu, gan risku nākotnes meža vērības saglabāšanā, jo pašvaldība to neveic profesionāli un pastāvīgi. Lai nodrošinātu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ir jāstrādā ne tikai pie meža atjaunošanas un meža kopšanas darbiem, bet ir jāveic pastāvīgi meža patoloģiskā stāvokļa uzraudzība, ko nosaka Meža likuma 26. pants, jānodrošina aizsardzība pret slimībām un meža kaitēkļiem un jāveic meža aizsardzības darbi pret meža ugunsgrēkiem. Bez tam, īpašniekam ir jānodrošina informatīvo zīmju izvietošana, mineralizēto joslu ierīkošana ugunsnedrošajā laika periodā, kā arī ūdens ņemšanas vietas nodrošināšana.

Lai pašvaldība nodrošinātu visu normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz mežu apsaimniekošanu, tai būtu jāizveido atsevišķa institūcija, jāalgo speciālisti vai jāizvēlas ārpakalpojuma sniedzējs, kas prasītu ievērojamu naudas līdzekļus, kas šobrīd pašvaldības budžetā nav plānots.

Arī meža izstrādes darbu plānošana un izpilde mēdz būt sarežģīta normatīvo aktu, meža apsaimniekošanas sertifikācijas un dažādu saimniecisko prasību dēļ. Bez tam, pašvaldībai, ja tā izvēlētos no meža izstrādes savām vajadzībām iegūt kurināmo kokmateriālu, būtu jārīko iepirkumu procedūra attiecīgam pakalpojumam un, iespējams, jārīko kustamās mantas izsole par atlikušā izstrādāta sortimenta atsavināšanu, jo meža izstrādes procesā rodas dažāds koksnes sortiments, kas pašvaldībai tieši nav nepieciešams (zāģbaļķi, finierkluči, sīkbaļķi, taras kluči, papīrmalka) vai jāizsola ciršanas tiesības.

Tā kā Gulbenes novada pašvaldībā notiek dažādi energoefektivitātes pasākumi, kas paredz automatizētu sistēmu uzstādīšanu, lai efektīvāk izmantotu energoresursus un samazinātu to patēriņu, tad katru gadu samazinās pašvaldībai nepieciešamais kopējais kurināmās malkas apmērs.

Bez iepriekš minētā pašvaldība par atsavināmo īpašumu katru gadu saņems nekustamā īpašuma nodokli, kas par 122 ha (142 ha - 20 ha (jaunaudze)) uz šo brīdi ir 377 eiro gadā.

Vai izsoles uzvarētājs neliegs piekļuvi mežam?

Uz 2019.gada 29.augsuta domes sēdi bija uzaicināts SIA “Silvestica Green Forest Latvia” pārstāvis, kurš publiski pauda, ka uzņēmums negrasās iedzīvotājiem liegt pieeju mežam. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk ikviens varēs tur doties pastaigās, atpūsties, lasīt ogas, sēnes. Uzņēmums arī turpmāk ir gatavs iznomāt zemi esošajam nomniekam, kā arī slēgt medību tiesību līgumus. Žogs ap mežu celts netiks, bet iedzīvotāji ir lūgti savākt aiz sevis atkritumus, kā arī atbildīgi rīkoties ar uguni. Uzņēmums respektēs tur esošos mikroliegumus un saimniekos atbildīgi. Būtisks fakts ir tas, ka tiks radītas jaunas darba vietas, jo būs nepieciešami cilvēki, kas kops īpašumu un veidos jaunaudzes. Tomēr, ja pašvaldība nolems neapstiprināt nekustamā īpašuma pircēju, izsoles uzvarētājam ir tiesības vērsties tiesā, savukārt tiesvedībai, ja tāda būs, sekas šobrīd nav paredzamas. Uzņēmuma pārstāvis darīja zināmu, ka šo jautājumu vēl nav apsprieduši. Izsoles uzvarētājs ir atvērts diskusijām ar pašvaldību un iedzīvotājiem un vēlreiz apliecināt to, ka meža pieejamība netiks ierobežota. Nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa neietekmēs iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Normunds Audzišs,
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs