IMG 781616.aprīļa VSIA “Autotransporta direkcija” Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika apstiprināta pasažieru vilciena reisu norīkošana maršrutā Rīga-Gulbene-Rīga piektdienās, sestdienās un svētdienās. Tas nozīmē, ka no 2021.gada 1.jūnija tiks nodrošināta ērtāka un ātrāka nokļūšana no Rīgas uz Gulbeni un atpakaļ, kā arī atjaunota regulāra vilcienu satiksme uz Gulbeni. Šobrīd norit darbs pie vilcienu un autobusu laika saskaņošanas. Tiklīdz tas tiks izdarīts un būs zināma precīzāka informācija, Autotransporta direkcija informēs iedzīvotājus. Tāpat tiks nodrošināta ērts vilciena savienojums ar Gulbenes-Alūksnes bānīša reisiem.

Vienlaikus gaidāmas izmaiņas arī reģionālo maršrutu autobusos, lai nogādātu pasažierus līdz dzelzceļa stacijai un otrādi – no dzelzceļa stacijas līdz iecerētajam galamērķim.

Atbilstoši transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam un sabiedriskā transporta sistēmas koncepcijai 2021.-2030.gadam, dzelzceļš tiek noteikts kā sabiedriskās transporta sistēmas mugurkauls, kurš ir galvenais pasažieru pārvadāšanas veids maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu. Savukārt autobuss, tajās vietās, kur pieejams dzelzceļš, pilda pievešanas funkcijas pie dzelzceļa stacijām, lai novērstu sabiedriskā transporta līniju dublēšanos un nodrošinātu ātrāku pasažieru nokļūšanu galapunktā.

Vēsturiski dzelzceļš jau ir bijis nozīmīgs Gulbenes attīstības stūrakmens, veidojot to par dzelzceļa pilsētu. Gulbene joprojām ir mājas vienīgajam Baltijā regulāri kursējošajam šaursliežu dzelzceļa vilcienam - Bānītim, kas divas reizes dienā turp un atpakaļ dodas 33 km garajā maršrutā Gulbene-Alūksne-Gulbene, pa ceļam piestājot vēl 8 pieturās. Šis dzelzceļa posms saglabājies no 1903. gada, kad ekspluatācijā tika nodots 212 km garā šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi-Valka. Kravu pārvadājumos tolaik apjomīgākais bija kokmateriālu transports uz Igaunijas Pērnavas celulozes rūpnīcu. 1998.gadā Gulbenes-Alūksnes bānītim piešķirts Valsts nozīmes pieminekļa statuss.

Savukārt 1921.gadā Gulbenes dzelzceļa stacijai tuvākajos apbūves gabalos uzbūvēja sešas ievērojamā latviešu arhitekta Paula Kundziņa (viņš arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izveides iniciators un tā pirmais vadītājs) nacionālā romantisma stilā projektētās dzīvojamās mājas. Mūsdienās mājas ir aplūkojamas Viestura ielā.

1926.gadā Gulbenē tika uzbūvēta tolaik lielākā un skaistākā dzelzceļa stacija Latvijā. Projekta autors – Pēteris Voldemārs Fedders. Šobrīd šajā stacijā atrodas Izglītojošais un interaktīvais centrs “Dzelzceļš un Tvaiks”.

Gunta Kalmane,
Gulbenes novada pašvaldības
vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste