83% sabiedrības ir pārliecināti, ka mediji un to saturs ievērojami ietekmē sabiedrības uzskatus. Puse Latvijas iedzīvotāju uzticas informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, taču tikai 40% aptaujāto apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas*. Lai rosinātu Latvijas sabiedrību, īpaši jauniešus un gados vecākus cilvēkus, kritiski izvērtēt saturu internetā, uzsākta medijpratībai veltīta kampaņa “Medijs ≠ Komēdijs”.

komedija1

Kampaņas mērķis ir asprātīgā veidā uzsvērt atšķirību starp medijiem un komēdiju jeb viltus medijiem, kas piesaista uzmanību ar skandalozām un šokējošām, taču nepatiesām ziņām. Lai nepiedalītos komēdijā un nevairotu viltus ziņu izplatību, jāievēro piecas pamatlietas:

  1. Jāpārbauda ziņas virsraksts. Emocionāli, “skaļi” un pārspīlēti virsraksti parasti ir melīgi.

  2. Jāpārliecinās par ziņas avotu. Viltus ziņu portāli bieži lieto vadošajiem medijiem līdzīgus nosaukumus. Jāpārbauda, vai ziņā ir atsauce uz pirmavotu.

  3. Rūpīgi jāizanalizē ziņas saturs. Vai tas sakrīt ar citos medijos publicēto? Vai ziņā izmantotas atsauces uz fotogrāfijām un citiem materiāliem? Vai ar gramatiku viss kārtībā?

  4. Jāizveido uzticamo avotu saraksts, kurā ik reizi būs iespēja pārliecināties par aizdomīgo ziņu patiesumu.

  5. Jāziņo par dezinformāciju platformās, kur tā ievērota. Ja pamanīts, ka citi dalās ar nepatiesu informāciju, nevajadzētu kautrēties aizrādīt.

Vairāk informācijas šeit