Drukāt

Šā gada 9.septembrī Alūksnes kultūras centrā notika Latvijas Pensionāru Federācijas Vidzemes reģionā ietilpstošo pensionāru apvienību  pārstāvju  konference, veltīta aktuālākajiem jautājumiem ,,Aktīvs seniors Latvijā - problēmas vai ieguvums” un ,,Kas nepieciešams senioram cilvēkcienīgām vecumdienām", kuru ar Alūksnes novada pašvaldības atbalstu organizēja Latvijas Pensionāru Federācijas uzdevumā Vidzemes reģiona pensionāru apvienību koordinatore Anna Ināra Vīgante.

Konferenci ar kultūrvēsturisku skanējumu ievadīja senioru satikšanās Alūksnes evanģēliski luteriskajā baznīcā, kas notika svinīgā ērģeļu mūzikas, kuru izpildīja vietējās izaugsmes ērģelniece Agrita Kalniņa, pavadībā, bet atklāja to - Vidzemes reģiona pensionāru apvienību koordinatore un Gulbenes novada pensionāru biedrības ,,Atspulgs-5” valdes priekšsēdētāja Anna Ināra Vīgante. Ne tikai klātesošajiem, bet arī visas Latvijas pensionāriem laba vēlējumus, atklājot konferenci, izteica arī Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Arturs Dukulis, Alūksnes novada pensionāru biedrības priekšsēdētāja Astrīda Bētere. Ņemot vērā, ka šajā dienā uzsākās pirmās daudzpusējas sarunas par nākošā gada budžetu, kurās savs vārds bija sakāms arī Latvijas Pensionāru Federācijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tad federācijas valdi pārstāvēja viņas vietniece Dzintra Žilde, kura konferences gaitā izteica arī savus vēlējumus un vērtējumus.

konf1

Savus  uzmundrinošus sveicienus konferences ieskaņā senioriem nodeva arī Alūksnes pilsētas un Alūksnes kultūras centra kolektīvi:  Alūksnes sākumskolas 2.klases ansamblis, Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” vokālais ansamblis, Lindas un Danas Berkuļu koklētāju duets, Alūksnes kultūras centra deju grupa “Sudraba pavediens” un vecākās paaudzes deju kolektīvas “Vēlreiz”.

Konferences radošo daļu ar lekciju ,,Mums galvenais nav pašvaldības budžets un nodokļu iekasēšana. Mums galvenais ir, ka iedzīvotājs savās mājās var dzīvot drošībā" uzsāka LR Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš skaidroja TM izstrādātā jaunā kadastrālā pārvērtējuma vajadzību, pamatojumu un iespējamos ieguvumus. Skarti tika arī jautājumi par jauno nekustāmā īpašuma nodokļa izstrādi, bet diemžēl viss izteiktais bija tendēts uz vienu – Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvu slavināšanu, citu pozīcijas partiju pārstāvju darba noniecināšanu un pat nepatikas izrādīšanu pret opozīcijas partiju pārstāvjiem.  Ņemot vērā, ka uz konferenci no Rīgas bija ieradusies arī JKP pārstāve, kura turpināja ministra uzsākto kursu, visiem konferences dalībniekiem tika izdalīti materiāli ar JKP vēlēšanu programmas daļu, kas veltīta pensionāru dzīves līmenim, tad  to visu varēja vairāk vērtēt kā Jaunās konservatīvas partijas priekšvēlēšanu kampaņu. Tā kā viss dzirdētais jau vairākkārt bija izskanējis masu medijos, atreferēt kārtējo reizi nav nozīmes, bet manā skatījumā pats interesantākais bija ministra izteiktais jauns populisma tulkojums – melīgie un neizpildāmie solījumi ir jāuzskata tikai par partijas problēmas redzējumu un piedāvājumiem citām partijām, valdībai, Saeimai.

konf2

Tā kā visvairāk ar pensionāru problēmām valsts izpildvaras līmenī būtu jāsaskaras Labklājības ministrijai, tad ļoti gaidīta bija LR Labklājības ministre Ramona Petraviča, kura jau iepriekšminētās budžeta apspriešanas uzsākšanas dēļ neieradās, bet, runājot par sociālās drošības sistēmas pilnveidošanu Latvijā un Labklājības ministrijas piedāvājumu vistrūcīgāko cilvēku atbalstam, pie konferences dalībniekiem vērsās LM valsts sekretāra vietniece Ina Muižniece. Lielākā daļa no teiktā jau arī iepriekš ir izskanējusi masu medijos, kurā par galveno var atzīmēt pensiju indeksācijas saglabāšanu, taču bija arī jaunas vēsmas – izsmeļošs skaidrojums par jauniem kritērijiem LM piedāvātajiem vecuma pensijas un invaliditātes pensijas bāzei (attiecīgi 163 eiro). Skumīgi gan, ka pie šāda varējuma LM nonākusi pēc Satversmes tiesas spriedumiem, kuri nav pārsūdzami. Sīki tika atspoguļots LM sadarbība ar citām organizācijām, it sevišķi pašvaldībām pie garantētā minimālā ienākuma sliekšņa trūcīgo un maznodrošināto statusa noteikšanas kritēriju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta kritēriju, patēriņa groza kritēriju izstrādes.  Runājot par patēriņa grozu, Muižnieces kundze tomēr uzsvēra, ka tas tiks izstrādāts jau tuvākajā laikā, taču tā kritērijiem būs tikai rekomendējošs raksturs un tie netiks ņemti vērā pie iepriekšējā teikumā minēto jautājumu risinājuma.

Nebija brīnums arī, ka Muižnieces kundzei bija jāuzklausa daudz visdažādāko jautājumu, kuri bija attiecināmi gan uz individuālajiem gadījumiem, gan uz lielākām ļaužu kopām. Savas kompetences ietvaros atbildes arī tika sniegtas, taču diemžēl, acīmredzot pagaidām nekādu reālu risinājumu LM neredz tādos jautājumos, kā par piemaksām par darbu kaitīgos apstākļos visiem pensionāriem par visu šādos apstākļos nostrādāto laika posmu, par šo piemaksu izlīdzināšanu, par nodokļu piedziņu pilnā apmērā no algas strādājošiem pensionāriem un daļēju no pensijas. Svarīgs bija jautājums par to, kāpēc pensionāram ir jābūt lūdzējam visās iestādēs, ja jautājums skar kaut kādu palīdzību – ar likumu noteiktu, pensiju pārrēķinu, bet atbilde šokēja visus – iestāde jau nevar zināt, vai pensionāri vēloties tādu pabalstu, vai vēlas pensijas palielinājumu, šī vēlme esot jāizrāda atsevišķi.

Taču pēc būtības šī tikšanās bija pietiekami atklāta, pietiekami izglītojoša un arī emocionāli pozitīva. 

konf3

Kā pēdējais tikšanās aicinātais viesis bija Ilmārs Dūrītis - LR Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš runāja par LR Satversmes 11.panta ,,Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu" izpildi, kas izpaužas medicīnisko pakalpojumu pieejamība un pilnveidošana, un par to vai Latvijā ir piemērota aprūpes sistēma.

Pie apstākļiem, kad Dūrīša kungs ir ne tikai VM parlamentārais sekretārs, bet arī Saeimas deputāts un Saeimas Sociālo lietu komisijas loceklis, viņš apspriežamajā  jautājuma izskatījās visprofesionālākais no visiem valsts izpildvaras pārstāvjiem. Viņa klāstījums aptvēra gan veselības aprūpes minimumu, gan obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas problēmas, gan rindu veidošanos pie speciālistiem, gan nokļūšanas pie speciālistiem iespējas. Arī uz jautājumiem, no kuriem par svarīgākajiem varētu atzīmēt atvieglojumu ieviešanu pensionāriem tikai no 65 gadu vecuma, pārējos ignorējot, par uzlabojumiem paliatīvajā aprūpē, tās paplašināšanu,  par eitanāzijas ieviešanas iespējām, Dūrīša kungs centās atbildēt pietiekoši izsmeļoši, skaidrojot esošo stāvokli un tuvākās perspektīvas, taču atzinums bija viens – tuvākajā laikā šie jautājumi atrisināti netiks.

konf4

Materiāli, kas tika izmantoti ministriju pārstāvju uzstāšanās laikā, tika iesniegti ar Latvijas Pensionāru Federācijai, un ar tiem būs iespēja iepazīties tuvākajos federācijas laikrakstā “Latvijas pensionārs” numuros.

Patīkami bija dzirdēt, ka pensionāri ir aktīvi, griežas ar jautājumiem (pie kam no Gulbenes novada pensionāriem jautājumi bija visiem valsts varas pārstāvjiem un vairāki), iesniedz savu redzējumu arī rakstiski, kā arī jau pēc uzaicināt viesu prombraukšanas, turpina diskusijas par aizskartajiem jautājumiem. Un tā, Latvijas Pensionāru Federācijas priekšsēdētājas vietniecei Dzintrai Žildei ievadot šo diskusiju ar savu rezumējumu par notikušajām aktivitātēm, konferences noslēguma daļā tika apspriesta un pieņemta rezolūcija ar 6 punktiem, kura arī ir redzama gan federācijas mājaslapā, gan būs publicēta laikrakstā “Latvijas pensionārs”, no kuriem gribas atzīmēt jau šeit divus – pieprasīt Saeimai un valdībai neaizmirst solīto un turpināt risināt atvieglojumus cilvēkiem, kas strādājuši un strādā īpaši smagos un veselībai kaitīgos darbos - noteikt iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza apmēru pensionāriem, ko var pielietot kā alternatīvu rādītāju, nosakot minimālās pensijas aprēķina bāzes vērtību, kas, iespējams, nodrošinās minimālās pensijas atbilstību minimālās iztikas vajadzību nodrošināšanai šai mērķa grupai. Sevišķa pateicība no federācijas puses tika izteikta Alūksnes novada pašvaldības vadītājam Arturam Dukulim un Alojas novada pašvaldības vadītājam Valdim Bārdam, kuri visu konferences laiku atradās kopā ar saviem novada senioriem, aktīvi iesaistījās diskusijās un ar jautājumiem izrādīja interesi par pensionāru problēmu iespējamo risinājumu. Nenoliedzot arī citu novadu pašvaldību pozitīvo attieksmi pret senioriem, kaut vai piešķirot transportu šīs konferences apmeklējumam, tomēr minēto novadu vadītāju rīcība liecina par sevišķu cieņas izrādīšanu saviem novada ļaudīm.

konf5

Protams, kā jau tas pieņemts no seniem laikiem, ja radošais darbs sākās ar kultūras programmu, tad ar tādu arī tam jābeidzas. Šoreiz konferences dalībniekiem pēc darba dienas bija izvēle vai  iepazīties ar Alūksnes dabu, skaistumu un lepnumu no ūdens puses, dodoties izbraukumā pa Alūksnes ezeru vai nu ar kuģīti, vai ar plostu, vai iepazīt Alūksni pa sauszemi, apceļojot Alūksnes interesantākās un skatāmākās vietas ar autobusu. Kā bija redzams pēc cilvēku kustības vienā vai otrā virzienā, tad konferences dalībnieki šādas iespējas arī izmantoja.

Gulbenes novada pensionāru biedrības "Atspulgs - 5"
valdes priekšsēdētājas vietnieks
Aivars Circens