Majas lapai11. martā tiešsaistē norisinājās informatīvs pasākums “Sabiedrības noturība pārmaiņās: instrumenti pašvaldībām”. Sarunas centrā tika izvirzīts jautājums par  Covid-19 izraisītajām sekām cilvēku emocionālās labklājības nodrošināšanā un jautājums par risinājumiem, kā  veicināt sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un valsts iestādēm, lai  iedzīvotāji vieglāk pārvarētu pandēmijas laiku.  Pasākuma noslēgumā tā organizatori izteica piedāvājumu pašvaldībām iesaistīties jaunā pilotprojektā, kura ietvaros realizētās aktivitātes šajā krīzes laikā sniegtu dažāda veida palīdzību vietējā kopienā dzīvojošajiem.

Pasākumā tika pārstāvēts plašs interesentu loks no visas Latvijas: nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, nozaru ministriju speciālisti, pašvaldību darbinieki, sociālā darba veicēji, projektu vadītāji,  sabiedrisko attiecību speciālisti, kopā pulcējot gandrīz simts dalībniekus.

 Inese Vaivare, “Latvijas platforma attīstības sadarbībai” direktore,  Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas dalībniece, atklājot pasākumu, uzsvēra, ka tieši šobrīd ir ļoti svarīgi runāt par krīzes ietekmi uz sabiedrību, uz katru indivīdu. Visvairāk cieš bērni, jaunieši un vecākā gada gājuma cilvēki. Krīze ir ietekmējusi uzticēšanos, un mēs neprotam sadarboties. Vienlīdz tas ir atbildības trūkums, jo negribam atbildēt par citiem – vieglāk ir atbildēt tikai pašam par sevi. Taču jāatceras, ka vissvarīgākais ir sadarbība un nevis konkurence, kas palīdzēs gan noturēties krīzes apstākļos, gan ātrāk no tās iziet.

Kaspars Druvaskalns, Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs, runāja par krīzes pārvaldības aspektiem, atgādinot, ka šī krīze ir riski, kuri mums jāpieņem, jāsamierinās un jāiemācās sadarboties visos sektoros un līmeņos.

Indra Ciukša, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve, akcentēja iedzīvotāju līdzdalības nozīmi jebkuros procesos, īpaši uzsverot līdzdalības budžeta sadaļas ieviešanu pašvaldībās un iedzīvotāju padomes veidošanu katrā kopienā. Otrs VARAM pārstāvis Varis Putniņš prezentēja 2021.gada atbalsta mehānismus pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai, piebilstot, ka atbalstāmo darbību saraksts ir krietni papildināts. Šogad pašvaldības var pretendēt arī uz atbalstu šādiem mērķiem: higiēnas prasības pirmsskolas izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros; tilti, pārvadi un estakādes; pakalpojumu infrastruktūras pārskatīšana un pielāgošana pēc Administratīvi teritoriālās reformas; pašvaldību īres dzīvokļu būvniecība ārpus Rīgas plānošanas reģiona; pašvaldību meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošana vai jaunas sistēmas ierīkošana; pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšana 2021.gadā; būvprojektu izstrāde.

Par vienu no svarīgākajiem instrumentiem – komunikāciju ar katru cilvēku kopienas teritorijā – runāja Līga Āboliņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, piebilstot, ka tā ir ne tikai saziņa vienā virzienā, kad tikai nododam vēsti, bet būtiska ir atgriezeniskā saite: kā jūtas, kādas ir vajadzības un gaidas no iedzīvotājiem.

Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle dalījās pieredzē un pārdomās  par pašvaldības darbu ārkārtējās situācijas apstākļos. “Krīze ir iziešana no komforta zonas. Neskatoties uz saspringto laiku, esam spējuši nodrošināt procesu nepārtrauktību. Mūsu pašvaldības vadība ir spējusi domāt soli uz priekšu, modelējot vēl nenotikušās situācijas un esot gatavībā uz tām reaģēt: tie ir mūsu cilvēki, mūsu bērni, strādājošie, sirmgalvji. Visiem vēlos atgādināt: rūpējieties par saviem darbiniekiem, dodot viņiem drošības sajūtu un morālo atbalstu,” tā G.Kraukle.

Kā krīze ir ietekmējusi privāto sektoru, pārdomās dalījās Inga Muižniece, zvanu centra “Sonido” dibinātāja. Zvanu centrs ir inovatīvs sociālais uzņēmums, kas rada darba iespējas un uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem no sociālās atstumtības riska grupām. Uzņēmumā 60% nodarbināto ir cilvēki ar invaliditāti. Tas ir darbs no mājām jau kopš 2016.gada. Jāpiebilst, ka I.Muižniece sava pozitīvā un cilvēcīgā stāstījuma noslēgumā atgādināja: “Tikai sadarbībā ir spēks – ja varam palīdzēt, zibenīgi reaģējam!”

Savukārt Ivars Balodis, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs, daloties savā pieredzē, apstiprināja, ka nevalstiskās organizācijas ir milzīgs buferis, kas saved kopā cilvēkus un iestādes, lai kopā paveiktu nozīmīgus darbus.

Uz jautājumu: Ko varam mācīties no #paliecmajas = #vieglipalidzet brīvprātīgo kustības”, atbildes rada Vidzemes Augstskolas asociētās profesores un pētnieces Ph.D. Agnese Dāvidsone un Dr. psych. Vineta Silkāne, kuras veikušas pētījumu “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”. Svarīgākais  secinājums -  sabiedrībā ir vēlēšanās un gatavība veikt brīvprātīgo darbu un palīdzēt citiem. Motivācija palīdzēt ir saistīta ar uztverto apdraudējuma līmeni. Tāpat arī pētnieces secina, ka lai sniegtu palīdzību un efektīvi izmantotu resursus, trūkst koordinētas sadarbības starp NVO un brīvprātīgo organizācijām, valsts pārvaldi, pašvaldībām un privāto sektoru. Galvenās atziņas, kas izriet no pētījuma - brīvprātīgais darbs ir kā iespēja psiholoģiski vieglāk pārvarēt krīzi, tas ir sabiedrības saliedēšanas instruments, kura organizēšanā iespējams prasmīgi izmantot tehnoloģiskos instrumentus iedzīvotāju iesaistīšanā.

Pasākumu noslēdza brīvprātīgo kustības #vieglipalidzet pārstāve Anita Birzniece, iepazīstinot ar pilotprojekta “#vieglipalīdzēt – ilgtspējīgi vietējo kopienu risinājumi Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai” ideju un koncepciju, aicinot tajā iesaistīties pašvaldībām un organizācijām. Projekts iecerēts kā vairāku aktivitāšu kopums, kas ietver sabiedrības informēšanu, izglītošanu un sadarbību, brīvprātīgā darba aktivizēšanu, sniedzot praktisku  brīvprātīgo atbalstu iedzīvotājiem un pašvaldībām  Covid-19 krīzes seku mazināšanai. Projekta ietvaros tiks pilnveidota, papildināta un uzturēta digitālā platforma – telefona centrs (papildinot to ar “PARUNĀSIM” pakalpojumu), uzturēts reģionālais brīvprātīgo tīkls,  strādājot ar brīvprātīgo koordinatoriem pilota pašvaldībās visā Latvijā.

“Šodien uzklausot visus dalībniekus, ir skaidrs, ka katram no mums ir savs lokāls risinājums. Svarīgākais, ka cilvēki grib sadarboties. Jebkurš no mums var radīt jaunus risinājumus un rīkoties. Ir svarīgi, lai tas padarītu mūsu dzīvi vieglāku. Ļoti liela nozīme ir komunikācijai ar cilvēkiem – gan savstarpēji, gan caur tehnoloģijām. Ja gribam būt ilgtspējīgi un vērsti uz nākotni, tad radošums, savstarpēja uzticēšanās un lepošanās vienam ar otru ir galvenie atslēgas vārdi. Mums ir jāiemācās šajos laikos dzīvot labi un droši rītdienai. Ļoti ceru, ka kāds no jums spers otro soli  un piedalīsies pilotprojektā, ” rezumējot tiešsaistes seminārā uzklausīto un sadzirdēto, teica Inese Vaivare.

 Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “#vieglipalīdzēt – ilgtspējīgi vietējo kopienu risinājumi Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai”, Nr. 2021.LV/NVO_COVID/23

SIF logo

Jana Igaviņa,

Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste