No 2020. gada 1. janvāra:

  • Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).
  •  Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –122,69 eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. Rezultātā personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,5 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.
  • Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas rezultātā personām ar invaliditāti - no  64 eiro līdz 80 eiro (personām  ar  invaliditāti  no  bērnības – no 106,72 eiro līdz 122,69 eiro) palielināsies minimālās invaliditātes pensijas. I invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija būs 128 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 171,77 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro). 
  • Personai būs tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, gadījumā, ja viņa nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, t.i.: 
    • ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju);
    • pievienot citas personas pensiju 2.līmenī uzkrātajam kapitālam;
    • atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.
  • Lai izdarītu savu izvēli, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas   aģentūrā. Pensiju 2.līmeņa dalībnieks savu izvēli var mainīt. Ja pensiju 2.līmeņa dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot varēs 80 procentus no pensiju 2.līmenī uzkrātā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, bet 20 procenti pensiju 2.līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir mazāks par 35 % no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.
  • Pieprasot vecuma pensiju, pensiju 2.līmeņa dalībniekam būs jāizdara izvēle – pensiju 2.līmenī uzkrāto pensijas kapitālu apvienot ar pensiju 1.līmeņa kapitālu un saņemt vienu pensiju vai arī iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi paša izvēlētajā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.
  • Ja vienlaicīgi ir tiesības uz invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, piešķirs vienu pakalpojumu, personai izdevīgāko. Attiecībā uz personām, kuras šobrīd saņem gan atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, piešķirto atlīdzību un invaliditātes pensiju turpinās izmaksāt līdz lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam laikam.
  • Harmonizējot tiesību normas, slimības pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību izmaksās visā darbnespējas periodā, ievērojot noteiktos izmaksas ierobežojumus, arī gadījumā, ja personai tiks noteikts darbspēju zaudējums un piešķirta atlīdzība par darbspēju zaudējumu. 
  • Ņemot vērā, ka tiek piešķirts invalīda kopšanas pabalsts, ja personai ar invaliditāti nepieciešama īpaša kopšana,  īpašas kopšanas nepieciešamība nebūs par pamatu atlīdzības par darbspēju zaudējumu paaugstināšanai.
  • Tā kā atlīdzības par darbspēju zaudējumu, kas piešķirtas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, nedrīkst būt mazākas par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensijas apmēru, tad paaugstinoties minimālajām invaliditātes pensijām, paaugstināsies arī atlīdzību par darbspēju zaudējumu minimālie apmēri.
  • Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums būs astoņi kalendārie mēneši no pabalsta piešķiršanas dienas. Atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbnieka pabalstu izmaksās pirmos divus mēnešu pilnā (100%) apmērā no pabalsta piešķirtā apmēra, par trešo un ceturto mēnesi – 75% apmērā, par piekto un sesto mēnesi – 50%, par septīto un astoto mēnesi – 45% apmērā. 
  • Vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina (turpmāk kopā - vecākiem), kuru bērniem ir smagas saslimšanas vai piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts, slimības pabalstu sakarā ar slima bērna kopšanu izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai un par ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu.
  • Sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu. 
  • Tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu būs sievietēm, kuras darba attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma iestāšanās.
  • Sociālās apdrošināšanas pabalstus piešķirs 10 darba dienu laikā pēc visas informācijas saņemšanas. Tos pārskaitīs pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā.
  • Garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) tiks paaugstināts no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā.

No 2020. gada 1. jūlija:

  • Stāsies spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas paredz konkrētākas prasības nodarbināto aizsardzībai, veicot attālināto darbu, kā arī pašnodarbināto personu drošībai uz veselības aizsardzībai darbā. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, kā arī precizētas prasības darba devēju savstarpējai sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Precizētas arī prasības darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidei, paredzot, ka lielajiem uzņēmumiem (ar vairāk nekā 250 nodarbinātajiem), kas darbojas bīstamās nozarēs, būs nepieciešams nodarbināt vismaz divus darba aizsardzības speciālistus, ja šajā uzņēmumā nebūs piesaistīta kompetenta institūcija darba aizsardzības jautājumos (ārpakalpojuma sniedzējs).

No 2020. gada 1. septembra:

  • Kvalifikācijas periods būs arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam.
  • Reemigrējošam diasporas loceklim, nosakot tiesības uz pabalstu, ņems vērā attiecīgos apdrošināšanas periodus Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, un lēmumu pieņems 10 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no ārvalsts kompetentās iestādes. Pabalsta apmērs tiks rēķināts vispārējā kārtībā, ņemot vērā LR normatīvajos aktos noteikto.