Ja paši smaidīt spēsim, tad saule atsmaidīs,

ja paši mīlēt spēsim- mums laimes lietus līs,

lai ejam dienai pretim ar smaidu saulainu,

lai dzīvojam šo dienu ar domu laimīgu –

par katru saules mirkli, par katru sveicienu,

lai pateicamies Dievam un bŗīdim Visumā…

/I.Tora/

 Šodienas dzīves realitāte ir būtiski ir manījusies, jo ir mainījusies sabiedrības attieksme pret veciem cilvēkiem, kas pavisam nesenā pagātnē bija slēpti noraidoša vai ignorējoša. Jāatzīst, ka ētiska rakstura problēmas, vardarbība, krīze, finansiālās grūtības, vientulība un bezcerība, diemžēl ir arī mūsdienu sabiedrības problēmu atspoguļojums sirmgalvjos.

Vecajiem cilvēkiem ir ļoti daudz vecuma radītu problēmu un mazinās organisma funkcionēšanas spējas visās orgānu sistēmās, rodas fiziskās un psihiskās saslimšanas, bet psiholoģisko stāvokli negatīvi ietekmē sociālā novecošanās. Rezultātā vecie, vientuļie cilvēki nespēj sevi aprūpēt paši un kļūst atkarīgi no sociālās palīdzības un aprūpes. Tādēļ vecajiem, vientuļajiem cilvēkiem ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās ir nepieciešama sociālā darba speciālistu komandas profesionāla palīdzība.

Sociālās aprūpes centrā “Siltais” un tā struktūrvienībā “Dzērves”, profesionālā palīdzība tiek nodrošināta. Sociālā darba speciālisti un institūcijas darbinieki kļūst par ģimenes locekļiem, draugiem, paziņām, domubiedriem, sarunu biedriem, uzticības personām, pleciem uz kuriem drīkst paraudāt.  Viņi kļūst par savējiem, kas ir ļoti būtisks darbošanās iznākums, lai sasniegtu cilvēka uzticību un, lai nonākšana aprūpes centrā nelīdzinātos bezcerībai un izmisumam, ka mana dzīve ir beigusies, bet, lai dzīvošanu institūcijā sajūtam sevī kā mums dotu jaunu iespēju būt pilnvērtīgam sabiedrības pārstāvjiem. Tā ir māksla.   

Tas nebūt nav vienkārši – parunāties par šo un to, bet vienlaikus izvērtēt, novērot un necelt barjeras starp “es” un “viņš”, kā arī veidot to robežu, kuru nedrīkst pārkāpt no profesionālās ētikas viedokļa. Neatkarīgi no sociālā darba speciālista izglītības līmeņa un valsts, kurā dzīvojam, šo vērtību sistēmu raksturo nesavtība, atbildība, pārstāvniecība, attieksme, gatavība realizēt sevi, kalpojot cilvēkiem.

Tikai strādājot institūcijā ar šiem mūsu īpašajiem cilvēkiem, aizvien biežāk nonākam pie secinājuma, ka visa panākumu atslēga sociālajā darbā ir komunikācija. Tikai saruna var palīdzēt nomierināt klientu, sniegt atbildes uz visiem jautājumiem un palīdzēt plānot tālāku darbību. Un šī saruna var sastāvēt ne tikai no valodas, bet arī no žestiem un zīmējumiem uz lapiņām, datorā, gaisā, uz visa, kas ir pa rokai. Sociālā darba veicēju darba pienākumi, tāpat kā sociālais darbs kopumā, nav aprakstāmi dažos vārdos, tas ir jāizdzīvo un jāizjūt, lai saprastu, vai cilvēks ir nonācis īstajā vietā. Strādājot šajā darbā, gribas darīt arvien vairāk un labāk, sasniegt tikai augstākos rezultātus un pierādīt, ka mēs spējam paveikt visu daudz rezultatīvāk. Šis mērķtiecīgums, degsme un grūtību nejušana, kad no rītiem vajag celties un doties uz darbu un, ka pulksten 17.00, mēs nevaram aizvērt kabineta durvis, aizvērt un nolikt mapīti, lai gaida rītdienu, ir pierādījums mums pašiem, ka esam nonākuši īstajā vietā.

Un kā saka mums visiem labi pazīstama latviešu rakstniece un Triju zvaigžņu ordeņa virsniece Nora Ikstena: “Aicinu jūs vienkārši saprast, ka pasaule ir ļoti dažāda un ka ceļš pie mīlestības ir atrodams visvisādos veidos”.

Sociālie darba speciālisti zina vislabāk, ka visbiežāk sociālās problēmas izraisa nepietiekamas zināšanas, kam apstākļu maiņas gadījumā seko neatbilstoši un neefektīvi risinājumi. Tā notiek gan atsevišķu individuālu gadījumu līmenī, gan arī institūciju vai pārvaldības līmenī. Bet pārmaiņu būtība ir jaunas iespējas, kuru apzināšanās un vadīšana var stiprināt pārliecību un drošības sajūtu un dot spēcīgus impulsus produktīvām praktiskām ierosmēm.

Kādi mērķi jāizvirza, kurā virzienā jādarbojas, lai izprastu mūsu klientu vajadzības un problēmas, un kā to visu klientam nonākot institūcijā nodrošināt? Šo jautājumu risināšana galvenokārt atkarīga no tā, kā veidojas sadarbība starp sociālā darba speciālistiem un klientu.

Mums bieži vien nākas strādājam ar tiem, kuriem vairs nav kur iet, bieži viņiem neviena nav, nav nekāda atbalsta. Tas ir smags, bet ļoti cēls darbs. Un nojaust, ar ko nodarbojas šīs profesijas pārstāvji, var tikai tie, kas nonāk ciešā saskarē ar kādu no problēmām, kuru nākas risināt institūcijā. Mēs bieži esam dzirdējuši vienu spārnotu teicienu, ka “Par sociālajiem darbiniekiem nekļūst, par tiem piedzimst”, bet pēdējo, savas dzīves, desmit gadu laikā, esmu pārliecinājusies par tā pareizību un atbilstību. Saskaroties ar daudziem šīs profesijas pārstāvjiem, redzot savus kolēģus, es saprotu, ka ikvienam ir iemesls, kādēļ viņš izvēlējies tieši šo profesiju. Ne tikai dzīves pieredze, bet arī rakstura īpašības ir kā grūdiens sociālā darba profesijas izvēlē. Sociālajam darbiniekam ir jāpiemīt empātijai, motivācijai darboties, cieņai pret visdažādākajiem cilvēkiem, savaldībai, racionalitātei. Ir jābūt īpašībām, kas ļauj strādāt ar cilvēkiem. Un šīs ir tikai dažas no rakstura iezīmēm ar ko bagātiem jābūt sociālā darba speciālistiem un tiem, kas strādā sociālajā jomā.

Šajā darbā strādājošajiem viena no svarīgākajām iezīmēm ir spēja pielāgoties straujajam ritmam, jo katra diena ir jaunu un dažādu notikumu pilna. Ir dienas, kad nav iespējams ieplānot pat pusdienu pauzi, un ir dienas, kad pusdienas var paēst trīs reizes. Šādā darbā var attīstīt kreativitāti un iemācīties katrai problēmai rast individuālu un pat neiedomājamu risinājumu. Mums ir jāstrādā kopējam mērķim-nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos cilvēkiem, kuri vecuma vai funkcionālo iemeslu dēļ, to vairs nevar nodrošināt paši saviem spēkiem. Mums jābūt viņu rokām, kājām, acīm, ausīm un bieži vien arī dvēselēm.

Neliels ieskats, kā mēs dzīvojam un ko sociālā darba speciālisti kopā ar visiem iestādē strādājošajiem, prot, spēj un izdara klienta ikdienas dažādošanā.

                Sociālās aprūpes centra “Siltais” struktūrvienībā “Dzērves” 2020.gads iesākās ar gulbenietes Lindas Lūses viesošanos aprūpes centrā, parādot uzņemto dokumentālo filmu  “Laid mums tur Laimē diet” , kas tika uzņemta pagājušā vasarā aprūpes centrā. Ieraugot sevi uz ekrāna emocijas bija dažādas. Un emocija nonāca līdz ik viena sirdij, kurš atrada iespēju šo filmu noskatīties…tā ir dzīve-reāla, brīžiem skarba un netaisnīga, bieži vien nepieņemta, dažreiz nosodīta, izraudāta ar rūgtuma un prieka asarām, izstaigāta pa taisniem un līkumotiem ceļiem, izbrista caur ziedošām pīpeņu pļavām un staignām purva takām, samezglota un šķetināta kā krāsaina dzīpara pavediens, iedziedāta, ieadīta un ārdīta, ielīmēta un ārā plēsta, kā krāsaina lappuse no vecas atmiņu klades, rūgta kā vērmele un salda kā medus kāre, laimīga un … ne tik laimīga, bet DZĪVE.

Esam priecīgi par sociālās rehabilitētājas Līgas pievienošanos mūsu kolektīvam, dodot lielāku iespēju klientiem iesaistīties aktivitātēs. Mums prieks par jauniem cilvēkiem, kuri tik plaši atver savas sirds durvis, lai ielaistu tajā pavisam svešus cilvēkus.

16.janvārī, svinot aprūpes centra 3 gadu jubileju, interesantu pasākumu vadīja Daukstu pagasta  bibliotekāre Kristīne Mezīte. Klienti ļoti atsaucīgi iesaistījās aktivitātēs, skanēja smiekli un dziesmas. Ar Kristīni kopā svinējām Mīlestības dienu, kuras ietvaros pārrunājām grāmatas par mīlestību, klausījāmies sirds stāstus, piedalījāmies kopīgās atrakcijās un saņēmām Amora ziņojumus un cienājamies ar sirsniņu konfektēm. Pozitīvās sadarbības ietvaros, ļoti gaidām bibliotekārīti  arī Sieviešu dienas atzīmēšanā. Šiem svētkiem centra vīrieši paslepus jau gatavojas.

Ļoti aizrautīga, radoša pēcpusdiena izvērtās ar rokdarbnieču pulciņa “Atspolītes” rokdarbnieci Andu Krimu, kuras laikā tapa pašu gatavoti foto rāmīši no lietota džinsa auduma. Vienojāmies par turpmākajām Andas meistarklasēm mūsu aprūpes centrā.

20200214 111124

20200301 115427 001

IMG 20191205 151552

IMG 20191212 104208

IMG 20200117 105651

Turpinās sirsnīga sadarbība ar Gulbenes brīvprātīgajiem senioriem no biedrības “Dēms”. Kopīgajā pasākumā mēs viņus suminājām ar pateicības rakstiem un kopīgajiem foto.

Patriotisko vīriešu nedēļu ieskandinājām ar grupu “Retro”, kur muzicē Juris un Vilis. Visi dziedājām līdzi latviešu dziesmas un jestrā ritmā klienti ar darbiniekiem uzsāka dančus. Un kā teica viena no iemītniecēm Venita:  ”Ar vienu šādu pasākumu pietiek, lai mēs būtu ar prieku piepildīti ilgam laikam”.

Turpinot šo nedēļu, 23.februārī, patīkamu pārsteigumu klientiem darbinieki , sadarbojoties ar biedrību “Dēms”, noorganizēja  iespēju noskatīties cirka izrādi Gulbenes kultūras centrā. Lai nopelnītu šo iespēju, pirms tam klienti piedalījās ar savu radošo zīmējumu par izdomātiem dzīvnieku tēliem laikraksta “Dzirkstele” izsludinātajā konkursā. Klientiem ļoti patika Andra Neilanda pakalpojums, nokļūšanai izrādē, jo transports ir atbilstošs dažādu klientu pārvietošanai. Lielu un nenovērtējamu atbalstu sniedza Gulbenes kultūras centrs un tā darbinieki.

Aprūpes centrā dzīve rit aktīvi un radoši, sekojot līdzi gadskāŗtu tradīcijām un svētkiem-tiek spēlētas spēles, atbilstoši noformētas telpas, veidotas izstādes,

Spilgtākais, gaidītākais un pirmreizējs notikums bija 1.martā, mūsu mīļās Antoņinas 100.gadu jubilejas svinības. Šī emocionālā svētku diena gaviļniecei pavēra atmiņu lādīti un deva stimulu būt aktīvākai, ikdienā pasēdēt, parunāties, atcerēties. Jubilāre Antoņina un meita Anna joprojām priecājas par skaistajiem, smaržīgajiem ziediem, kavējas atmiņās par šo dienu: “cik skaisti mani apsveica, cik daudz ziedi un dāvanas, cik daudz cilvēki bija ciemos, cik garšīga bija torte, biezpienmaizīte un pārējais svētku cienasts, cik daudz mīļu apsveikumu. Ļoti, ļoti vēlamies pateikties visiem, visiem – patreiz mūsu tuvākajiem cilvēkiem, mājas iemītniekiem  -  visiem, visiem centra darbiniekiem, vadītājai Inesei un postfolkloras kopai “Dadzes”, jubilāres krustdēlam Kārlim un viņai sievai Lidijai, mīļajai Paulai, Litenes pagasta pārvaldes vadītājam Vilnim Lapiņam un sociālajai darbiniecei Jautrītei Liniņai un Anitai Beļajevai no Gulbenes novada sociālā dienesta.”

Sociālās aprūpes centrā “Siltais” jauno 2020.gadu esam iesākuši ar dažādām aktivitātēm un jauniem pasākumiem. Pirmā  jaunā gada aktivitāte mums bija “Vingrošana ar Mirdzu”. Mirdza ir mūsu kliente, kura 14.februārī nosvinēja savu 92. dzimšanas dienu, kas, piekritīsiet man, ir tāds nereāls fakts un prātā nesaliekama informācija-92 gadi un vingrošana, bet tā ir. Klienti ir ļoti atsaucīgi un uz vingrošanu ierodas kuplā pulkā un ļoti centīgi izpilda visus vingrojumus. Mirdziņai ir svarīgi, lai visos vecumos mēs izskatītos skaisti un būtu fiziski aktīvi, lai mēs katrs sevī saglabātu kaut vai mazumiņu enerģijas un gribas kaut ko uzlabot.

 16.janvāri pie mums viesojās sieviešu apvienība ‘’Lavanda ‘’no Degumniekiem. Kundzes, neskatoties uz savu cienījamo vecumu tik aizrautīgi izpildīja pašu iestudētas dejas, ka rokas un kājas pavisam nemanot sāka cilāties mūzikas ritmā arī daudziem klientiem. Kamēr dejotājas gatavojās jaunam priekšnesumam, nomainot vienu skaistu tērpu pret citu, mūs priecēja meitene ar pašas sacerētām dziesmām.

20.janvāri viesojāmies Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā. Atcerējamies kopā ar režisori Montu Gagāni barikāžu laiku, kur piedalījās arī Gulbenes novada iedzīvotāji. Iespēja bija arī mūsu klientam Jānim pastāstīt savu piedzīvoto barikāžu laikā un dalīties atmiņās.

 22.janvārī tiek spēlētas galda spēles ar Gulbīša pamatskolas 2.klases skolēniem.  Sīvas cīņas notiek starp dambretes spēlētājiem. Viens otru cenšas apspēlēt. Kopīgajās spēlēs bērni palīdzēja senioriem apgūt arī jaunas spēles, kuras viņi varēs turpināt spēlēt arī ikdienā.

Sadarbojamies ar Biedrības "Dēms" brīvprātīgajiem senioriem no Gulbenes. Kopā svinam dzimšanas dienas, spēlējam spēles. Brīvprātīgie seniori ziedo savu brīvo laiku, lai sveiktu mūsu mēneša jubilārus. Klientiem acīs redzams neviltots prieks un pārsteigums par sagādātajiem uzmanības apliecinājumiem. Ir seniori, kas pavada laiku ar saviem bijušajiem kolēģiem, kaimiņiem , paziņām un ar  kuriem gremdējas atmiņās par agrāk pavadīto kopīgo laiku. Sirsnīgs un neviltots paldies šiem pozitīvajiem, enerģiskajiem, jautrajiem un dāsnajiem labas griba senioriem

                Līgo pagasta bibliotekāre Anitra apciemoja mūsu seniorus, lai pastāstītu par sveču liešanas tradīcijām un sveču krāsu nozīmi. Katram senioram bija iespēja izveidot savu vaska svecīti. Sadarbība un dažādas aktivitātes turpinās visa gada garumā.

Mūsu klienti ir aktīvi arī uz citām nodarbībām. Krustvārdu mīklu pēcpusdienās labprāt risinām  dažādas krustvārdu  mīklas. Radošajās darbnīcās krāsojam  mandalas un krāsojamās bildes,  Valentīndienai veidojām sirsniņas no dzijas , kas tika izmantotas mūsu telpu dekorēšanā un priecē ikvienu mūsu apmeklētāju. Tiek pielāgotas nodarbības senioriem sīkās motorikas attīstībai kā piem., dzijas  tīšana kamolā ārdot nolietous džemperus, griežot dažādas papīra figūriņas, veidojot darinājumus no māla un sāls mīklas, krāsojot un šujot. Ar klientiem tiek organizētas gan individuālas sarunas, gan kopīgas sarunu pēcpusdienas par dažādām tēmām. Šobrīd visus ļoti satrauc globālas lietas- Korona vīrusa izplatīšanās, globālā sasilšana, atkritumu daudzums.

Apmeklējam mālu darbnīcu Gulbenes sociālajā dienestā kopā ar burvīgo skolotāju Ināru. Klienti iepazinās ar keramikas pamatiem. Katrs varēja izmēģināt savas prasmes, izdomu un roku veiklību, veidojot kādu māla trauku. Par šo iespēju jāsaka paldies sociālajam dienestam!

Apmeklējam pasākumus, kas norisinās mūsu pagastā un kaimiņu pagastos, tāpēc esam bieži ciemiņi Līgo kultūras namā un Jaungulbenes  tautas namā, lai novērtētu vietējo pašdarbnieku uzstāšanos un veikumu, baudītu viesizrādes, sadziedātu un sadancotu kopīgos pasākumos.

Mēs esam atvērti iedzīvotājiem, iespējai iepazīties ar sociālā centra pakalpojumu un dzīvi. Vienmēr priecājamies, ja tuvinieki izvēlas savus seniorus aizvest uz mājām īslaicīgi paciemoties, jo to drīkst un vajag darīt. Mēs priecājamies par pozitīvi noskaņotiem ciemiņiem, kas neatsaka iespēju izbraukt ar klientu kādu līkumu pa SACiņa teritoriju. Mēs sakām lielu paldies arī tiem, kas mūsu darbu novērtē un saka atzinīgus vārdus. Nav viegls mūsu darbs un nav viegli sasniedzamu rezultātu. Bieži vien tas par ko mēs priecājamies, citiem ir nepamanāmi, jo tas ir pavisam niecīgs pavērsiens, kuru ieraugām tikai ikdienu pavadot kopā, nenogurstoši darbojoties, neskaitot darba laika stundas un resursus, kas bieži vien nav materiāli, bet garīgi resursi darbā ar klientu.

Milzīgs paldies sociālā dienesta vadītājam un viņa kolektīvam, jo sadarbība nebeidzās tajā brīdī, ka cilvēks tiek ievietots institūcijā.

Milzīgs paldies ik vienam darbiniekam, kas strādā sociālajā aprūpē, jo katrs esiet nenovērtējama vērtība. Sociālā aprūpe nav tikai sociālais darbs. Aiz tā stāv milzīga komanda un nesavtīgi ieguldīts darbs vienota mērķa sasniegšanai.

 

Lai katru dienu kāds mazs prieks,

Kāda brīnišķīga atmiņa, ko šķetināt,

Kāds sirsnīgs vārds, ko saņemt un pretī dot!

 

Inese Lesiņa, SAC „Siltais”, struktūrvienības „Dzērves” vadītāja