Rankas pagasta mājas lapa

Platība: 184 km2
Lielākās apdzīvotās vietas: Ranka, Rēveļi, Uriekste, Birzuļi, Kutumi

Rankas pagasts

Par Rankas pagasta izcelšanos liecina romantiska liecība. Kādreiz Tālavas valdniekam Tālivaldim bija dēls Rameķis, kuram tēvs piešķīris zemes, kur apmesties. Rameķis kalnā uzcēlis pili. No tā laika Rameķa zemi sauca viņa vārdā, kas pamazām kļuva par Ramku. Pilskalnu pazīst tagad kā Kaudžu pilskalnu. Arī otra liecība, kas liecina par Rankas pagasta seno izcelšanos ir tā, ka Rankas pamatskola (bij. Lutera) dzīvo ar ļoti senām tradīcijām - ēka vien ir pāri par 100 gadu veca. Tikpat sena un vēsturiska bija Rēveļu (bij. Elizabetes) pamatskola, kura tika slēgta ar Gulbenes novada domes 2009. gada 31. jūlija lēmumu. Tagad šeit darbojas jauniešu iniciatīvu centrs "B.u.M.s.", Gaujasrēveļu bibliotēka un Rankas kultūrvēsturiskā mantojuma centrs.

Rankas pagasta ziemeļdaļa atrodas Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, vidus un dienviddaļā Piebalgas paugurainē. Reljefs paugurains. Rankas pagasts atrodas Gulbenes novadā, robežojoties ar Gulbenes novada Lizuma un Druvienas pagastiem, kā arī Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastu un Smiltenes novada Variņu pagastu. Rankas pagastam cauri tek Gauja, Azanda, Uriekste, Sace, Degļupīte, Lazdupīte, Pāpanupīte, Palsa. Pagastā atrodas vairāki nelieli ezeri – Kalmodu (Baltezers, platība – 23 ha), Cepļu (Melnezers, platība – 12 ha), Teļezers, Jāneļu un Pundurezers. Pagasta teritorijā atrodas vairākas ūdenskrātuves un purvi. 46,3% pagasta teritorijas aizņem meži.. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 6401,7 ha. No tiem aramzeme – 4397,5 ha.

Rankas pagastā darbojas zemnieku saimniecības. Lielākās no tām ir "Ķelmēni", „Kalnakaļvi", „Kalna Pakalnieši", „Kalnaviesītes" "Sejatas", "Burtnieki", "Līvāni", „Mazruciņi". .

Pagastā darbojas A/S "Rankas piens", SIA Vecpāpani, KS „Sējējs", KS „Amatnieks" SIA „Grantiņi 1", SIA „Kaudžu purvs", SIA „Woodkoks" , . Darbojas trīs mazie HES – Pilskalna, Gaujas un "Ranka Hidro". Pagastā ir Rankas pamatskola, Rankas arodvidusskola, Rankas un Gaujasrēveļu bibliotēkas, jauniešu iniciatīvu centrs „B.u.M.s." Rankas kultūras nams, Rankas pasts, ģimenes ārstes I.Krēsliņas privātprakse, aptieka, vairāki veikali, divas frizētavas.

Gadu desmitos iesniedzas rancēniešu saimniekotprasme. To apliecina arī šodienas darbošanās Rankas piensaimnieku sabiedrībā "Rankas sieri", kurai ir vairāki veikali, piemēram, Gulbenē, Rankā, Lizumā, Rīgā. Pieminama ir arī rancēniešu dziedātprasme - rancēniši esot dziedājuši jau 1.Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1873.gadā.

Gleznainajā Gaujas krastā, kur izveidojusies otra lielākā pagasta apdzībotā vieta Rēveļi, savulaik atradās Rankas kartonfabrika.

Kādreiz lepnā Rankas muižas pils iet bojā, bet tur 1920-tajos gados, nodibinoties Rankas mājturības skolai, likti šodienas lauksaimniecības skolas pamati.

Rankas pagastā atrodas šādi arheoloģijas pieminekļi: Kaudžu pilskalns, Sejatu senkapi (Krakaliņš), Silaješku pilskalns (Velna kalns), Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Rankas muižas apbūve. Aizsargājamie dabas objekti ir Rankas parks, Rutkaviņu avoti, Lielā purva dabas liegums.


Ar Rankas pagastu ir saistītas arī daudzas ievērojamas personas: K.O.Kraujiņš (1879. – 1975.) – rakstnieks, E.Bauers (1882. – 1926.) – agronoms, Tautas padomes, Satversmes sapulces un Saeimas loceklis, zemkopības ministrs, A.Raisters (1888. – 1967.) – arhitekts, Ē.Raisters (1905. – 1967.) – dzejnieks, žurnālists, O.Čakars (1908. – 1999.) – literatūrvēsturnieks, LVU docētājs, B.Krūmiņš (1924.) Dienvidaustrālijas gubernatora vietnieks, Adelaides latviešu biedrības priekšnieks, G.Graudiņš (1926.) – Kultūras muzeja “Dauderi” kolekcijas dāvinātājs, U.Pūcītis (1937. – 2000.) – aktieris, režisors, M.Krīgena (1939.) – operdziedātāja, mūzikas pedagoģe, M.Caune (1941.) – grāmatizdevēja, S.Jaunarāja (1944.) – tulkotāja, M.Dinga (1949.) – baletdejotāja, pedagoģe, R.Apalups (1942.) – LR 6.Saeimas deputāts u.c.