Gulbenes novads atrodas Latvijas Ziemeļaustrumu daļā. Tas robežojas ar Apes, Alūksnes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Cesvaines, Jaunpiebalgas, Raunas un Smiltenes novadu. Gulbenes novads ir veidojies, apvienojoties Gulbenes rajona pagastiem un Gulbenes pilsētai.

Gulbenes novada teritorijā ietilpst Gulbenes pilsēta un 13 pagasti.

Pagasti kartē

Gulbenes novada platība ir 1872 km2. Pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras datiem no pārskata "Reģionu attīstība Latvijā 2009" Gulbenes novads pēc platības ir piektais lielākais novads Latvijā.

Desmit pēc platības lielākie novadi Latvijā

Novads Platība (km2)
Rēzeknes novads 2525
Ventspils novads 2457
Madonas novads 2126
Daugavpils novads 1876
Gulbenes novads 1872
Talsu novads 1763
Kuldīgas novads 1756
Alūksnes novads 1699
Saldus novads 1682
Jelgavas novads 1317

Gulbenes novada teritoriju šķērso Rīgas-Pļaviņu-Gulbenes dzelzceļa līnija, šaursliežu dzelzceļš Gulbene- Alūksne un autoceļi:

Smiltene-Velēna-Gulbene (P-27),

Gulbene- Balvi- Viļaka- Krievijas robeža (P35),

Pļaviņas - Madona - Gulbene (P37),

Litene - Alūksne (P43),

Sinole - Zeltiņi - Silakrogs (P34),

Rēzekne - Gulbene (P36),

Cesvaine - Velēna (P38),

Ērgļi - Jaunpiebalga - Saliņkrogs (P33).

Gulbenes novads atrodas divu lielāko Latvijas upju sateces baseinos - Gaujas un Daugavas. Gauja savu tecējumu sāk Latvijas teritorijā, un tās garums ir 452 km. Daugavas garums Latvijas teritorijā ir 352 km (tās kopējais garums ir 1005 km).

Latvijas garāko upju desmitniekā ir arī Pededze, kas līkumo Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastos.

Pēc reljefa Gulbenes novads ir sadrumstalots, jo tajā atrodas Vidzemes centrālā augstiene, Gulbenes paugurvalnis, Atzeles pacēlums, kā arī Austrumlatvijas līdzenums, Lubānas līdzenums, Trapenes līdzenums. Līdz ar to teritorija mijas ar pauguriem un ielejām. Novada centrs, Gulbenes pilsēta, atrodas pārsvarā līdzenā teritorijā ar augstāko punktu 145 m virs jūras līmeņa.

Klimats novada teritorijā ir diezgan atšķirīgs, kas ir saistīts ar reljefa formām. Vidēji janvāra temperatūra ir -6°C un jūlija vidējā temperatūra ir 16,5°C. Vidējais nokrišņu daudzums ir 700 mm gadā.

Galvenās tautsaimniecības nozares ir lauksaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde.

Vēsturiski uz 1939.g. Gulbenes novada teritorija ir iekļāvusies Vidzemē.

 

Pētījumi par Gulbenes novada teritoriju

 

Ainaviski vērtīgās teritorijas


2002. gadā ar Gulbenes rajona padomes atbalstu, izstrādājot rajona teritorijas plānojumu, tika apzinātas ainaviski vērtīgākās teritorijas - uzkrātie materiāli publicēti izdevumā "Gulbenes rajona ainaviski vērtīgākās teritorijas" .
Zemes dzīļu resursi

Materiāla saturs

Gulbenes rajona teritorijas īss ģeoloģiskās uzbūves raksturojums

-          Pirmskvartāra nogulumi

-          Gulbenes rajona seismiskums

-          Kvartāra nogulumi

Iespējamo aizsargājamo ģeoloģisko objektu raksturojums

Rajona derīgo izrakteņu resursu  un to izmantošanas iespēju raksturojums

-          Smilts un grants

-          Māls

-          Saldūdens kaļķiezis

-          Kūdra

-          Sapropelis

Pazemes ūdens resursi

-          Gulbenes rajona hidroģeoloģiskie apstākļi

-          Dzeramie pazemes ūdeņi

-          Minerālūdeņi

Pazemes ūdeņu aizsardzība

Inženierģeoloģisko apstākļu raksturojums

Mūsdienu ģeoloģisko procesu raksturojums

Bijušo armijas objektu ietekme uz vidi