att

 Lejasciema pagasta ģerbonis

ģērbonis

Zelta laukā zila sija, horizontālā zilā josla simbolizē Gauju, bet apkārt pamatne - zelta laukus upes krastos.

2015.gada 14.maijā ar valsts Heraldikas komisijas lēmumu Ģerboņu svētku laikā svinīgā ceremonijā Lejasciema pagasts saņēma atjaunoto ģerboni, kas tika ieviests 1938.gadā, bet atcelts 1939.gadā, kad Lejasciems zaudēja pilsētas tiesības.

 

 Pagasta raksturojums

  • Platība: 338 km2 (337,677 ha)
  • Lielākās apdzīvotās vieta/-tas: Lejasciems, Sinole, Mālmuiža, Dūre
  • Upes: Gauja un Tirza
  • Ezeri: Sudala, Roznieku, Galgauskas un Ādmiņu ezers
  • Iedzīvotāju skaits: 1454

Vispārīga informācija

Lejasciema pagasts atrodas Vidzemes novada ziemeļaustrumu daļā Gulbenes novadā. Robežojas ar Smiltenes novada Virešu, Trapenes, Variņu pagastu, Alūksnes novada Ilzenes un Zeltiņu pagastu, Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu.

29 pasaules valstis teritorijas platības ziņā ir mazākas nekā Lejasciema pagasts, šeit brīvi varētu izvietot tādas Eiropas valstis kā Vatikānu, Monako, Sanmarino, Lihtenšteinu un Gibraltāru, un tad vēl paliktu kāds stūrītis pašiem.

Attālums starp galējiem pagasta rietumu un austrumu punktiem ir 28,7 km, bet starp ziemeļu un dienvidu punktiem 25,5 km. Pagasta austrumos saule uzlec gandrīz divas minūtes agrāk nekā rietumos.

Pagasta vēsture

Lejasciemu 1867.gadā dibināja Baltijas domēņu valde, dažus gadus vēlāk,1873.gadā, Lejasciems ieguva miesta statusu.

Lejasciems bija nozīmīgs administratīvais centrs, un tajā attīstījās tirdzniecība. No 1928. līdz 1939.gadam Lejasciems bija pilsēta. 

1935. gadā Lejasciema pagasta platība bija 153,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Amšu, Lejasciema un Sudalas ciema padomes. 1954. gadā Lejasciema ciemam pievienots Sudalas ciems, 1962. gadā - Dūres ciems, 1977. gadā - daļa Sinoles ciema. 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu. 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Gulbenes novadā.

Pakalpojumi un uzņēmējdarbība

Lejasciems – skaista, sakopta vieta, kur samērā kompakti izvietojušās visas nepieciešamās iestādes: pagasta pārvalde, pirmsskolas izglītības iestāde “Kamenīte”, Lejasciema vidusskola, jauniešu centrs “Pulss”, kultūras nams, kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrs, bibliotēka, pasts, ambulance, zobārsta kabinets, aptieka, veikali: pārtikas, saimniecības preču, ziedu, ēdnīca.

Lielākie uzņēmēji: SIA "BMB INVEST", "Rainis", "Ritums A", "Silmalas", "Māra 93", "Agro Salmaņi", "Lejasciema grauds", "GM Mežs" (juridiskā adrese Blaumaņa iela 31-8, Rīga, faktiskā adrese Miera iela 10, Lejasciems).

Novadnieki, kuri dzimuši pagastā

  • Literatūrfilosofe Zenta Mauriņa (15.12.1897-25.04.1987) dzimusi Lejasciemā.
  • Rakstniece Anna Sakse (prec.Abzalone) (16.01.1905-02.03.1981) dzimusi Lejasciema pagasta “Lauzās” .
  • Aktieris Kārlis Sebris (18.02.1914-12.01.2009) dzimis Sinolē, “Ārēs”.
  • Komponists, ērģelnieks, pedagogs un diriģents Helmers Pavasars  (19.05.1903- 12.06.1998) dzimis Lejasciemā.
  • Bibliogrāfs Jānis Misiņš (25.04.1862-17.01.1945) no 1892. gada līdz 1906.gadam dzīvojis Lejasciemā, kur atvēris bibliotēku un grāmatsietuvi, un grāmatu veikalu.
  • Dzejniece Tirzmaliete (Minna Dzelzkalne) (23.06.1876-28.01.1942) savus pēdējos 30 gadus dzīvojusi Lejasciemā.
  • Arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs dzimis 1955. gada 15. februārī Lejasciemā.
  • Filozofijas zinātņu doktore, profesore, akadēmiķe Maija Kūle (dzim. Skrendere) dzimusi 1951.gadā 21.aprīlī Lejasciemā.

Ko redzēt, ko aplūkot?

  • Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrs dibināts 2002.gadā uz Lejasciema muzeja bāzes. Ir pieejama pastāvīgā ekspozīcija “Lejasciema senie darbarīki un sadzīves priekšmeti”, Zentas Mauriņas piemiņas istaba. Iespēja iepazīties ar neeksponētajiem centra krājumiem un izstāžu zālē apskatīt aktuālās izstādes. Pieejami dažādi informatīvie tūrisma materiāli un suvenīri.
  • Gaujai un tās ielejai ar savām ainaviskajām vērtībām un spēcīgo kultūrvēsturisko auru ir īpaša nozīme Lejasciema pagasta dzīvē. Šeit Gauja satiek savu māsu Tirzu un savā tecējumā sasniedz vistālāko austrumu punktu, kā vēsta teikas, pamazām uzņem "pareizo" virzienu uz jūru. Gaujas garums pagasta teritorijā ir 35 km, tās krastos varam apskatīt no Skandināvijas atnestos granīta klinšu gabalus - Robežkalna un Paideru dižakmeņus (attiecīgi 12 un 27 kubikmetri), tāpat arī vairākus avotiņus, zināmākie – Cincu acu avots, Ķemeru sēravots, pie kura var nokļūt pa īpašām “Laimes kāpnēm”.
  • Lejasciema dižakmeņu gulbji izvietoti Tirzas upes krastā, vietā, kur agrāk, līdz pat 1962. gadam, atradās tilts pār Tirzu. Skices autore Māra Medne.