Gulbenes novada pašvaldība ar “Valsts zivju fonda” programmu “Zinātniskās pētniecības programmu finansēšana un līdzdalība starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā” atbalstu realizē projektu “Gulbenes novada ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde” (Nr. 26-00-S0ZF01-000012), kura mērķis veikt zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrādi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta Stāmerienas ezerā un Ludza ezerā, kā arī sociāli - ekonomisko izvērtējumu Stāmerienas pagasta Stāmerienas ezeram, Ludza ezeram un Pogas ezeram.
Laikā no 2026. gada 2. jūnija līdz 30. oktobrim SIA “Saldūdeņu risinājumi”: veica pieejamās informācijas par noteiktajiem ezeriem apkopošanu; vērtēja ezeru ūdens kvalitāti, ievācot ūdens paraugus; vērtēja ezeru pašreizējo ekoloģisko kvalitāti pēc bioloģiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem parametriem, nosakot faktorus, kas ietekmē ezeru ekoloģisko stāvokli; vērtēja zivju barības bāzes sabiedrību un zivju sugu sabiedrību kontrolzvejas laikā; veica ezeru krastos dzīvojošo iedzīvotāju aptaujas.
Rezultātā ir sagatavoti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un sociāli ekonomiskais izvērtējums trīs Stāmerienas pagasta ezeriem. Ar izstrādātajiem dokumentiem iespēja iepazīties Gulbenes novada pašvaldības tīmekļvietnes gulbene.lv sadaļā “Saimnieciskie jautājumi” – “Ezeri/Upes”.
Pētījums atklāja, ka saskaņā ar 2026. gada vasaras mērījumiem Ludza ezera ūdens ekoloģiskā kvalitāte ir pasliktinājusies, sasniedzot vidēju/sliktu ekoloģisko stāvokli, ko ietekmē augsta fitoplanktona biomasa un zilaļģu ziedēšana, kā arī gultnes nogulumos uzkrājies vēsturiskais piesārņojums. Savukārt zivju sabiedrībā, salīdzinot ar 2019. gada pētījumu, kopējā biomasa saglabājas augsta, turklāt ir būtiski pieaugusi zandartu biomasa un uzlabojies plēsīgo zivju īpatsvars, kamēr raudu un plaužu biomasa ir nedaudz samazinājusies.
Stāmerienas ezera ūdens ekoloģiskā kvalitāte kopumā atbilst laba ekoloģiskā stāvokļa rādītājiem, saglabājoties līdzīgā līmenī ar iepriekšējiem gadiem. Savukārt zivju sabiedrībā, salīdzinot ar 2020. gada pētījumu, kopējā biomasa vērtējama kā vidēja, bet ir būtiski pieaugusi raudu un pliču biomasa, kamēr asaru biomasa ir nedaudz kritusies un lielo plēsīgo zivju īpatsvars joprojām ir zems makšķernieku un regulāru maluzvejas gadījumu spiediena dēļ.
Pogas ezeram saskaņā ar 2026. gada vasaras mērījumiem ezera ūdens kvalitāte atbilst laba ekoloģiskā stāvokļa rādītājiem. Galvenā problēma ezerā ir lielo plēsīgo zivju, piemēram, lielo asaru un līdaku, trūkums, ko izraisa pārmērīgs makšķernieku, zvejnieku un regulāru maluzvejas gadījumu radītais spiediens, kamēr karpveidīgo zivju blīvums saglabājas augsts.
Ludza, Stāmerienas un Pogas ezera apsaimniekošanu pētnieki iesaka saglabāt Gulbenes novada pašvaldības pārziņā. Ludza ezeru turpināt attīstīt kā makšķerēšanas tūrisma galamērķi, kam nepieciešams izveidot vismaz 1–2 publiskas piekļuves vietas un laivu nolaišanas laipas. Stāmerienas ezeru - apsaimniekot vidēji intensīvi, un gadījumā, ja ezeru nolemj attīstīt kā makšķerēšanas tūrisma galamērķi, arī nepieciešams izveidot vismaz 1–2 publiskas piekļuves vietas un laivu nolaišanas laipas. Iespējams izskatīt arī iespēju ezeru apsaimniekošanu deleģēt biedrībai vai pašvaldības aģentūrai. Lai veicinātu plēsīgo zivju krājumu atjaunošanos un samazinātu karpveidīgo zivju blīvumu, ieteicams uz pieciem gadiem samazināt rūpnieciskās zvejas tīklu limitu līdz minimumam, kā arī nākotnē, pēc situācijas uzlabošanās, apsvērt licencētās makšķerēšanas ieviešanu ar stingrākiem ierobežojumiem plēsīgo zivju lomiem. Kontroles un pārvaldības uzlabošanai nepieciešams piesaistīt vairāk inspektoru, regulāri apkopot datus un aktīvāk iesaistīt vietējo sabiedrību. Lai sekotu līdzi ekosistēmas izmaiņām un zivju krājumu stāvoklim, katru gadu ieteicams apkopot makšķerēšanas un nozvejoto zivju statistiku, trīs gadus pēc kārtas veikt ūdens fizikāli-ķīmisko un fitoplanktona monitoringu pavasarī, vasarā un rudenī, kā arī ik pēc pieciem gadiem atkārtot zivsaimniecisko kontrolzveju.
Sociālekonomiskā nozīmē ezeriem ir konstatētas atšķirīgas ezeru funkcijas un attīstības prioritātes: Ludza ezerā būtiskākās problēmas ir publiskā piekļuve un ūdens kvalitāte, Stāmerienas ezerā tā ir rekreācijas un tūrisma potenciāla pilnvērtīgāka izmantošana, bet Pogas ezerā vajadzīga saudzīgas publiskās pieejamības nodrošināšana. Visu triju ezeru attīstībai ieteicama koordinēta, diferencēta apsaimniekošana, prioritāri risinot hidroloģiskās infrastruktūras, vides monitoringa, publiskās piekļuves un ilgtermiņa uzturēšanas jautājumus.
Ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un sociāli-ekonomiskais pamatojums ļaus Gulbenes novada pašvaldībai ūdeņu apsaimniekošanas un zivju resursu atjaunošanas jautājumu izskatīšanā pieņemt pamatotus un atbilstošus lēmumus.