goda bibliotēka

Gulbenes novada “Goda bibliotēka” ir velte tiem dižajiem novadniekiem, kas ar savu  dzīvi, darbu un talantu  atstājuši paliekošas pēdas līdzcilvēku apziņā, būtiski ietekmējuši novada attīstību un likuši iemirdzēties vēl vienai zvaigznei Latvijas dižgaru zvaigznājā, tā  nesot Gulbenes novada vārdu Latvijā un pasaulē. Daudz mūsu novadā sirsnīgu, gudru, krietnu un darbīgu cilvēku, bet tikai pašu īpašāko rakstītajai mūža grāmatai rasta vieta šai vienkāršajā un tai pašā laikā neparastajā grāmatu plauktā. Varētu jautāt – ar ko īpašāki? Ar to, ka viņi vienmēr bijuši lāpas nesēji ceļā uz gaismu, mūžam kādas nesavtīgas idejas apsēsti. Tiem nekad nav pieticis ar vidusmēram atvēlēto mazumiņu, bet vienmēr vajadzējis pilnu riekšavu gaismas, ko dāsni dalīt visiem apkārtējiem. Viņu pavadonis un mūžīgais dzinējs - krietna un gara gaismas alkstoša sirds.

“Goda bibliotēkas” ideja tapa Latvijas simtgades priekšvakarā, domājot par to, kā iemūžināt šo īpašo cillvēku piemiņu un vēlreiz pateikt tiem paldies par mūža veikumu. Vides objekta vizuālo konceptu izstrādājis Druvienas pusē dzimušais tēlnieks Ivars Drulle. Viņa uztverē katrs no mums raksta savu mūža grāmatu, cits biezāku, cits plānāku, un dzimtas sāgā katrai no tām ir nozīmīga vieta. Taču laiku pa laikam mūsu vidū rodas tādi rakstītāji, kuru mūža grāmatas šķiet piestrāvotas ar neparastu, dzīvinošu un iedvesmojošu enerģiju, kas gadu gaitā nezūd un neizbālē. Tās lasāmas atkal un atkal un pārlasāmas no paaudzes paaudzē. Īsi sakot, dzīvesgudras grāmatas, kādēļ arī novietojamas visiem redzamā un pieejamā vietā.

Tā  2017. gada vasarā “Novadnieku dienu” ietvaros tika atklāts šis vides objekts tolaik ar pirmajām 30 grāmatām. Atrašanās vieta rūpīgi pārdomāta - rokasstiepiena attālumā no Gulbenes novada bibliotēkas un gājēju straumes pašā viducī, lai netieši uzrunātu katru garāmgājēju un liktu aizdomāties par savējo veikumu, kāds tas ir un kāds varētu būt.  Izveidojusies tradīcija katru gadu plauktus papildināt arvien ar jaunām mūža grāmatām. Nekas, ja dzīves ceļi aizved tālu projām no dzimtās puses, par visu svarīgāka šūpuļa līkstī iekodētā enerģija, piederības izjūta balto gulbju ciltij un nepārvarama vēlme būt ceļā uz gaismu.