Montesori metode

Kas ir praktiskā dzīve?

Praktiskā dzīve ir viena no pamatjomām Montessori pedagoģijā. Tā ietver aktivitātes, kas saistītas ar bērna ikdienas dzīvi un apkārtējo vidi — rūpes par sevi, par citiem un par vidi, kā arī mājas vai dārza darbi, bērna pirmais solis ceļā uz patstāvību.

Šīs nodarbes bērnam sniedz iespēju ne tikai apgūt ikdienā noderīgas prasmes, bet arī attīstīt spējas, kas ir būtiskas mācībām un personības veidošanai.

Montesori pieejā praktiskās dzīves aktivitātes ir jēgpilni darbi ar īstiem priekšmetiem, nevis rotaļlietām. Viss materiāls ir pielāgots bērna izmēram un spējām. Bērni izvēlas darbības patstāvīgi, mācās rīkoties neatkarīgi un ar cieņu pret savu vidi.

Pieaugušais šajā procesā veido vidi un rada iespējas darbībai, respektējot bērna intereses, jo tieši tās virza viņa attīstību.

Montesori galvenās atziņas par praktisko dzīvi pirmsskolas vecumā:

1. Praktiskā dzīve ir bērna tilts uz patstāvību. Veicot ikdienišķus darbus — ielejot ūdeni, tīrot galdu, kopjot augus — bērns kļūst pārliecināts par savām spējām. “Palīdzi man to izdarīt pašam” precīzi raksturo šīs jomas būtību.
2. Mazie darbi attīsta lielas prasmes. Šķietami vienkārši uzdevumi — aizpogāt krekliņu, nomazgāt traukus — trenē roku kustību koordināciju, koncentrēšanos un kustību secību, kas vēlāk nepieciešama rakstīšanai un citām mācību prasmēm.
3. Praktiskā dzīve iedibina iekšējo kārtību. Veicot šos vingrinājumus, bērns mācās strukturēt darbību no sākuma līdz beigām, attīsta disciplīnu, pacietību un kārtības izjūtu — gan vidē, gan domāšanā.
4. Praktiskie darbi ir bērna īstā realitāte. Bērns nevēlas tikai rotaļāties — viņš vēlas būt daļa no pieaugušo pasaules, darīt īstus darbus, kas sniedz jēgu un piederības sajūtu. “Bērna rotaļa ir darbs un viņa darbs ir rotaļa.”

Praktiskās dzīves aktivitāšu piemēri:

• apģērbšanās un apavu sakārtošana;
• roku mazgāšana, galda klāšana, ēdiena gatavošana;
• ūdens pārnešana un šķidrumu pārliešana;
• slaucīšana, grīdas mazgāšana, augu laistīšana,
• priekšmetu pārnēsāšana, kārtības uzturēšana vidē.
• sociālie un klusuma vingrinājumi.

Galvenie ieguvumi bērnam:

• attīsta neatkarību un patstāvību;
• iegūt kontroli pār savām kustībām;
• trenē smalko motoriku un roku–acu koordināciju (sagatavo rokas rakstīšanai);
• veido spēju koncentrēties un pabeigt iesākto darbu;
• palīdz attīstīt loģisko domāšanu.
• stiprina gribasspēku un atbildības sajūtu;
• stiprina pašdisciplīnu  un pašpārliecību;
• māca rūpēties par sevi, citiem un vidi;
• palīdz socializēties, sadarbojoties ar citiem bērniem.

Praktiskā dzīve un pašvadīta mācīšanās

Praktiskās dzīves materiāli un vingrinājumi ir bērna pirmā platforma pašvadītas mācīšanās veidošanai. Tās māca:

• plānot savu darbu – bērns izvēlas, ar kuru aktivitāti sākt un kā to veikt;
• pieņemt lēmumus – viņš pats izlemj, cik ilgi darboties un kad darbu pabeigt;
• uzņemties atbildību – ja ūdens izlijis, bērns pats paņem lupatiņu un sakopj;
• novērtēt rezultātu – bērns redz tiešu darba augli (tīrs galds, apliets augs);
• uzturēt motivāciju – praktiskās dzīves darbi ir reāli, jēgpilni un bērnam nozīmīgi, tādēļ rosina darboties no iekšējas intereses, nevis ārēja spiediena.

Šādi bērns apgūst prasmi vadīt pats savu mācīšanās procesu – kas ir būtiska visa turpmākā izglītības ceļā -  meklēt risinājumus, būt neatkarīgam, koncentrēties uz mērķi un noticēt saviem spēkiem.

Praktiski ieteikumi vecākiem mājās:

Vide mājās:

• Iekārtojiet bērnam pieejamu vidi – zemu plauktiņu, kur bērns pats var paņemt un nolikt traukus, drēbes, grāmatas.
• Mazāki priekšmeti bērnam – vieglāki trauki, mazas krūzītes, bērnam piemērota slotiņa vai lupatiņa.
• Pieejami instrumenti – bērns var pats atvērt atvilktni, paņemt karoti, šķīvi, dvieli, negaidot palīdzību.

Ikdienas aktivitātes

• Ēdiena gatavošana: bērns var maisīt, griezt ar drošu nazi, nomizot banānu vai gurķi, pasniegt ēdienu ģimenei.
• Galda klāšana un novākšana: lūdziet bērnam nolikt katram ģimenes loceklim šķīvi, dakšiņu un glāzi.
• Apģērbšanās: ļaujiet bērnam pašam izvēlēties drēbes (2–3 piemērotas iespējas), trenēt pogāšanu vai rāvējslēdzēju aizvilkšanu.
• Kārtības uzturēšana: bērns var noslaucīt izlietu ūdeni, sakārtot rotaļlietas, pārklāt gultu.
• Rūpes par dabu: kopā ar bērnu laistiet augus, barojiet mājdzīvnieku vai piedalieties dārza darbos.

Vecāku attieksme

• Ļaujiet bērnam darīt – pat ja tas aizņem ilgāku laiku vai rezultāts nav perfekts.
• Rādiet priekšzīmi – bērns labāk iemācās, ja redz, ka arī pieaugušie ar prieku rūpējas par vidi.
• Nesasteidziet procesu – pacietība ir galvenais priekšnoteikums bērna neatkarības veidošanai.
• Uzdodiet vienkāršus uzdevumus – “Lūdzu, atnes karoti sev pusdienām” vai “Vai vari nolikt savu jaku skapī?”
• Novērtējiet bērna centienus – vairāk nekā rezultātu. Piemēram: “Es redzu, ka tu pacietīgi pārlej ūdeni, tas ir lielisks darbs!”

Ko bērns iegūst ilgtermiņā?

Praktiskās dzīves nodarbības ne tikai māca bērnam prasmes, kas noder ikdienā, bet arī veido stabilu pamatu turpmākai mācībai. Bērns, kurš iemācījies koncentrēties, pabeigt iesākto, būt neatkarīgs un rūpīgs, spēj sekmīgi iesaistīties gan mācībās, gan sabiedrībā.

Avoti par praktisko dzīvi:

1. Montesori, M. (1948). Bērna atklāšana (The Discovery of the Child). – Montessori raksta, ka bērns attīstās caur reālu darbību, un praktiskie vingrinājumi palīdz viņam “sakārtot savu iekšējo pasauli caur kārtību un kustību”.
2. Montesori, M. (1949). Absorbējošais prāts (The Absorbent Mind). – Šajā darbā viņa uzsver bērna tieksmi uz neatkarību un reālu darbu kā galveno attīstības dzinuli: “Palīdzi man to izdarīt pašam.”
3. Montesori, M. (1966). Bērnības noslēpums (The Secret of Childhood). – Autore apraksta, kā bērna kustību brīvība un iespēja rīkoties paša spēkiem veicina gribas un pašdisciplīnas veidošanos.
4. Montesori, M. (1972). Izglītība jaunajai pasaulei (Education for a New World). – Grāmatā akcentēts, ka bērns mācās ar rokām, un darbs ar vidi ir būtiska personības veidošanās sastāvdaļa.
5. Lillard, A. S. (2017). Montessori: The Science Behind the Genius. – Mūsdienu pētnieciskais skatījums uz praktisko dzīvi kā pašvadītas mācīšanās pamatu un koncentrēšanās attīstības avotu.

Sajūtu jeb maņu materiāli Montesori pedagoģijā palīdz bērnam iepazīt pasauli caur visām maņām — redzi, dzirdi, tausti, garšu, ožu un kustību.
Tie ir rūpīgi izstrādāti materiāli, kas ļauj bērnam pamanīt un salīdzināt īpašības: lielāks–mazāks, smagāks–vieglāks, gaišāks–tumšāks, skaļāks–klusāks u.c.

Darbojoties ar šiem materiāliem, bērns sakārto pasauli sevī — viņš apzināti klasificē, analizē un saprot, kas viņu ieskauj. Marija Montessori sauca bērnu par “maņu pētnieku”, jo tieši caur sajūtām viņš sāk veidot izpratni par pasauli.

Montesori galvenās atziņas par maņu nozīmi bērna attīstībā:

1. Maņu attīstīšana ir pamats domāšanai. “Visu intelektuālo darbu pamatā ir sajūtas.” Bērns vispirms uztver pasauli ar maņām – redzi, dzirdi, tausti, kustību. Šī pieredze sagatavo domāšanai un abstraktiem jēdzieniem.
2. Sajūtu attīstība notiek īpašajā jutīgajā periodā. Pirmajos sešos dzīves gados bērns dabiski tiecas pamanīt nianses – formu, krāsu, lielumu, skaņu. Šī aktivitāte veido pamatu valodai, matemātikai un zinātnēm.
3. Materiāli palīdz pamanīt atšķirības un sakarības. Rozā tornis, brūnās trepes, krāsu tāfelītes, skaņu trauciņi u.c. ļauj bērnam precīzi salīdzināt un klasificēt. Montesori tos sauca par “instrumentiem prāta treniņam”.
4. Maņu vingrinājumi sagatavo akadēmiskajām prasmēm.
   • Krāsu un formu atšķiršana – sagatavo rakstīšanai un lasīšanai.
   • Kārtība un secība – pamats matemātikai.
   • Skaņu atšķiršana – sagatavo valodai un mūzikai.
     “Sajūtu vingrinājumi ir ceļš, kas atver bērna prātu zināšanām.”
5. Maņu darbs rada iekšēju kārtību un mieru. Sakārtojot savu maņu pieredzi, bērns sakārto arī sevi – attīstās koncentrēšanās un līdzsvars.

Sajūtu materiālu piemēri Montesori vidē:

• Krāsu tāfelītes – palīdz atšķirt un nosaukt krāsu nianses, paplašina vārdu krājumu.
• Rozā tornis – attīsta redzi, kustību koordināciju, muskuļu atmiņu; sagatavo rakstīšanai, matemātikai un mākslai.
• Cilindru bloki – trenē redzi dimensijās un trīs pirkstu satvērienu rakstītprasmei.
• Skaņu cilindri – attīsta dzirdi, mācot atšķirt skaļākas un klusākas skaņas.
• Smaržu un garšu trauciņi – trenē ožu un garšas izjūtu.
• Taustes plāksnītes – attīsta tausti un kustību precizitāti.

(Darbs ar sajūtu materiāliem fotogrāfijās no nodarbību arhīva.)

Ko bērns iegūst?

• Attīsta uzmanību, pacietību un koncentrēšanos.
• Mācās salīdzināt, klasificēt un analizēt.
• Veido pamatu matemātikai, valodai un mākslai.
• Iegūst pārliecību, atklājot rezultātus patstāvīgi.

Praktiski ieteikumi vecākiem mājās

1. Taustes rotaļas. Kastītē ielieciet dažādus priekšmetus (oļus, pogas, auduma gabaliņus). Bērns ar aizvērtām acīm aptausta un mēģina atpazīt.
2. Garšas un smaržas spēles. Kopā pagaršojiet ēdienus – salds, skābs, sāļš, rūgts. Pasmaržojiet garšvielas un mēģiniet tās nosaukt.
3. Krāsu medības. Izvēlieties vienu krāsu un kopā meklējiet priekšmetus šajā tonī – mājās vai ārā.
4. Skaņu klausīšanās. Apstājieties un klausieties – putni, vējš, ūdens, pulkstenis. Māciet pamanīt nianses.
5. Temperatūras un faktūras sajūtas. Salīdziniet siltu un aukstu, gludu un raupju, cietu un mīkstu.
6. Ūdens rotaļas. Lejiet ūdeni no trauka traukā, vērojiet, klausieties un jūtiet.

Šīs aktivitātes palīdz attīstīt maņas dabiski un rotaļīgi ikdienas situācijās – gatavojot ēst, pastaigājoties vai rotaļājoties mājās.

Ilgtermiņa ieguvumi bērnam

• Precīza uztvere un analītiskā domāšana.
• Spēja saskatīt detaļas un sakarības.
• Iekšējā kārtība, miers un pārliecība par sevi.
• Spēcīgs pamats turpmākajai mācīšanās pieredzei – valodai, matemātikai un mākslai.

Izmantotā literatūra

• Montessori, M. The Discovery of the Child (1948), Ch. 9–10
• Montessori, M. The Absorbent Mind (1949), Ch. 17

Marija Montesori grāmatā “Absorbējošais prāts” (The Absorbent Mind, 1949) valodas attīstībai piešķir īpašu nozīmi. Viņa uzsver, ka bērna prāts no pašas dzīves sākuma darbojas kā “sūklis” – tas neapzināti uzsūc apkārtējo pasauli, un valoda ir viens no šī procesa galvenajiem elementiem. Valoda, Montesori skatījumā, nav tikai mācību priekšmets, bet tilts starp bērna iekšējo pasauli un sabiedrību, kas ļauj bērnam izteikt domas, saprast citus un kļūt par daļu no kopienas.

Marijas Montesori domas par valodas attīstību:

1. Valodas pamati tiek likti jau pirms dzimšanas. Jau prenatālajā periodā bērns dzird ritmu, skaņas un mātes balsi. Šīs skaņas kļūst par pamatu vēlākai valodas apguvei.
2. Valoda tiek apgūta dabiski un spontāni. Bērns apgūst valodu, klausoties un novērojot apkārtējos. Viņš nevis tiek “mācīts runāt”, bet pats sevī uzbūvē valodu, ja vien apkārt ir bagātīga dzīvā valodas vide.
3. Valoda ir cilvēka kultūras un kosmiskā uzdevuma sastāvdaļa. Valoda ļauj nodot zināšanas un vērtības no paaudzes paaudzē — tā ir instruments, ar kuru cilvēks rada un uztur kultūru.

Kā tas notiek Montessori vidē.

Montesori pedagoģijā valodas attīstība notiek pakāpeniski — sākot ar runāšanu un klausīšanos, turpinot ar vārdu krājuma paplašināšanu, un vēlāk pārejot uz rakstīšanu un lasīšanu.
Materiāli tiek veidoti tā, lai bērns iesaista visas maņas – redzi, tausti, dzirdi un kustību.

Galvenie ieguvumi bērnam:

• Attīsta vārdu krājumu un izteiksmes prasmi.
• Mācās skaņu un burtu sasaisti – pamats lasīšanai un rakstīšanai.
• Veicina interesi par grāmatām un stāstiem.
• Trenē rokas sīkās motorikas prasmes, kas nepieciešamas rakstīšanai.
• Attīsta spēju klausīties, domāt un skaidri izteikties.

Valodas materiālu piemēri:

• Vārdu krājuma bagātināšana- klasifikācijas  kartītes un priekšmeti.
• Skaņu spēles – piemēram,  «I spy with my little eye».
• Smilšpapīra burti – bērns apgūst burtus, iesaistot tausti, redzi un dzirdi.
• Kustīgais alfabēts – bērns no burtiem veido vārdus, apzinoties skaņu secību.
• Lasām kartītes, lasāmgrāmatiņas, definīciju lasīšana.
• Vārdu izpētīšana – palīdz bērnam saprast savas valodas bagātību un palielināt lasītprasmi.
• Stāstu un dzejoļu klausīšanās – palīdz attīstīt ritmu, intonāciju un valodas skaistuma izjūtu.

Vēl noteikti jāpiemien - attāluma spēle un trīspakāpju lekcija, kas ir būtisks Montesori pedagoģijas elements.

Trīspakāpju lekcija ir viena no pamatmetodēm, ko Marija Montessori izmantoja jaunu jēdzienu, vārdu vai īpašību apguvei (vienā reizē 3).  Tā palīdz bērnam savienot valodu ar pieredzi – redzēt, dzirdēt, sataustīt un saprast vārda nozīmi, līdz vārds kļūst par bērna aktīvu valodas daļu.

Trīs posmi:

1. Jēdziena došana / priekšmeta nosaukšana – Pieaugušais rāda objektu vai īpašību un nosauc to: “Šis ir sarkans.” Bērns iepazīstas ar jauno jēdzienu, to vērojot un aptverot ar sajūtām.
2. Atpazīšana un asociēšana – bērns parāda vai izvēlas pareizo objektu pēc pieaugušā norādījuma: “Parādi, kas ir sarkans.” Šajā posmā bērns sasaista vārdu ar nozīmi un attīsta atmiņu, uzmanību, uztveri.
3. Objektu nosaukšana -  Pieaugušais jautā: “Kas tas ir?”. Bērns pats nosauc objektu: “Sarkans.” Šajā brīdī bērns vārdu jau lieto apzināti — tas kļūst par viņa paša valodas daļu.

Attāluma spēle tiek izmantota gan valodas apguvē, gan citās jomās, lai trenētu atmiņu, klausīšanos un uztveri. Pieaugušais nosauc kādu priekšmetu vai krāsu (piemēram: “Atnes burtu “a”) un bērns dodas paņemt to no noteikta attāluma. Un pieaugušais jautā: “Pēc, kā es Tevi sūtīju? Ko Tu man atnesi?”

(Darbs ar valodas materiāliem fotogrāfijās no nodarbību arhīva.)

Praktiski ieteikumi vecākiem mājās:

• Ikdienas sarunas - Runājiet ar bērnu par ikdienas notikumiem: “Ko tu šodien redzēji? Kas tev patika?”
• Nosauciet lietas un darbības – “Es mazgāju traukus, ūdens ir silts.”
• Bagātiniet vārdu krājumu – lietojiet precīzus vārdus (“kravas auto”, “viļņots audums”, “līks zariņš”).
• Rotaļas ar pretstatiem - jautājiet: “Kas ir pretējs vārdam ‘karsts’?” vai “Kas ir pretējs ‘ātri’?”.
• Spēlējiet valodas rotaļas:
  • “Saimons saka” – bērns izpilda tikai tās komandas, kas sākas ar “Saimons saka...”, ja vadītājs pasaka komandu bez šiem vārdiem, piemēram: “Piesit pie galda”, bērniem tā nav jāizpilda.
  • “Kas sākas ar...” – atrodi istabā lietu, kas sākas ar noteiktu skaņu.
• Lasiet bērnam priekšā katru dienu.
• Teātra rotaļas – izmantojiet lelles vai rotaļlietas, lai inscenētu sarunas.
• Stāstu veidošana – veidojiet stāstu no trim nejauši izvēlētiem priekšmetiem.
• Rakstiet kopā – iepirkumu sarakstus, nelielus pierakstus, etiķetes mājas priekšmetiem.
• Dzejoļi un skaitāmpanti – palīdz ritmam, atmiņai un izrunai.
• Dziesmas un mūzika – veicina valodas plūdumu un klausīšanās prasmes.

Ilgtermiņa ieguvumi bērnam:

• Spēj skaidri izteikties un formulēt savas domas.
• Bagāts vārdu krājums, kas palīdz gan lasītprasmē, gan sociālajā saskarsmē.
• Stiprs pamats lasīt- un rakstītprasmei.
• Kritiskās un radošās domāšanas attīstība – spēja analizēt, stāstīt, salīdzināt.
• Dziļa interese par valodu un stāstiem kā mācīšanās un kultūras sastāvdaļu.

Papildu lasīšanai vecākiem:

• Plašāka atbilde par jautājumu “drukātie vai rakstītie burti?”

 https://espats.lv/blogs/darbojamies/muzigais-jautajums-macit-bernam rakstitos-vai-drukatos-burtus

• Idejas skaņu spēlēm:

https://espats.lv/blogs/darbojamies/skanu-speles?srsltid=AfmBOopXIbYjtOThTpNCDnYGjH0NnpBSuW1WE_XB1aN7EXBGY90QlSvY

Izmantotā literatūra:

• Montessori, M. The Absorbent Mind. 1949, Ch. 9–18
•  Montessori, M. The Discovery of the Child. 1948, Ch. 15–16

Par matemātiku pirmsskolai Marija Montessori raksta grāmatās The Absorbent Mind (1949), Psychoarithmetic (1934) un The Discovery of the Child (1948).

Galvenie Marijas Montesori uzskati:

1. Matemātiskais prāts ir cilvēkam dabisks. Bērnam ir iekšēja tieksme kārtot un pamanīt sakarības. Viņa sauca to par matemātisko prātu (mathematical mind).
2. Matemātika sākas no maņu attīstīšanas. Pirms cipariem bērns sajūt daudzumu izmēros, svarā, garumā. Muskuļu un redzes atmiņa nostiprina izpratni.
3. No konkrētās uz abstrakto domāšanu. Bērns vispirms “sajūt” matemātiku — taustīt, pārvietot, salīdzināt — un tikai tad pāriet pie skaitļiem un darbībām uz papīra.
4. Sensitīvais periods.  Agrīnais vecums ir sevišķi piemērots — interese jāatbalsta ar materiāliem. Ja šo interesi atbalsta ar piemērotiem materiāliem, bērns apgūst pamatus bez piepūles.
5. Matemātika ir prieks, nevis grūtība. Darbs ar materiāliem dod iekšēju gandarījumu. M. Montesori “Matemātika bērnam nav uzspiesta mācība, bet gan dabisks atklājums.”
6. Matemātika ir ceļš uz domas disciplīnu. Matemātika attīsta kārtību, loģiku, koncentrāciju.

Montesori materiāli.

Montesori matemātikas materiāli palīdz bērnam izprast abstraktus jēdzienus caur praktisku darbošanos – vispirms ar konkrētiem priekšmetiem (skaitīšanas stieņi, pērlītes), vēlāk pārejot uz abstrakto domāšanu (cipari, aritmētiskās darbības).

 Ko bērni iegūst?

• Izprot skaitļu jēgu; attīsta loģiku; veido pamatu aritmētikai; trenē uzmanību; iegūst pašpārliecību.

Matemātikas materiālu/vingrinājumu piemēri Montesori vidē:

• Skaitīšana stieņi (no 10 cm līdz 1 metram) ļauj bērnam redzēt un sajust daudzuma pieaugumu. Viņš ne tikai redz, bet arī nes stieņus, izjūt garumu, sakārto tos no īsākā līdz garākajam, sajūt un redz kā veidojas desmit apmērs un iepazīst saskaitīšanu un atņemšanu pirmajā desmitā.
  Tādā veidā muskuļu atmiņā saglabājas proporcijas, kā arī redzes atmiņā – lieluma attiecības.
• Zelta pērlīšu materiāls (decimālsistēma) palīdz redzēt un sajust, cik “sver” vai cik “liels” ir  viens, desmits, simts, tūkstotis – praktiski saprot vienību, desmitu, simtu un tūkstošu vērtību.
• Saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas vingrinājumi ar pērlītēm, Marku spēli, tāfelēm u.c. materiāli un vingrinājumi.

(Darbs ar matemātikas materiāliem fotogrāfijās no nodarbību arhīva.)

Ieteikumi vecākiem mājās

Matemātikas mācīšanos Marija Montesori redzēja ikdienā, praktiskās darbībās.

Skaitīšana ikdienā

• Skaitiet kopā kāpnes, soļus līdz rotaļu laukumiņam, karotes uz galda utmldz.
• Iesaistiet bērnu galda klāšanā – “Mums vajag 4 šķīvjus, 4 dakšas...”

Mērīšana un salīdzināšana

• Salīdziniet mantas: kura rotaļlieta ir garāka, kura smagāka utmldz.?
• Virtuvē: sveriet augļus, ielejiet ūdeni glāzēs, skaitiet, cik karotes cukura liekat mīklā.

Spēles

• “Kur ir vairāk?” – bērnam jāatrod, kur ir vairāk rotaļlietu, pogu, akmentiņu.
• Domino, kāršu spēles ar cipariem (piem. “Atrodi pāri”).
• “Skaitīšanas pastaiga” – ejot ārā, sarunā: “Sameklē 3 sarkanus priekšmetus”, “Sameklē 5 akmeņus.”

Ģeometrija ikdienā

• Meklējiet formas mājās: “Tas ir aplis, tas ir trīsstūris.”
• Veidojiet figūras no nūjiņām, virvītēm vai cepumiem mīklā.

Ilgtermiņa ieguvumi:

• Pozitīva attieksme pret matemātiku; analītiska domāšana; problēmu risināšana; precizitāte; drošs pamats skolai.

Izmantotā literatūra:

• Montessori, M. The Absorbent Mind. (1949), ch. 14, 17, 18
• Montessori, M. The Discovery of the Child. (1948), ch. 15, 16
• Montessori, M. Psychoarithmetic. (1934)

Kosmiskā audzināšana ir viens no Montesori filozofijas “dārgakmeņiem”. Tā palīdz bērnam izprast pasaules kārtību, tās skaistumu un savu vietu tajā.

Montesori to sauca par “mazo bērnu pirmo iepazīšanos ar Visuma kārtību” — bērns sāk pamanīt, ka viņš dzīvo uz planētas, kas ir daļa no lielā veseluma.

Marijas Montesori domas par kosmisko audzināšanu:

1. Visums ir vienots veselums. Bērns mācās pasauli nevis kā atsevišķus priekšmetus (ģeogrāfiju, bioloģiju, vēsturi atsevišķi), bet kā vienotu veselumu, kur viss ir savstarpēji saistīts.
2. Cieņa pret dabu un kultūru. Jau agrā vecumā bērni pamana dabas likumsakarības - diena/nakts, gadalaiki, augu un dzīvnieku dzīve. Bērnam jābūt iespējai šo pasauli izzināt ar sajūtām un kustību, ne tikai vārdiem.
3. Bērns kā pasaules pilsonis. Iepazīstot planētu, kontinentus un dažādas kultūras, bērns apzinās, ka viņš ir daļa no lielas cilvēku ģimenes. Tas veicina cieņu, empātiju un piederības sajūtu.
4. Kosmiskā atbildība. Pat pirmsskolas bērns spēj saprast vienkāršu domu — katrai būtnes un lietas daļai pasaulē ir sava nozīme. Tas māca pateicību, atbildību un rūpes par dabu un citiem.

Kosmiskā audzināšana pirmsskolā nozīmē:

• attīstīt bērna brīnuma sajūtu par pasauli,
• mācīt cieņu pret dabu, cilvēkiem un kultūrām,
• dot pirmo izpratni par Visuma vienotību.

Tā aptver bērna plašo pasaules izziņu – dabu, kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju un cilvēces sasniegumus. Mērķis ir parādīt bērnam, ka viņš ir daļa no lielākas sistēmas un ka katrs cilvēks sniedz savu ieguldījumu pasaulē.

Kosmiskās audzināšanas materiālu/vingrinājumu piemēri Montesori vidē:

• Ģeogrāfijas globusi un kontinentu kartes – bērni mācās kontinentus un valstis.
• Dzīvnieku un augu kartītes, puzles– izziņa par dažādām sugām.
• Laika līnijas – bērni apgūst vēstures posmus.
• Praktiska darbošanās ar dabas materiāliem – augu kopšana, eksperimenti ar ūdeni, smiltīm.
• Planētas un Saules sistēma - bērni iepazīstas ar Sauli, Mēnesi, Zemi un citām planētām, to kustību un savstarpējo saistību.
• Zemes un ūdens formas - attīsta telpisko izpratni un arī cieņu pret planētas daudzveidību.
• Aizvēsture un cilvēces pirmsākumi - palīdz bērnam saprast cilvēka vietu un nozīmi pasaulē — ka mēs visi esam turpinājums milzīgai vēsturei.

(Darbs ar kosmiskās audzināšanas materiāliem fotogrāfijās no nodarbību arhīva.)

Ko bērni iegūst?

• Izprot sakarības dabā un sabiedrībā.
• Attīsta cieņu pret dažādām kultūrām un dabu.
• Mācās globālu domāšanu, saskatot arī savu lomu pasaulē.
• Veicina zinātkāri un vēlmi izzināt.

Praktiski ieteikumi vecākiem mājās

Arī ģimenē vecāki var palīdzēt bērnam izjust savu saikni ar pasauli. Lūk, daži praktiski veidi, kā to darīt ikdienā:

1. Dabas vērošana un rūpes par vidi.

• Pastaigās vērojiet kokus, mākoņus, kukaiņus – ļaujiet bērnam uzdot jautājumus un pamanīt sīkas detaļas.
• Kopā laistiet augus, stādiet ziedus vai garšaugus – bērns mācās, ka viņš ir atbildīgs par dzīvību.
• Veiciet mazu “dabas misiju”: savāciet lapas, akmentiņus, čiekurus, pēc tam mājās tos apskatiet, sašķirojiet pēc formas, krāsas, izmēra.

2. Pasaules iepazīšana.

• Ģeogrāfiskās spēles: kopā meklējiet uz kartes, kur dzīvo dzīvnieki (piem., “Kur dzīvo lauva? Kur dzīvo pingvīns?”).
• Ēdienu kultūras: pagatavojiet kādu vienkāršu ēdienu no citas valsts, runājiet par tās cilvēkiem, karogu, mūziku.
• Klausieties dažādu tautu mūziku vai apskatiet tautastērpus, attēlus.

3. Debesis un kosmoss.

• Vakarā skatieties zvaigznes un mēnesi, pamaniet to formas un maiņas.
• Uzzīmējiet vienkāršu saules sistēmas modeli ar bumbiņām vai plastilīnu.
• Runājiet par dienu un nakti, gadalaikiem, kas bērnam palīdz izprast laika ritējumu.

4. Dzīvnieku un cilvēku daudzveidība.

• Apmeklējiet zoodārzu un runājiet par to, kā katram dzīvniekam ir sava loma pasaulē.
• Skatiet bilžu grāmatas par dažādām tautām, valodām, mājām pasaulē – bērnam veidojas cieņa un atvērtība pret citādo.

5. Ikdienas sarunas par “lielajiem jautājumiem”.

• Kad bērns prasa “kāpēc?”, neatbildiet tikai īsi, bet runājiet plašāk:
  –“Kāpēc līst lietus? Lietus dod dzīvību augiem.”

– “Kāpēc bite lido pie puķes? Tā palīdz augam dzīvot un mums dod medu.”

• Šādā veidā bērns iemācās redzēt saiknes starp visām dzīvām būtnēm

Ilgtermiņa ieguvumi bērnam:

• Plaša pasaules izpratne un interese par zinātni, vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju.
• Cieņa pret dabu un kultūru daudzveidību – iecietība un sociālā atbildība.
• Attīstīta zinātkāre un vēlme mācīties visu mūžu.
• Spēja saskatīt savas rīcības nozīmi plašākā pasaules kontekstā.

Izmantotā literatūra.

• Montessori, M. To Educate the Human Potential. (1948), p. 5
• Montessori, M. Education for a New World. (1946), Ch. 3
• Montessori, M. The Absorbent Mind. (1949), Ch. 23