"Gaišmataino puisi, Jāni Krastiņ,
Tālās Vecgulbenes ērģelniek -
Lai zem rokām tavām melodijas mostas!’"
(Ojārs Zanders)
Pirmais profesionālais latviešu ērģelnieks, Jānis Krastiņš, kas 40 gadus godam kalpojis par ērģelnieku Vecgulbenes draudzē, dzimis 1847.gadā Dikļos Teņa un Annas Krastiņu ģimenē. Tēvs bijis drēbnieks, arī dārznieks. Tomēr dēlam vēlējis izglītību. Jānis pabeidzis Valkas Jāņa Cimzes skolotāju semināru (1865 – 1868). Bijis domubiedrs skolotājam, rakstniekam, mācītājam, pirmo latviešu dziedāšanas svētku organizētājam Dikļos Jurim Neikenam.
Seminārā gūtā izglītība paver iespējas skolotāja un ērģelnieka darbam. Tālu izslavēta bija Vecgulbenes baznīcas ērģeļu kvalitāte (izcilā meistara Augusta Martina darinātas). Tā kā pirmais ērģelnieks šeit bija Jāņa Cimzes brālis komponists Dāvids Cimze, tad likumsakarīgi, ka semināra absolventam Jānim Krastiņam Cimzes ģimene ieteic doties uz Vecgulbeni.
1871.gadā nopietnais konkurss uz skolotāja un ērģelnieka vietu godam izturēts: tiek rādīta paraugstunda skolēnu mācīšanā un nospēlēta ērģeļmūzikas programma. Draudzes mecenāts barons Volfs, sirmais mācītājs Georgs Gustavs Šillings un citi komisijas pārstāvji atzinuši divdesmitčetrgadīgā jaunieša talantu, lielisko sagatavotību un atbilstību amatam. Turpmākos vairāk kā 40 gadus Jānis Krastiņš ir Vecgulbenes draudzes ērģelnieks un 20 gadus skolotājs un draudzesskolas vadītājs, kas skolēniem dod īpaši pamatīgas zināšanas vācu valodā, māca ērģeļspēli un centīgākos gatavo iestājai augstās skolās. Viņš ir pēdējais skolotājs vācu laikmetā, kas skolā valdījis 140 gadus. Vācu skolas izglītības nozīmi nākas atzīt, vai gan citādi latvju jauniešu garīgās izaugsmes ceļš būtu iespējams? Laiks arī latviešiem teikt savu vārdu.
Jāni Krastiņu var dēvēt par pirmo latviešu profesionālo ērģelnieku. Pirmo vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku (1873) Garīgās mūzikas koncertu atklāj latvietis – 26 gadus jaunais ērģelnieks Jānis Krastiņš no Vecgulbenes, atskaņojot J.S.Baha fūgu sol minorā.
‘’Jāņa Cimzes izvēle nav bijusi nejauša. Vecais Doms ir cilvēku kā bāztin piebāzts, kā vēstī svētku apraksts, kopā ar dziedātājiem tur ir apmēram 3600 cilvēku. Lai arī koncerta programmā vēl nav neviena latviešu autora darba, šī sarīkojuma nozīme ir grūti pārvērtējama. Pirmo reizi vācbaltu garīgajā citadelē, kur līdz šim spēris kāju tikai retais latvietis, sapulcējies tāds milzums nemācītās ‘’bauru’’ kārtas pārstāvju. Un tie ne tikai bijīgi sēž un klausās, bet pat koncertē!‘’(O.Zanders) Vācieši necenšas mēli lauzīt un svētku programmā tā arī rakstīts – spēlē Jan Krasting.
Koncerta kvalitāte liek apbrīnā noelsties vācu muižniecībai. Latviešu jauno mūziķu sagatavotība un profesionālā degsme liecina par neapšaubāmu nacionālās pašapziņas un kultūras veidošanos. Arī Dziesmu svētku tradīcija tiek iedibināta uz palikšanu.
Šķietami vientuļā mūziķa darbošanās Vecgulbenē nav pasīva. Ar lielu aizrautību Krastiņš spēlē pats un māca ērģeļspēli citiem. Daudziem pat vairāk, kā to prasa draudzes skolas kursa programma. Krastiņš sagatavojis Pēteri Paulu Jozuu iestājai Pēterburgas konservatorijā prof. Homiliusa klasē. (Vēlāk P.Jozuus ir piedalījies Latvijas valsts konservatorijas dibināšanā, ir nākošais ērģeļu katedras vadītājs, kordiriģents, profesors, arī rektors).
Krastiņš dedzīgi organizē augstas kvalitātes koncertus Vecgulbenē. Vairākkārt dievnamā muzicē brāļu Jurjānu mežragu kvartets, komponists un izcilais ērģelnieks Alfrēds Kalniņš, operdziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga. Komponists Emilis Melngailis velta ērģelniekam Jānim Krastiņam dziesmu un publicē to savā nošu krājumā.
Jāņa Krastiņa ērģeļspēles meistarība nepaliek nepamanīta tālu aiz mūsu zemes robežām. Reiz viņš saņem ielūgumu doties uz Pēterburgu muzicēt par godu Vācijas ķeizara Vilhelma II vizītei. Ka uzdevums veikts godam, liecina vēlāk piešķirtā Atzinības medaļa.
Vairāk kā spoža medaļa ir piemiņa. Kas var saskaitīt, cik šīs puses jauniešu gadu desmitu garumā ir guvuši izglītību Jāņa Krastiņa vadībā un nesuši tālāk viņa gara gaismu... Kurš var izmērīt, cik ir aizdedzinātu siržu, klausoties viņa ērģeļspēlē.
Patiess prieks, ka arī jaunie Gulbenes mūzikas skolas audzēkņi apgūst ērģeļspēles pamatus un tradicionāli ik vasaru iepriecina savus klausītājus.
Pateicībā Jānim Krastiņam, Daira Karole.
Avoti:
- K.Martinsons ‘’Draudzes skola’’ (Gulbene.1933.)
- O.Zanders ‘’Dziesmu apšalkts mūžs’’ (Karogs, Nr.8 , 01.08.1973)
- O.Zanders ‘’Doma balāde 1873.gadā’’ (Dzirkstele , Nr.77, 30.06.1973)
- http://www.music.lv/lek/kaltene_vesture.htm
- I.Zeibārte ‘’Vecgulbenes skolas dokumentu liecībās’’ (Dzirkstele, Nr.82 , 12.07.1988)
- O.Zanders ‘’Skolu pirmsākumi Gulbenē’’ (Dzirkstele, Nr.113 , 24.09.1983)
- ‘’Jānim Krastiņam, Gulbenes draudzes skolas skolotājam un ērģelniekam - 150 ‘’( Jaunā Dzirkstele - Nr.84)
- O.Zanders ‘’Vidzemes baltajos lielceļos’’ (Rīga.Jumava.2006.)