(25.03.1879 – 25.04.1982)
att

Jaungulbenietis Alfrēds Vārdaunis pieskaitāms simtgadnieku pulkam. Nodzīvojis garu, bagātu un bezgala dāsnu mūžu. Skolotājs pēc profesijas un sirds aicinājuma. Gulbīša skolas dibinātājs un pirmais direktors. Radošas enerģijas un nemiera pilns gars, kurā pietiek vietas arī mīlestībai pret dziesmu. Paralēli pedagoga darbam bijis ilggadējs Jaungulbenes pagasta koru diriģents un dziedāšanas biedrības vadītājs. Iesaistījies dziedāšanas biedrības teātra iestudējumos, ar savu aktivitāti kļuvis par Jaungulbenes pagasta kultūras dzīves neatņemamu sastāvdaļu.

Alfrēds Vārdaunis dzimis 1879.gadā Jaungulbenes “Ķirškalnu” mājās (tagad Daukstu pagasts) rentnieka ģimenē. Tā kā ģimenes trūcīgā rocība neļāva apdāvinātajam zēnam apmeklēt vairāk par divklasīgo ministrijas skolu, izglītību nācās iegūt pašmācības ceļā, un jau agros gados jaunietis izvēlējās savu dzīvi saistīt ar pedagoģiju. Pirmā darba vieta – Katrīnas skola Ērgļos. Iesaistoties pagasta sabiedriskajā dzīvē, nākas sadarboties ar rakstnieku Rūdolfu Blaumani. Izveidojas draudzība, kas gaišā piemiņā tiek paturēta visu mūžu. “Brakus” viņš uzskata par savu svētnīcu.

No 1896.gada strādājis par palīgskolotāju Dūres pagasta skolā, vēlāk par skolotāju un skolas pārzini Valkas un Cēsu apriņķa skolās, tad  deviņus (1919 —1928) gadus Jaungulbenes pagasta Kalna skolā. Kāda tad izskatās tā laika skola? Tā uzcelta pienācīgi stipra un tiem laikiem arī ērta: vienstāva mūra ēka ar bēniņu izbūvi, 1 lielu klases telpu, 2 guļamtelpām zēniem un meitenēm, ēdamistabu, skolēnu virtuvi un 3 istabu dzīvokli skolotājam.

Kad pagasta valdība pārbūvētajā mūra krogus ēkā nolemj atvērt skolu Gulbītī, Alfrēds Vārdaunis tiek aicināts ieņemt pārziņa vietu. Kaut arī telpas līdz galam nebija izbūvētas, skola tika atvērta 1928.gada 1.oktobrī. Pirmajā mācību gadā Gulbīša skolā darbojās 2 klases vienā telpā. Kopā 46 skolēni, viens skolotājs – Alfrēds Vārdaunis. Tā kā internāta nebija, gan skolēniem, gan skolotājam, kam sākumā Gulbītī nebija dzīvokļa, nācās iet katru vakaru uz mājām. Tā skolotājam Vārdaunim katru dienu vajadzēja mērot 8 kilometrus rītā un tikpat arī vakarā uz savu mītni Kalna skolā. Gadu vēlāk Gulbītī jau tika atvērtas 4 klases ar 76 skolēniem (2 skolotāji), bet  1931.gadā iesāka celt piebūvi. Tika iekārtotas 4 klašu telpas, pāris guļamistabu, ēdamtelpa un virtuve, kā arī daži dzīvokļi skolotājiem. Sākot ar 1933.gadu Gulbītī bija sešgadīgā skola ar 114 skolēniem un 4 skolotājiem. 1929.gada 18.novembrī Alfrēds Vārdaunis saņem valdības apbalvojumu – 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Pieminot Alfrēdu Vārdauni, ilggadējā skolotāja Aina Otto atceras: ”Šis cilvēks arvien bija darbīgs, sirsnīgs, nekad netiku dzirdējusi, ka viņš skarbi runātu ar audzēkņiem vai kolēģiem. Būdams arvien mierīgs, nosvērts, saprotošs, skolotājs prata ikvienam iedvest ticību saviem spēkiem. Un tā neuzkrītoši viņš īstenoja prasības, bez kā nav iedomājama neviena ikdiena, un kur nu vēl skolā.” Ar gaišu mīļumu skolotāju atceras arī viņa audzēkņi, vērtējot kā labu pedagogu, prasmīgu skolas vadītāju, sabiedriski aktīvu, rosīgu pašdarbnieku un sirsnīgu cilvēku, kas pratis ikvienam iedvest ticību saviem spēkiem. Ne velti skolotāja simtgades svinībās bijušie audzēkņi nolēmuši izveidot viņam pieminekli. Šo ideju realizējis Vārdauņa audzēknis, tēlnieks Indulis Ranka, un  1989.gadā tas tika atklāts Gulbīša skolas pagalmā.

Nevar nepieminēt skolotāja mīlestību pret dziesmu. Laikā no 1919. līdz 1956.gadam Alfrēds Vārdaunis bija Jaungulbenes pagasta Dziedāšanas biedrības kordiriģents, bet no 1933. līdz 1940.gadam arī Dziedāšanas biedrības vadītājs. Dziedātāji atceras, ka, vadot kori, bijis taktisks, stingrs prasībās, mēģinājumos prasījis precizitāti, pratis uzmundrināt. Koncertējuši gan Tautas namā, gan Jaungulbenes mehanizācijas skolā. Kur vien skolotājs gājis, ko darījis,  viņu pavadījis neparasts gaišums. Kad 72 gadu vecumā Jaungulbenes estrādē diriģējis dziesmu “Pūt, vējiņi”, skolotāja Elza Ūdre atminas, ka visus pārņēmusi neaprakstāma sajūta, šķitis, ka pats Baltais tēvs stāvējis dziedātāju priekšā un izdāļājis savu svētību.

           

Avoti: