APSTIPRINĀTS
2022.gada 30.jūnija Gulbenes novada domes sēdē
Nr. GND/2022/639 (sēdes protokols Nr.12; 96.p)
GROZĪJUMI
2022.gada 22.decembra Gulbenes novada domes sēdē (protokols Nr.26; 2.p)
2023.gada 23.februāra Gulbenes novada domes sēdē (protokols Nr.3; 57.p)
2023.gada 31.augusta Gulbenes novada domes sēdē (protokols Nr. 13; 95.p.)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 9.panta ceturto daļu, 10.panta pirmās daļas 14.punktu, 20.panta trešo daļu un 53.panta trešo daļu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Gulbenes novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikums (turpmāk – Nolikums) nosaka Gulbenes novada domes (turpmāk – Dome) deputātu, priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, Pašvaldības izpilddirektora, Pašvaldības administrācijas darbinieku, Pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītāju un darbinieku, kā arī Domes izveidoto komisiju un darba grupu locekļu atlīdzības noteikšanas un izmaksas kārtību.
2. Nolikums neattiecas uz:
2.1. Pašvaldības izglītības iestāžu vadītājiem, izņemot 48.punktā minēto piemaksu, VIII.nodaļā minētās prēmijas un naudas balvas, sociālās garantijas (izņemot atvaļinājuma pabalstu) un atvaļinājumus (izņemot 98.2.apakšpunktā minēto apmaksāto papildatvaļinājumu);
2.2. pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, izņemot 48.punktā minēto piemaksu, VIII.nodaļā minētās naudas balvas un sociālās garantijas (izņemot atvaļinājuma pabalstu) un atvaļinājumus (izņemot 98.2.apakšpunktā minēto apmaksāto papildatvaļinājumu);
2.3. Pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļiem un darbiniekiem.
3. Atlīdzību Nolikuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa Nolikuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un Nolikumā noteikto izdevumu segšana.
4. Visus jautājumus saistībā ar atlīdzību un darba tiesiskajām attiecībām, kas nav paredzēti Nolikumā, risina atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), Darba likumā un citos atbilstošajos normatīvajos aktos paredzēto regulējumu.
5. Svītrots (ar 22.12.2022. grozījumiem, Grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.)
6. Pašvaldības iestāžu amatu sarakstu un darbinieku darba samaksu, saskaņojot ar Pašvaldības izpilddirektoru, nosaka katras iestādes vadītājs atlīdzībai iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros, ņemot vērā Domes priekšsēdētāja apstiprināto darbinieku novērtēšanas un atlīdzības noteikšanas kārtību. Pašvaldības administrācijas amatu sarakstu un darba samaksu nosaka Pašvaldības izpilddirektors, saskaņojot ar Domes priekšsēdētāju.
7. Darbiniekam, kurš amata (darba) pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), mēnešalgu izmaksā proporcionāli amata vai pienākumu pildīšanas laikam.
8. Darba dienas ilgums pirms svētku dienām saskaņā ar Darba likuma 135.pantu ir saīsināts par divām stundām.
II. Atlīdzība Domes priekšsēdētājam un Domes priekšsēdētāja vietniekam
9. Domes priekšsēdētāja un Domes priekšsēdētāja vietnieka amati ir algoti. (22.12.2022. grozījumi, Grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.)
10. Domes priekšsēdētājam un Domes priekšsēdētāja vietniekam mēnešalga tiek noteikta, ņemot vērā Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta otrajā daļā noteikto bāzes mēnešalgas apmēru, piemērojot šādu koeficientu: (22.12.2022. grozījumi, Grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.)
10.1. Domes priekšsēdētājam – 2,63;
10.2. Domes priekšsēdētāja vietniekam – 2,36.
10.1 Domes priekšsēdētāja un Domes priekšsēdētāja vietnieka mēnešalga tiek pārrēķināta uz katra gada 1.janvāri, iegūto mēnešalgu noapaļojot līdz pilniem euro. (22.12.2022. grozījumi, Grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.)
11. Piemaksas, prēmijas, naudas balvas, atvaļinājuma pabalsta apmēru, apmaksātu papildatvaļinājuma dienu skaitu līdz desmit darba dienām Domes priekšsēdētājam nosaka Dome.
12. Piemaksas, prēmijas, naudas balvas, atvaļinājuma pabalsta apmēru, apmaksātu papildatvaļinājuma dienu skaitu līdz desmit darba dienām Domes priekšsēdētāja vietniekam nosaka Dome vai Domes priekšsēdētājs.
13. Domes priekšsēdētājam un Domes priekšsēdētāja vietniekam izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, mazbērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa, māsas, pusbrāļa vai pusmāsas) vai apgādājamā nāvi vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.
14. Domes priekšsēdētāja vai Domes priekšsēdētāja vietnieka nāves gadījumā ģimenes loceklim vai personai, kura uzņēmusies minētās amatpersonas apbedīšanu, izmaksā vienreizēju pabalstu amatpersonai noteiktās mēnešalgas apmērā Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” noteiktajā kārtībā.
15. Domes priekšsēdētājam un Domes priekšsēdētāja vietniekam izmaksā atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā Atlīdzības likumā noteiktajos gadījumos.
16. Dome izvērtē, vai Domes priekšsēdētājam un Domes priekšsēdētāja vietniekam ir nepieciešamība paaugstināt kvalifikāciju, un pieņem lēmumu par minēto amatpersonu nosūtīšanu paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos (t.sk. semināri, lekcijas, vairāku dienu kursi, mācību komandējumi u.c.) Latvijā vai ārvalstīs.
III. Atlīdzība deputātiem
17. Domes deputātam par Noteikumu 18.punktā noteikto darbu izpildi tiek noteikta darba stundas likme, dalot Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta otrajā daļā noteikto bāzes mēnešalgas apmēru ar vidējo nostrādāto darba stundu skaitu mēnesī attiecīgā kalendārā gadā un piemērojot koeficientu 1,2, kas tiek pārrēķināta uz katra gada 1.janvāri, iegūto stundas likmi noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata. (22.12.2022. grozījumi, Grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.)
18. Deputāts, kurš neieņem algotu amatu Domē, saņem atlīdzību par nostrādāto stundu skaitu mēnesī, piedaloties Domes, tās komiteju, komisiju, darba grupu sēdēs un atlīdzību par citu deputāta pienākumu pildīšanu.
19. Deputātu darba laika uzskaiti Domes un tās komiteju sēdēs organizē Pašvaldības administrācijas Kancelejas nodaļas darbinieks, kurš atbildīgs par Domes un komiteju sēžu protokolēšanu. Darba laika uzskaiti Domes izveidoto komisiju, darba grupu sēdēs organizē tās priekšsēdētājs vai sekretārs, sēdes protokolā norādot sēdes norises laiku un ilgumu stundās, kā arī klātesošo deputātu vārdisko uzskaitījumu.
20. Par darbu ārpus Domes, tās komiteju, komisiju un darba grupu sēdēm deputāts līdz katra nākamā mēneša 5.datumam var iesniegt Pašvaldības administrācijas Juridiskās un personālvadības nodaļas personāla speciālistam darba laika uzskaites tabeli (1.pielikums).
21. Domes komiteju un komisiju atbildīgie darbinieki vai protokolisti līdz katra nākamā mēneša 5.datumam iesniedz Pašvaldības administrācijas Juridiskās un personālvadības nodaļas personāla speciālistam informāciju par deputātu faktiski nostrādātajām stundām (2.pielikums).
22. Pašvaldības administrācijas Finanšu nodaļa aprēķina deputātam atalgojumu vienu reizi mēnesī un izmaksā to attiecīgā mēneša 10.datumā.
23. Deputātam saskaņā ar Atlīdzības likuma nosacījumiem un Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” noteikto kārtību un apmēru, iesniedzot dokumentus:
23.1. sakarā ar komandējumu veic apdrošināšanu un kompensē transporta izdevumus;
23.2. kompensē izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu deputāta pienākumu izpildei;
23.3. kompensē transportlīdzekļa nolietojumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumus, ja deputāta pienākumu izpildei nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu vai Pašvaldības transportlīdzekli un ja deputāts lieto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli – līdz 55 euro mēnesī;
23.4. sedz kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumus, ja Domes priekšsēdētājs norīko deputātu uz apmācībām, kas nepieciešamas deputātam pienākumu veikšanai;
23.5. kompensē zaudējumus, kas, pildot deputāta pienākumus, nodarīti deputāta vai tā ģimenes locekļu mantai, kā arī veselībai nodarīto kaitējumu;
IV. Pašvaldības izpilddirektora darba samaksas kārtība
24. Pašvaldības izpilddirektoram mēnešalgu nosaka, klasificējot attiecīgo amatu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk - Amatu katalogs), ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, un Domes priekšsēdētāja apstiprinātajai darbinieku novērtēšanas un atlīdzības noteikšanas kārtībai. (22.12.2022. grozījumi, Grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.)
25. Pašvaldības izpilddirektoram ir tiesības saņemt Nolikumā darbiniekiem paredzētās piemaksas, prēmijas, naudas balvas, sociālās garantijas un atvaļinājumus, ko nosaka Domes priekšsēdētājs ar rīkojumu.
V. Komisiju un darba grupu locekļu atlīdzība
26. Komisiju un darba grupu locekļu, kuri nav Pašvaldības administrācijas un Domes izveidoto iestāžu darbinieki, darba samaksas aprēķinā pielieto stundas likmi 6,68 euro apmērā.
27. Novada vēlēšanu komisijas un iecirkņu vēlēšanu komisiju priekšsēdētāju, sekretāru, komisiju locekļu un pieaicināto personu atlīdzībai stundas likmi nosaka Dome ar atsevišķu lēmumu.
28. Komisiju un darba grupu locekļiem ir tiesības, iesniedzot iesniegumu Pašvaldībai, atteikties no atlīdzības.
29. Komisiju un darba grupu locekļi saņem atlīdzību:
29.1. par nostrādātām stundām komisiju un darba grupu sēdēs;
29.2. komisijas un darba grupas priekšsēdētājs un sekretārs – par pienākumu veikšanu ārpus sēžu laika.
30. Komisiju un darba grupu locekļu darba laika uzskaiti komisiju un darba grupas sēdēs organizē katras komisijas un darba grupas sekretārs:
30.1. sēdes protokolā norādot norises laiku un ilgumu stundās, kā arī klātesošo komisijas un darba grupas locekļu vārdisko uzskaitījumu;
30.2. līdz katra nākamā mēneša 5.datumam iesniedzot Pašvaldības administrācijas Juridiskās un personālvadības nodaļas personāla speciālistam informāciju par komisiju un darba grupu locekļu faktiski nostrādātajām stundām (sēdes protokolos norādītās un citas ar komisijas darba izpildi saistītās stundas), iesniedzot darba laika uzskaites tabeli ar veikto pienākumu aprakstu (2.pielikums).
31. Pašvaldības administrācijas Finanšu nodaļa aprēķina atalgojumu vienu reizi mēnesī un izmaksā to attiecīgā mēneša 10.datumā.
VI. Iestāžu vadītāju un darbinieku mēnešalga (22.12.2022. grozījumi, Grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.)
32. Iestāžu vadītāju un darbinieku mēnešalgas apmēru nosaka Atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā, klasificējot attiecīgo amatu atbilstoši Amatu katalogam, ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, un Domes priekšsēdētāja apstiprinātajai darbinieku novērtēšanas un atlīdzības noteikšanas kārtībai. (22.12.2022. grozījumi, Grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.)
33. Mēnešalgas apmēru norāda darba līgumā, kas noslēgts starp darba devēju un darbinieku. Mēnešalgas apmēra izmaiņu gadījumā darba līgumā izdara attiecīgus grozījumus, kurus noformē rakstveidā un paraksta abas līgumslēdzēju puses atbilstoši Darba likumā noteiktajam.
VII. Piemaksas
34. Darbiniekam var piešķirt piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no tam noteiktās mēnešalgas par:
34.1. prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu;
34.2. papildu darba veikšanu.
35. Piemaksas apmēru un periodu:
35.1. Pašvaldības iestāžu vadītājiem un Pašvaldības administrācijas darbiniekiem ar rīkojumu nosaka Pašvaldības izpilddirektors;
35.2. Pašvaldības iestāžu darbiniekiem ar rīkojumu nosaka atbilstošās iestādes vadītājs.
36. Piemaksu par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu var noteikt:
36.1. darbiniekam, kurš norādīts promesoša darbinieka amata aprakstā kā iespējamais darbinieka aizvietotājs;
36.2. darbiniekam, kura tiešie amata (darba) pienākumi ir identiski vai funkcionāli līdzīgi promesoša darbinieka amata (darba) pienākumiem;
36.3. promesoša darbinieka struktūrvienības vadītājam;
36.4. darbiniekam, kuram ir dokumentāri apstiprināta kvalifikācija un prasmes, kādas nepieciešamas promesoša darbinieka amata pienākumu veikšanai.
37. Piemaksu par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu var noteikt ne vairāk kā diviem darbiniekiem. Šajā gadījumā piemaksas apmērs tiek noteiks atbilstoši katra darbinieka kompetencei, piemaksas apmēram kopsummā nepārsniedzot 30 procentus.
38. Prombūtnē esoša darbinieka aizvietošana laika periodā nav ierobežota.
39. Piemaksas apmēru par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu nosaka:
39.1. 30 procentu apmērā, ja darbinieks nodrošina aizvietojamā darbinieka pienākumu (darbu) veikšanu pilnībā, ir tiesīgs un kompetents patstāvīgi rīkoties un pieņemt lēmumus aizvietojamā darbinieka vietā;
39.2. 25 procentu apmērā, ja darbinieks nodrošina aizvietojamā darbinieka pienākumu (darbu) veikšanu, ir kompetents patstāvīgi pieņemt lēmumus aizvietojamā darbinieka vietā;
39.3. 20 procentu apmērā, ja darbinieks veic aizvietojamā darbinieka pienākumus (darbu), bet lēmumu pieņemšanai aizvietojamā darbinieka kompetences jautājumos nepieciešama cita speciālista (vadītāja) palīdzība;
39.4. 15 procentu apmērā, ja darbinieks veic aizvietojamā darbinieka pienākumus (darbu) epizodiski un ierobežotā apjomā;
39.5. 10 procentu apmērā, ja darbinieks veic koordinatora funkciju, reģistrē aizvietojamā darbinieka pienākumu (darbu) jautājumus un veic aizvietojamā darbinieka pienākumus (darbus) īpašas nepieciešamības gadījumos.
40. Piemaksas noteikšanu par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu Pašvaldības izpilddirektoram ierosina Pašvaldības iestādes vadītājs vai Pašvaldības administrācijas struktūrvienības vadītājs. Par iestādes darbinieka aizvietošanu izlemj iestādes vadītājs, izvērtējot piemaksas noteikšanas nepieciešamību un pamatotību.
41. Piemaksu par papildu darba veikšanu var noteikt:
41.1. par papildu darbu, kas nav norādīts darbinieka amata aprakstā (darba zonas paplašināšanu);
41.2. par papildu darbu, kura veikšanai nav regulārs raksturs;
41.3. par papildu darba veikšanu Pašvaldības vai tās iestādes realizējamā projekta ietvaros;
41.4. par papildu darbu, par kuru darbinieks nesaņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās.
42. Ierosinājumu par piemaksu par papildu darba veikšanu var izteikt darbinieka tiešais vadītājs, Pašvaldības izpilddirektors vai iestādes vadītājs.
43. Piemaksas par papildu darba veikšanu apmēru katrā konkrētā gadījumā nosaka ar rīkojumu, izvērtējot darba sarežģītību, nozīmīgumu un darbietilpību.
44. Piemaksas par papildu darba veikšanu nosaka uz laika posmu:
44.1. kas nav ilgāks par deviņiem mēnešiem kalendārā gada laikā;
44.2. kas nav ilgāks par projekta īstenošanas periodu.
45. Par papildu pienākumu veikšanu, strādājot projektos, kuru iesniedzējs vai partneris ir Pašvaldība vai tās iestāde, darbiniekam, kura tiešajos amata pienākumos neietilpst projektu vadīšana, var būt noteiktas piemaksas no projekta līdzekļiem saskaņā ar Pašvaldības izpilddirektora rīkojumu, ņemot vērā šādus nosacījumus - darbinieks vienlaikus nevar vadīt vai būt projekta vadības grupā vairāk nekā divos projektos. Īpašas nepieciešamības gadījumā šos nosacījumus var mainīt ar Pašvaldības izpilddirektora rīkojumu.
46. Piemaksu par nakts darbu, virsstundu darbu, darbu brīvdienās un svētku dienās nosaka atbilstoši Atlīdzības likumā un Darba likumā paredzētajai kārtībai un apmēram.
47. Komisiju un darba grupu locekļi, kuri ir Pašvaldības administrācijas vai citu Pašvaldības iestāžu darbinieki, ja darbs attiecīgajā komisijā vai darba grupā neietilpst darbinieka pastāvīgā amata (darba) pienākumos, vienu reizi gadā var saņemt piemaksu par papildu darbu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas.
48. Darbiniekam, izņemot fiziskā darba veicējus, var noteikt piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no darbiniekam noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri - ne retāk kā reizi gadā - pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu.
49. Ja darbinieks saņem vienu vai vairākas piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 procentus no mēnešalgas.
50. Sveķu pamatskolas darbiniekiem var noteikt speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku (3.pielikums). Konkrētus piemaksu apmērus darbiniekiem ar rīkojumu nosaka Sveķu pamatskolas direktors no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem šai iestādei.
VIII. Prēmijas un naudas balvas
51. Darbiniekam saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā izmaksā prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 60 procentus no mēnešalgas šādā apmērā, ja darbinieka darba izpildes kopējais vērtējums ir:
51.1. no 9,0 līdz 10,0 – 60 procentus no darbiniekam noteiktās mēnešalgas vai mēneša vidējās izpeļņas, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks;
51.2. no 8,0 līdz 8,9 – 50 procentus no darbiniekam noteiktās mēnešalgas vai mēneša vidējās izpeļņas, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks;
51.3. no 7,0 līdz 7,9 – 40 procentus no darbiniekam noteiktās mēnešalgas vai mēneša vidējās izpeļņas, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks.
52. Ja darbiniekam ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējums ir zem 7,0, prēmiju neizmaksā.
53. Prēmiju izmaksai kalendāra gada laikā var izmantot ne vairāk kā desmit procentus no atalgojumam piešķirto budžeta līdzekļu apjoma.
54. Atbilstoši apstiprinātajam Pašvaldības budžetam, ņemot vērā darbinieka darba izpildes novērtējumu, rīkojumu izdod:
54.1. par Pašvaldības izpilddirektora prēmiju – Domes priekšsēdētājs;
54.2. par Pašvaldības iestāžu vadītāju un Pašvaldības administrācijas darbinieku prēmijām – Pašvaldības izpilddirektors;
54.3. par Pašvaldības iestāžu darbinieku prēmijām – iestādes vadītājs, saskaņojot ar Pašvaldības izpilddirektoru.
55. Sakarā ar darbiniekam vai Pašvaldības iestādei svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā darbinieka ieguldījumu iestādes izvirzīto mērķu sasniegšanā, darbiniekam var piešķirt naudas balvu, kas kalendārā gada ietvaros nepārsniedz darbiniekam noteiktās mēnešalgas apmēru, Nolikumā noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā Pašvaldības budžetā pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros tikai pēc saskaņošanas ar Pašvaldības izpilddirektoru.
56. Par darbiniekam svarīgu notikumu atzīstama:
56.1. laulības reģistrācija, piešķirot naudas balvu 100 euro. Ja Pašvaldībā vai kādā tās iestādē strādā abi laulātie, naudas balva tiek piešķirta vienam no viņiem;
56.2. ārpus novada iegūtas balvas, goda tituli, apbalvojumi, popularizējot novadu un veicinot tā attīstību, piešķirot naudas balvu 100 euro;
56.3. darba tiesisko attiecību pārtraukšana darbinieka pensijas vecumā, piešķirot naudas balvu:
56.3.1. līdz 100 procentiem no noteiktās mēnešalgas, ja darbinieks Pašvaldībā nostrādājis 20 un vairāk gadus;
56.3.2. līdz 75 procentiem no noteiktās mēnešalgas, ja darbinieks Pašvaldībā nostrādājis no 15 līdz 20 gadiem;
56.3.3. līdz 50 procentiem no noteiktās mēnešalgas, ja darbinieks Pašvaldībā nostrādājis no 10 līdz 15 gadiem.
57. Ja darbinieks vienlaikus ir nodarbināts vairākās Pašvaldības iestādēs, 56.1. un 56.2.apakšpunktā noteikto naudas balvu piešķir tikai viena Pašvaldības iestāde.
58. Par iestādei svarīgu notikumu atzīstama:
58.1. Pašvaldības vai tās iestādes dibināšanas gadadiena, piešķirot naudas balvu līdz 30 procentiem no darbinieka mēnešalgas, izvērtējot darbinieka personīgo ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā;
58.2. valsts svētki - 4.maijs un 18.novembris, piešķirot naudas balvu līdz 30 procentiem no darbinieka mēnešalgas, izvērtējot darbinieka personīgo ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā.
59. Par darbiniekam svarīgu sasniegumu atzīstama Pašvaldības (Atzinības raksts, Goda diploms) vai valsts institūciju apbalvojuma saņemšana, piešķirot naudas balvu 30 procentu apmērā no darbinieka mēnešalgas.
IX. Pabalsti
60. Darbiniekam izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, mazbērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa, māsas, pusbrāļa vai pusmāsas) vai apgādājamā nāvi vienas minimālās mēneša darba algas apmērā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” noteikto pabalsta piešķiršanas kārtību.
61. Darbinieka nāves gadījumā ģimenes loceklim vai personai, kura uzņēmusies darbinieka apbedīšanu, izmaksā vienreizēju pabalstu darbiniekam noteiktās mēnešalgas apmērā Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” noteiktajā kārtībā.
62. Nelaimes gadījuma pabalstu darbiniekam piešķir, ja darbinieks, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (darba) pienākumus, guvis Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” 1.pielikumā minēto veselības bojājumu un komisija, kuru izveido iestādes vadītājs un kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, kā arī tās iestādes vadītājs, kurā darbinieks pilda amata (darba) pienākumus, ir pieņēmis lēmumu par pabalsta piešķiršanu. Lēmumu pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā no nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas. Lēmumu sagatavo, pabalsta apmēru nosaka, pabalsta piešķiršanu pamatojošos dokumentus pieprasa un citus noteikumus, šo pabalstu piešķirot, ievēro saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” prasībām. Šo pabalstu neizmaksā, ja konstatē Atlīdzības likuma 23.pantā minētos faktus, atbilstoši kuriem nelaimes gadījums uzskatāms ar nesaistītu ar darba pienākumu pildīšanu.
63. Pabalstu sakarā ar darbinieka bojāeju var pieprasīt darbinieka laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie radinieki sakarā ar darbinieka bojāeju, ja viņi sešu mēneša laikā pēc darbinieka nāves iesniedz tās iestādes vadītājam, kurā darbinieks ir veicis amata (darba) pienākumus, iesniegumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu, norādot pabalsta saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē, mirušā darbinieka vārdu, uzvārdu un miršanas datumu, kā arī iesniedz radniecību vai laulību apliecinoša dokumenta kopiju. Pamats pieprasīt šo pabalstu ir, ja darbinieka bojāeja saistīta ar tiešo darba pienākumu veikšanu un darbinieks pats nav vainojams tajā. Pabalstu sakarā ar darbinieka bojāeju izmaksā vienādās daļās darbinieka laulātajam un lejupējiem. Ja lejupējo nav, tad pusi no pabalsta apmēra piešķir laulātajam, bet otru pusi – tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem, kuri ir pieteikušies pabalsta saņemšanai šajā punktā noteiktajā termiņā. Pabalsta vai tā daļas summu pārskaita uz pabalsta saņēmēja norādīto kontu kredītiestādē. Pabalsta apmērs ir 15 valstī noteikto minimālo algu apmērā. Šo pabalstu neizmaksā, ja konstatē Atlīdzības likuma 23.pantā minētos faktus, atbilstoši kuriem darbinieka bojāeja uzskatāma par nesaistītu ar darba pienākumu pildīšanu.
64. Darbiniekam, kura apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, saskaņā ar viņa rakstveida iesniegumu izmaksā pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā.
65. Darbinieks, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu līdz 50 procentu apmērā no mēnešalgas. Atvaļinājuma pabalstu piešķir vienu reizi kalendāra gadā un izmaksā darbiniekam pie pirmās atvaļinājuma daļas (ja atvaļinājums tiek sadalīts daļās).
66. Atvaļinājuma pabalsta apmēra piešķiršanas kritēriji ir nodarbinātības ilgums un darba izpildes rezultāts. Procentuālā attiecība šiem kritērijiem:
66.1. nodarbinātības nepārtraukts ilgums Pašvaldības iestādēs (maksimālais īpatsvars līdz 45 procentiem no mēnešalgas):
66.1.1. 37 procentu apmērā no mēnešalgas, ja darbinieks Pašvaldības iestādēs bijis nodarbināts līdz trīs gadiem;
66.1.2. 39 procentu apmērā no mēnešalgas, ja darbinieks Pašvaldības iestādēs bijis nodarbināts no trīs līdz pieciem gadiem;
66.1.3. 41 procentu apmērā no mēnešalgas, ja darbinieks Pašvaldības iestādēs bijis nodarbināts no pieciem līdz desmit gadiem;
66.1.4. 43 procentu apmērā no mēnešalgas, ja darbinieks Pašvaldības iestādēs bijis nodarbināts no desmit līdz piecpadsmit gadiem;
66.1.5. 45 procentu apmērā no mēnešalgas, ja darbinieks Pašvaldības iestādēs bijis nodarbināts no piecpadsmit un vairāk gadiem;
66.2. darba izpildes rezultāts saskaņā ar ikgadējās novērtēšanas rezultātiem (maksimālais īpatsvars līdz 5 procentiem no mēnešalgas):
66.2.1. 5 procentu apmērā no mēnešalgas, ja darbinieka ikgadējā novērtējuma vidējais punktu skaits ir no 8,5 līdz 10,0;
66.2.2. 4 procentu apmērā no mēnešalgas, ja darbinieka ikgadējā novērtējuma vidējais punktu skaits ir no 6,5 līdz 8,4;
66.2.3. 3 procentu apmērā no mēnešalgas, ja darbinieka ikgadējā novērtējuma vidējais punktu skaits ir no 5,0 līdz 6,4.
67. Darbiniekiem, kuriem saskaņā ar Domes priekšsēdētāja apstiprināto darbinieku novērtēšanas un atlīdzības noteikšanas kārtību neveic darba izpildes novērtēšanu, atvaļinājuma pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā tikai 66.1.apakšpunktā noteiktos kritērijus.
68. Atvaļinājuma pabalstu nepārceļ uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, neatlīdzina gadījumā, ja kārtējais atvaļinājums nav izmantots.
69. Atlaišanas pabalstu darbiniekam izmaksā Atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā.
X. Kompensācijas, mācību izdevumu segšana un apdrošināšana
70. Darbiniekam kompensē mācību izdevumus 25 procentu apmērā no gada mācību maksas, bet ne vairāk kā 570 euro gadā, ja darbinieks pēc iestādes iniciatīvas vai savstarpējas vienošanās sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.
71. Mācību izdevumus kompensē darbiniekam, kurš nostrādājis Pašvaldības iestādēs ne mazāk kā divus gadus.
72. Lai saņemtu mācību maksas kompensāciju, darbinieks līdz tekošā gada 31.decembrim iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam iesniegumu par mācību maksas kompensācijas izmaksāšanu, norādot kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma mācību maksas kompensācijas summa, izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka darbinieks uzņemts attiecīgajā izglītības iestādē (norāda studiju programmas (apakšprogrammas) nosaukumu), bet katrā nākamajā mācību gadā – izglītības iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka darbinieks ir sekmīgi nokārtojis attiecīgā semestra pārbaudījumus un tam nav akadēmisko parādu (izņemot parādus, kuri radušies mācību plānu atšķirības dēļ un kurus pieļauj izglītības iestādes noteiktais semestra pārbaudījumu kārtošanas termiņš), izglītības iestādes izziņu par mācību gada maksu attiecīgajā gadā, mācību maksas samaksu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju.
73. Mēneša laikā pēc iestādes vadītāja rīkojuma kompensējamo summu pārskaita uz darbinieka norādīto kontu kredītiestādē.
74. Darbinieks, kuru atbrīvo no darba (amata) vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kurš pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas ir pildījis darba (amata) pienākumus mazāk par trim gadiem, atmaksā iestādei tās segto mācību maksu (izņemot gadījumus, kad darbinieks nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums, vai sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli; termiņa izbeigšanos; valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu; darbinieka nāvi; tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības pēc darba devēja uzteikuma sakarā ar to, ka darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu, tiek samazināts darbinieku skaits, tiek likvidēts darba devējs; darbinieku atskaita no izglītības iestādes ar veselības bojājumiem saistītas nesekmības dēļ) gada laikā pēc darbinieka atbrīvošanas no amata vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas šādā apmērā:
74.1. 100 procentu apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas iestādē ir nostrādāts mazāk par gadu;
74.2. 50 procentu apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas iestādē ir nostrādāts no viena līdz diviem gadiem;
74.3. 20 procentu apmērā, ja pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas iestādē ir nostrādāts no diviem līdz trim gadiem.
75. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem.
76. Ja darbinieku atskaita no izglītības iestādes nesekmības dēļ (izņemot, ja darbinieku atskaita no izglītības iestādes ar veselības bojājumiem saistītas nesekmības dēļ) vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, darbiniekam piecu darbdienu laikā jāinformē par to iestādes vadītājs. Šajā gadījumā darbinieks atmaksā iestādei tās segto mācību maksu 100 procentu apmērā ar vienu vai vairākiem maksājumiem gada laikā pēc darbinieka atskaitīšanas no izglītības iestādes. Ja darbinieks neatmaksā iestādei segto mācību maksu iepriekš noteiktajos termiņos, iestāde attiecīgo summu piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
77. Sedzot darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumus, iestādes vadītājs izvērtē, vai darbiniekam ir nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju, un pieņem lēmumu par darbinieka nosūtīšanu paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos (t.sk. semināros, lekcijās) Latvijā vai ārvalstīs (turpmāk – Mācību kursi).
78. Izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu Mācību kursos (mācību maksa, mācību komandējuma izdevumi, darbiniekam izmaksājamā mēnešalga par visu kvalifikācijas celšanas laiku) sedz iestāde, pamatojoties uz iestādes vadītāja rakstisku rīkojumu, un mācību organizētāja izsniegto rēķinu vai citu mācību maksu apliecinošu dokumentu.
79. Darbinieks, kuru atbrīvo no amata vai ar kuru izbeidz darba tiesiskās attiecības un kurš pēc kvalifikācijas paaugstināšanas Mācību kursos ir pildījis darba (amata) pienākumus iestādē mazāk par gadu, atmaksā iestādei kvalifikācijas paaugstināšanas mācību maksu (izņemot 74.punktā uzskaitītos gadījumus), kas segta no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, ja tā ir lielāka par 150 euro par Mācību kursu. Darbinieks mācību maksu atmaksā gada laikā pēc atbrīvošanas no darba (amata) vai darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas. Mācību maksu var atmaksāt ar vienu vai vairākiem maksājumiem. Ja darbinieks neatmaksā izdevumus, kas noteikti šajā punktā, iestāde attiecīgos izdevumus piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
80. Darbinieks atmaksā ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus 100 procentu apmērā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla pārtrauc paaugstināt kvalifikāciju uzsāktajos Mācību kursos, tos nepabeidz un neiegūst kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.
81. Atmaksājamos izdevumus aprēķina, ņemot vērā kvalifikācijas paaugstināšanas Mācību kursu faktiskās izmaksas dienā, kad tika pārtrauktas mācības.
82. Nolikuma 74. un 79.punktā minēto mācību maksas izdevumu atmaksu nepiemēro, ja darbinieks turpina darba tiesiskās attiecības citā Pašvaldības iestādē.
83. Transporta izdevumu kompensācijas:
83.1. sabiedriskā transporta izdevumu kompensācijas izmaksa notiek saskaņā Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” noteikto kārtību;
83.2. personīgā transportlīdzekļa izmantošanas kompensācijas piešķiršanas kārtība noteikta Domes apstiprinātā iekšējā normatīvā aktā.
84. Darbiniekam sakaru izdevumus darba (amata) pienākumu veikšanai kompensē saskaņā ar Domes apstiprināto iekšējo normatīvo aktu.
85. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos darbiniekam sedz izdevumus sakarā ar tā nosūtīšanu veikt veselības pārbaudi.
86. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos darbiniekam izmaksā atlīdzību, lai varētu ievērot darba aizsardzības prasības vai veikt darba aizsardzības pasākumus. Reizi divos gados Pašvaldības iestādes vadītājs sagatavo to darbinieku sarakstu, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (piemēram, paaugstināts redzes sasprindzinājums darbā ar displeju, vai citi faktori). Darbiniekiem, kurus nosūta uz vienreizēju vai periodisku veselības pārbaudi pie sertificēta arodslimību ārsta, sedz ar veselības pārbaudi saistītos izdevumus. Pamatojoties uz veselības pārbaudes rezultātiem un sertificēta arodslimību ārsta slēdzienu par nepieciešamību lietot speciālus medicīniski optiskos redzes korekcijas līdzekļus (brilles, kontaktlēcas, briļļu ietvarus), darbiniekam apmaksā to iegādes izdevumus ne vairāk kā 100 euro divos gados reizi, pēc viņa rakstveida iesnieguma un attaisnojošu dokumentu saņemšanas.
87. Pašvaldība apdrošina pret nelaimes gadījumiem visus tās iestādēs strādājošos darbiniekus.
88. Ja veikta darbinieka (amatpersonas) apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, tad normatīvajos aktos paredzētos pabalstus izmaksā nevis no Pašvaldības (Pašvaldības iestādes) budžeta, bet gan kā apdrošināšanas atlīdzību.
89. Pašvaldība apdrošina darbinieku, kuri ir pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), veselību saskaņā ar Nolikuma 4.pielikumā noteiktajiem amatiem. Darbinieka veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt 150 euro.
90. Par saviem finanšu līdzekļiem darbiniekam ir tiesības iegādāties apdrošināšanas programmu, veicot samaksu Pašvaldībai budžeta gada ietvaros saskaņā ar tās izrakstīto rēķinu. Nolikuma 89.punktā minētajam darbiniekam ir tiesības par saviem finanšu līdzekļiem iegādāties papildu apdrošināšanas programmu, veicot samaksu Pašvaldībai budžeta gada ietvaros saskaņā ar tās izrakstīto rēķinu.
91. Darbiniekam, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pirms veselības apdrošināšanas polises termiņa beigām, ir pienākums turpināt par saviem finanšu līdzekļiem iegādāto apdrošināšanas programmu, veicot samaksu Pašvaldībai saskaņā ar tās izrakstīto rēķinu.
92. Ja ar Nolikuma 89.punktā minēto darbinieku izbeidz darba tiesiskās attiecības pirms veselības apdrošināšanas polises termiņa beigām:
92.1. darbiniekam ir tiesības turpināt izmantot saņemto apdrošināšanas programmu, veicot samaksu Pašvaldībai saskaņā ar tās izrakstīto rēķinu par apdrošināšanas prēmijas neizmantoto daļu, kuras apmēru uz minēto attiecību izbeigšanas dienu nosaka atbilstoši spēkā esošā apdrošināšanas līguma nosacījumiem;
92.2. darbiniekam ir pienākums nekavējoties nodot apdrošināšanas polisi iestādes vadītājam, ja darbinieks neizvēlas turpināt izmantot saņemto apdrošināšanas programmu saskaņā ar 92.1.apakšpunktu.
93. Pašvaldības iestādes sakarā ar darbinieka nosūtīšanu komandējumā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā veic darbinieka apdrošināšanu vai sedz attiecīgos izdevumus.
XI. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, papildatvaļinājums un apmaksātas brīvdienas
94. Darbiniekiem piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, piemērojot Darba likuma normas. Pedagogiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir, piemērojot Izglītības likuma normas.
95. Darbiniekam un Pašvaldības iestādes vadītājam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:
95.1. aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu;
95.2. katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad Pašvaldības iestādes vadītājs, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvis ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar normatīvo aktu prasībām apmaksājamo darbdienu skaitu.
96. Darbiniekam piešķir Darba likumā noteikto obligāti piešķiramo papildatvaļinājumu.
97. Papildus darbiniekam var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz desmit darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Papildatvaļinājumu var izmantot laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.
98. Darbiniekam ir tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu atbilstoši nostrādātajam laikam Pašvaldības iestādēs, darba izpildes intensitātei un atbildības pakāpei:
98.1. par nepārtrauktu nodarbinātību Pašvaldības iestādēs:
98.1.1. par 3 – 5 nostrādātiem gadiem – 1 darba dienu;
98.1.2. par 5 – 10 nostrādātiem gadiem – 2 darba dienas;
98.1.3. par 10 – 15 nostrādātiem gadiem – 3 darba dienas;
98.1.4. par 15 un vairāk nostrādātiem gadiem – 4 darba dienas;
98.2. par darbinieka darba izpildes intensitāti un atbildības pakāpi:
98.2.1. Pašvaldības izpilddirektoram, Pašvaldības administrācijas nodaļu vadītājiem un Pašvaldības iestāžu vadītājiem – līdz 6 darba dienām;
98.2.2. Pašvaldības administrācijas darbiniekiem – līdz 4 darba dienām;
98.2.3. Pašvaldības iestāžu darbiniekiem – līdz 3 darba dienām.
99. Papildatvaļinājuma dienu konkrēto sadalījumu, ņemot vērā finanšu resursus un cilvēkresursus, nosaka iestādes vadītājs.
100. Lai saņemtu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un apmaksātu papildatvaļinājumu, darbinieks iesniedz iestādes vadītājam iesniegumu par apmaksāta ikgadēja apmaksāta atvaļinājuma un papildatvaļinājuma piešķiršanu. Iesniegumu saskaņo ar tiešo vadītāju.
101. Darbiniekam saskaņā ar viņa iesniegumu piešķir šādas apmaksātas brīvdienas:
101.1. vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. - 4.klasē;
101.2. trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā, ko darbinieks var izmantot laulības dienā un tai tuvākajās dienās, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no stāšanās laulībā;
101.3. vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, darbiniekam vai tā bērnam absolvējot izglītības iestādi.
XII. Noslēguma jautājumi
102. Ar Nolikuma spēkā stāšanos spēku zaudē Gulbenes novada domes 2016.gada 29.decembra noteikumi Nr.8 „Gulbenes novada domes, pašvaldības administrācijas, iestāžu un to struktūrvienību amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikums”.
103. Nolikums stājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā.
2023.gada 31.augusta Gulbenes novada domes sēdē (protokols Nr. 13; 95.p.) grozījumi 3. un 4.pielikumā.