Laika posmā no 2022.gada 22.augusta līdz 22.septembrim Gulbenes novada pagastos un pilsēta norisinājās diskusijas par prioritātēm Gulbenes novada kultūrā.
Diskusiju gaitā tika apskatīts esošais kultūras piedāvājums katrā teritorijā, prezentēti aptaujas “Gulbenes novada prioritātes kultūrā” rezultāti, strādāts darba grupās, lai noteiktu prioritātes 3 kultūras jomās: infrastruktūrā, piedāvājumā un sabiedrības līdzdalībā. Šajā dokumentā apskatāms diskusiju rezultāts. Iezīmēta galvenā prioritāte katrā pagastā un pilsētā.
Kopvērtējums:
- Sabiedrība noveco un iedzīvotāju skaits samazinās, kas apdraud lielāko diskusiju dalībnieku rūpi - amatiermākslas kustību. Gan aptaujas, gan diskusijas dalībnieki norāda, ka tā ir lielākā nemateriālā kultūras vērtība, kuras nākotne ir apdraudēta pieaugot iedzīvotāju pasivitātei un kūtrumam.
- Lielākā sabiedrības daļa ir ieinteresēta atpūtas un izklaides pasākumu apmeklēšanā, piemēram, zaļumballes. Pagastos pieprasījums pēc profesionālās makslas ir zems, apmeklētākās ir vietējo amatierteātru pirmizrādes un amatiermākslas kolektīvu koncerti. Tas skaidrojams ar draugu un radu vēlmi redzēt savus tuviniekus uz skatuves. Lai apmeklētu profesionālās mākslas piedāvājumu, sabiedrība dodas uz sev tīkamu vietu, neatkarīgi no novada vai pilsētas. Apmeklējot pasākumus, svarīgs ir ne tikai saturs bet arī vide, kurā notiek pasākums un papildus piedāvājums, piemēram, atbilstoši dzērieni un uzkodas.
- Informācijas apritē sabiedrība dalās divās daļās - tos, kas apgalvo, ka informācijas nav bijis un tos, kas apgalvo, ka informācija ir visos kanālos un par daudz. Digitālajā vidē informācija par kultūras piedāvājumu nav pārskatāma. P.S. Lai arī anketa par kultūras prioritātēm bija pieejama gan digitālā formātā, gan drukātā, dalība tajā notika tikai digitālā veidā.
- Novadā ir daudz kultūras objektu, kuri ir jāapsaimnieko. Sarūkot iedzīvotāju skaitam, samazinās infrastruktūras lietojums, taču ne vēlme pēc tās. Izmaksas uzturēšanai pieaug, taču kapacitāte samazinās. Novadā ir vairākas lielas estrādes, kuru fiziskais stāvoklis pasliktinās, lai arī tās tiek izmantotas tikai dažas reizes gadā. Pieaug vajadzība pēc mazām, kompaktām pulcēšanās vietām, kurās radīt noskaņu pasākumus priekš kopienām.
- Lai nodrošinātu materiāltehniski kvalitatīvākus kultūras produktus, nepieciešams nomāt vai iegādāties jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu.
- Katram pagastam un ciemam ir svarīga tā identitāte un tradīcijas, taču iedzīvotāju iesaiste to uzturēšanā, lielākoties, ir tikai teorētiska un asociatīva. Ir pāris cilvēki, kuriem ir patiesa vēlme un vajadzība, lai teritorijā būtu kultūras aktivitātes un tādēļ līdzdarbojas kultūras dzīves veidošanā.
- Diskusijas dalībnieki atzīst - lai teritorijas attīstītos straujāk, visai vietējai sabiedrībai jāņem līdzdalība un līdzatbildība. Piedaloties sakopšanas talkās, organizējot pasākumus, palīdzot citu iniciatīvās un piedaloties amatiermākslā un diskusijās, var panākt tīkamāku un straujāku rezultātu.
- Kā risinājumu finansiālajiem šķēršļiem diskusiju dalībnieki min projektu konkursus. Lielākoties, pieteikumu aizpildīšanai paļaujas uz pašvaldības darbiniekiem. Vietās, kur iedzīvotāji uzņemas lielāku iniciatīvu arī šajā jomā, ir pilnveidota infrastruktūra.
Kopumā sabiedrība gaida un grib, lai citi izdara.